Foreles

man vakar bija tāds pats abloms!

Biju šodien vairākās Cēsu puses upītēs, pilnīgs abloms, duļķis briesmīgs, laikapstākļi draņķīgi un līmenis ar straumi baigais.

Vakar Līgatnes upē divas copes viena varavīksnes forele 25 metienā. Uz mazo ēdgumijju. Tā kā tikai jāstaigā un jāmeklē. Ar līmeni gan tā pašvaki reti kur var iemest.

Cēsiniek, tev piekrītu liekas ka upītes izmirušas, apciemoju abas RR. Atpūtos gan labi.Par pirmo pārgajienu esmu gandarīts, neskatoties uz lietu, sniegu un krusu.

Šodien biju mazā upītē pie Cēsīm, pa tukšo galīgi. Aizsalusi vēl diezgan konkrēti, bet vietiņas smukas izveidojušās jaunas...

Jā, tagad atceroties TO posmu, jāsaka - ekstrēmi bija gan :)

Veči, izklausās, ka tikai tie, kas ķer foreles mežonībā, zina, kas ir īsta cope, dabas baudīšana un garīga atslodze.

Patiesībā to pašu, ko apraksta Bleiers, var izbaudīt gandrīz jebkurā citā copes veidā, ķerot jebkuru zivi.

Es varu izbaudīt tieši tādu pašu copi ar lietu, brikšņiem, odiem, čūskām, meža zvēriem, esot viens pie absolūti aizaugušas upes, kurā dzīvo lielas raudas, kura ir makšķernieku neskarta. Estētika un emocijas ir tikpat spēcīgas.

Vai arī mežonīgā vidē, spiningojot līdakas upē, kura ir pilna ar kokiem, visapkārt brikšņi. Klusums.

Purva ezerā, kur neviens atpūtnieks nedomās pat braukt, jo pie ezera var tikt tikai tad, ja nebaidīsies līst cauri slīkšņai un ar laivu stumties pa pāris cm ūdens kārtu.

Visur ir nepieciešams pielietot fizisku spēku, izturību, lai tiktu pie copes. Var baudīt mieru un klusumu, dabas neskarto skaistumu un ķert zivis, kuras nav par mata tiesu sliktākas, nevērtīgākas par foreli.

Visi elementi, kas ir foreļu makšķerēšanā, pastāv arī citos copes veidos, tāpēc vienīgais, kas foreļu copi atšķir no citiem copes veidiem, ir pati forele.

P.S. Vienreiz mūžā esmu nogājis vienu posmu pa diezgan skarbiem apstākļiem. Bez zivīm, bet kopsummā patika. Kādreiz vēl mēģināšu, vismaz vienu strauteni vēlos noķert savā mūžā, mežonība man patīk.

Nu man personīgi šis pasākums ir process,kurš jau ilgi pirms brauciena sākas galvā..copes dienas rīts man sākas ar smaidu sejā un prieku par to,ka man ir dota iespēja tikt pie dabas..prom no skaļās pilsētas un sabiedrības..tās ir vislabākās nervu zāles un neskatoties uz to,ka pasākums pārvēršas par fiziski smagu un nogurdinošu procesu,es galu galā jūtos atpūties un brīvs no ikdienas spriedzes,gluži,kā restartēts cietnis pēc defragmentācijas..:)
Pie upes es esmu,lai atpūstos un nodarbotos ar to,kas man tiešām patīk..baudot savu hobiju :) Un,pat tad,ja gāž krussa,vai nav bijusi neviena cope un kā pēdējais pasākums,kur pirmajā stundā es aizķeroties ietenterēju no stāva krasta uz galvas ūdenī noslīcinot mobilo un kameru:(,es jūtos "NE TUKŠĀ"
http://failiem.lv/g/oyorlzv#i1

Nu makskeret un kert zivis tiesam ir divas dazadas lietas, parsvara man sanak makskeret! :)

Morbidej

Ja neesi īsts forelists tad Tev nesaprast :)

Morbidejs,

Kāpēc tu gribi zināt?

nomads, 14.marts 2014, 09:18

Tāpēc, ka es lasu šeit to, ko rakstījuši tie, kas ķer foreles, un nesaprotu, kāds tam visam sakars ar forelēm.

Emka,izsaku Tev līdzjūtību.

Katram savi kritēriji, kas ir cope. Man ir savi, Nomadam un vēl daudziem ļoti līdzīgi. Zinu, ka lielai daļai tikai zivis un to daudzums, lielums u.tt
Sen vairs nevienu nepārliecinu un nav vajadzības. Varu izteikt savu viedokli, bet tad arī nāksies atkal diskutēt, tapēc labak paklusēju un braucu makškerēt :)
Šoreiz atļāvos iejaukties.

Ja zivis nav svarīgākā daļa.. Tad tā noteikti nav cope!:)))

Morbidejs,

Kāpēc tu gribi zināt?

Kādam nolūkam īsti ir šī sadaļa?

Nomad, principā jau es piekrītu. Ja arī gadās tukšā cope, tad to var pieciest- nu nevar vienmēr tā zivs ņemt un neviens jau nepasaka, kad ķersies un kad ne. Visādi gadās, taču parasti jau ejam ar cerību, ka būs.
Citādi ir tad, ja galīgi nav pārliecības, vai maz varētu būt. Te nu es pāriešu uz pludiņu un balto zivi. Agrā pavasarī un vēlā rudenī ir periods, kad ar pludu es nevaru īsti saķert neko prātīgu. Nu droši vien kāds NG ķertu, bet man nesanāk. Lai būtu. To es apzinos un sajēdzu, ka ejot uz šādu copi visticamāk rezultāta nebūs. Faktiski trūkst primārā dzinuļa - zivis. Varēšu sēdēt, vērot vārnas, bet zivju ta naff... tā vietā es izvēlos ko citu.
Domājams, Cēsinieks domā līdzīgi.

Hotentots

Zivis ir svarīgākā copes sastāvdaļa, bet tuvu ne vienīgā. Tā ir vismaz tiem kuriem cope ir atpūta.

n-km, brikšņi, odi, aromātiskas paduses, n-tie aplauzieni..... tas viss pieder pie lietas un ir neatņemama un neatdalāma foreļu copes romantikas sastāvdaļa.

Sulla, manis teiktais attiecas ne tikai uz foreļu ķeršanu, bet faktiski uz jebkuru zivju copi.
Ja es būtu tāds 100% pilsētnieks, tad varbūt arī es spētu saskatīt baiso daili katrā kārklu cerā, bet tā kā esmu gana daudz dzīvojies pa laukiem, esmu šo visu, ko viens otrs dzejnieka vārdiem apraksta, atskatījies.
Nenoliegšu, ka copēt vienmēr patīkamāk neskartā vidē, nevis netīrā pilsētas kanālā, kā arī laikā, kad putni čivina u.t.t. u.t.t., taču vai es to visu nevaru apskatīties tāpat un vēl ar mazākām neērtībām?
Kā jau teicu, vieta un laiks nav mazsvarīgi, taču cope ir primārais - taisni tāpēc mēs dodamies makšķerēt un to arī darām. Nu un ja ir laiks, kad tā zive lāga neņem, tad doties tīri dzeņus vērot? Ja alternatīva ir nīkt 4 sienās, nu tad varbūt...