Džigs Priedainē 16:00-23:10.
Iebraucu pēcpusdienā ar domu pārbaudīt ašuku vietas un vakarā pamēģināt zandartiņus sakacināt.
Ašuki klusēja. Daži tika paņemti, pa vidu 4 zm līdaciņas.
Bet interesants izvērtās vakars. Apmētāju sēkli, kas uznāk uz 2-2,5 m no dziļuma puses. 20 minūtes bija interesanti ap 21:30 - daudz zandjiku copes, tikai viena realizēta, divi nodila. Pēc tam kapa klusums. Atkārtojās scenārijs no iepriekšējās reizes, bet pēc katriem "3 metieni un braucu mājās" kaut kas uzsita, kas nelika mieru. Mainīju gumijas, vadīšanas stilu, bet nekas nemainījās. Tad ap 22:30 atkal uznāca zandartu bērnudārzs - knakt viens, knakt otrs, daudz copītes. Un atkal klusums. Nākamais uznāciens bija jau 23:00. Pēc kārtējās copes galā uzsēdās tīri simpātisks ašuks uz 450. Reāli jau bija tumsa, tā kā šamos var sadusmot arī tumsiņā.
Copi pārtraucu, kad jau galīgi nevarēju redzēt kāta galu. Varēju jau turpināt, jo copītes varēja just uz rokas, bet man bija gana.
Beigu beigās apmēram 7-8 zandjiki, bet visi zemmēra, izņemot vienu, kas pie pašas laivas nodila.
Sitienus saskaitīt būtu grūti (20-30).
Esmu noticējis lielākām gumijām un zandartu copei. Agrāk šķita, ka tā vairāk ir nejaušība, nevis loģika. Un tas zandarta sitiens un tas, kā viņš spiež uz leju, dikti patīk. Ja man būtu eholote. Ehh...
Vakarā pa gaismiņu uz zandjikiem strādāja osaka pumpkin tig tails, tumsiņā 2.9 indīgi zaļā Tioga.
Jāsaka paldies Kraftam, pēc viņa ieteikumiem esmu iemācījies piecirst un vispār džigošanas ziņā audzis. Galu galā, viņš arī ir tas vainīgais, kāpēc sāku vispār džigot. :)
16.jūnijs 2014, 00:26 |
links