Sestdien Kuldīgas pusē biju "ezerā N" kopā ar čomu, kurš šoreiz pavisam nebiedriski izdarījās (6 līņi, 1,4 kg karūsa un piedevām vēl mēra līdaka, aizķerta aiz vēdera nerealizētas copes piecirtiena brīdī, pie tam copju realizācija viņam nebija diži virs 50%). Man, copējot turpat blakus, tikai viena cope, kura "varēja būt", tā pati netika realizēta... Kā pozitīvo varu atzīmēt, ka ar uzķeramo tīkliņu man realizācija bija 100%, runcim lauku mājās jau ar' cienastu sagādāju, bet čoms kaut kādā saknē, ap kuru visa aktivitāte arī bija, atstāja 4 pavisam jaunus āķus ;))
Svētdien, atceļā no Kuldīgas tiku izprovocēts no juniora puses ar jautājumu "Vai sliekas atstāji garāžā?", piedāvāju sagaidīt mani ar laukos, dārzā svaigi raktiem tārpiņiem un kopā aizbraukt uz Bārtu. Ierodoties pie upes, konstatējam pretīgi asu vēju ieslīpi pret straumi un no pretējā krasta, tomēr nolemjam vispirms pacopēt un tikai tad braukt atpakaļ uz Liepāju. Mans tīnis sāk ar ~ 200-gramīgu asari jau pirmajā metienā, man pēc brītiņa apmēram uz pusi mazāks. Tad seko cope, piecērtu un - kas tas par vellu galā! Kamēr no upes vidus līdz malai pievilku, augšā nenāca, bet kad no malas aizblieza taisnā stiepienā gar straumes kanti uz augšu, jau nodomāju, ka maita zobainā, tāpat būs jālaiž vaļā... Kad biju pretinieku nomocījis un dabūjis malā otrreiz, šis padevās un ļāvās redzams - izrādījās, ka galā ir skaista zive zelta krāsā ar sarkanām ačelēm, t.i., līnis, kas man tajā vietā nudien bija pārsteigums. Juniors ar mobilo uztaisīja īsu fotosesiju, kuras rezultātus var redzēt bižu sadaļā. Noķērām vēl pa pāris asarēniem katrs un metām mieru, laba jau daudz nevajag...
28.aprīlis 2014, 01:00 |
links