Tad nu tā. Biju atklāt līdaku spiningošanas sezonu Daugavā. Nekas īpašs, varētu teikt. Pūta stiprs vējš, tāpēc zivis lēkāja un šūpojās pa viļņiem, un tā viņām jau ir grūti kaut ko mutē paņemt- nevar trāpīt, bez tam, cik esmu novērojis, tomēr lielos viļņos zivīm mazliet paliek slikta dūša un viņas galīgi negrib stipri ņemt, tā teikt. Bet tas nekas, es tomēr savu dabūju un dažas līdakas izķēru, ar gudru ziņu velkot vizuli pa pašu dibenu, kur mazāk jūtama šūpošanās ietekme. Citādāk nekas īpašs, bija gan vien līdaka līdakā, tā teikt, kad izķer līdaku, kurai iekšā ir otra līdaka. Protams, tas nebija, kad ir 3: līdaka līdakā līdakā, kad var palielīties, bet vismaz kaut kas interesants. Cik esmu novērojis, kad ir slikta cope, tad, kad izķer līdaku līdakā, viņa ir ar galvu uz astes pusi, bet kad neķeras, tad galva ir galvas pusē. Šoreiz kā reize tā bija, kas arī liecina par necopi. Protams, asarus es klāt pie skaita neskaitu, bet šoreiz arī nebija ko skaitīt, bet tas tā. Vispār līdaku spiningošana tagad ir mazliet padarīta, ja rīt nebūs baigais orkāns, iešu izķert brekšus Daugavā, bet ja turpinās šitā vējot, laikam jāaizlaiž uz zušiem. Cik esmu dzirdējis no vecajiem copmaņiem, ja vairākas dienas stipri vējo, tas zušiem labi patīk, jo viņi ir gari un tievi, un labi viļņojās līdzi, tāpēc viņiem dūša nesabojājās kā citām zivīm, un, kad vairākas dienas šitā turpinās, viņi paliek vienīgie ar apetīti un galīgi izlaižās, un ne no kā vairs nebaidās, un ņem visu, ko pamet priekšā. Tā viņus var daudz izķert. Tas īsumā viss par atklāšanu.
4.maijs 2014, 18:39 |
links 
