Viens ir izdomāt noteikumus, kuri manuprat ar visierm grozijumiem ir Latvijas pašreizējai situācijai adekvāti! Pavisam cits ir nodrošinat, lai viņus ievērotu. Un to manuprat var panakt izvirzot par prioritati nevis patstāvīgu noteikumu maiņu, bet gan:
1. Strādāt ar sabiedrību (īpasi jaunatni) parādīt ar reāliem faktiem, kas notiek, ja tiek noķerta un patureta viena zemmēra zivs? Kadu iespaidu tas atstaj? Iesaistīt sabiedrību kartības uzturēšanā uz ūdeņiem (starpcitu sabiedrisko inspektoru ideja ir izcila, taču žēl, ka mācības un atestācija ir tikai reizi pusgadā un ņemot vērā šī gada notikumus iespējams pat tiks izlaists viss šis gads :( ).
2. Strauji palielināt inspektoru skaitu. Tie paši sabiedriskie inspektori arī būtu labs papildinajums, taču šķiet trūkst par to informācijas kā arī valsts finansējuma (ja godīgi es būtu gatavs pat maksāt, lai tikai tādi kursi un apmācības notiktu) Manuprāt viens labs prata darbs būtu beidzot ieviest diennakts bezmaksas tālruni, kur varetu ziņot par pārkapumiem uz ūdeņiem un varbūt attiecība pret dabu vispār + tam visam varetu būt piesaistīts kāds interneta portāls kuera varetu ievietot savus foto un video uzņēmumus ar parkāpumiem utt. Ja tāds kaut kas jau ir tad, diemžēl jāsaka informācijas nav vispār nekādas.
Jebkura gadījumā domāju, ka godīgam makšķerniekam šie jauninājumi nesagādās nekādas problēmas un strādās viņu pašu labā!
2.februāris 2009, 13:54 |
links