Tā kā dakteris izveseļošanās procesa uzlabošanai parakstīja pāris stundas svaiga gaisa dienā, tad aizdevos uz Bārtu. Protams, pīcka līdz, jo vajag arī fizisko nedaudz pie reizes uzlabot. Metode - jau tradicionālais MJ. Īpaši ar gumijām nekrāmējos, uzliku vienu parasto vibroasti no Relax, 3 gramīgo "ausaini" un uz priekšu. Aktivitāte izteikta nebija, rudens punkti klusēja, asari nemanīju, toties sāka aktivizēties līdaciņas. Pirmās četras bija tieši tās. Lielākā bija stabila mēriņa vērtē, bet neizdevās dabūt līdz krastam, pāris smuki slaidi līkloči un aukliņas galā atslābums. Nekas, man jau vieglāk, nav lieki jākrāmējas. :)Vēlāk jau pieteicās arī ašuki, bet izmēros visai pieticīgi, lielākais ap grami 150. Kopā seši strīpaiņi.Tad vēl viens līdacēns, bet to pat neredzēju, tikai pēc pāris mēģinājumiem pavilkt uz krasta pusi, atkal galā pilnīgs auklas atslābums. Svaigā gaisa deva iegūta, arī mazliet copes prieka - īstās zāles, lai tiktu uz pekām. :D
P.S. Novēroju visai dīvainu parādību - vienā, pavisam nelielā upes posmā, bija ļoti iespaidīga mazo maiļu koncentrācija (pat izvelkot tādam baram mazo džigiņu cauri, izdevās aizcemmerēt vairākas mailes) un tur uz nebēdu uzdarbojās plēsoņas (man likās, ka zobainās). Skati atgādināja vasaras sezonā redzēto, kad sīkzivtiņas šķīst uz visām pusēm. Un tas bija visu to laiku, ko atrados pie ūdens.
6.marts 2014, 16:28 |
links