Karūsas

Mazliet par to, ko jaunajā CL numurā par karūsām rakstījis Einis Asaris. Šis tas ir mazliet aplami.

Baltajām karūsām IR tēviņi. Pats esmu n-tos ķēris. No mātītēm var viegli atšķirt pēc nārsta pumpām uz galvas (uzšķēržot iekšā pieņi). Protams, šo tēviņu ir stipri mazāk, bet ir bijis pat, ka uz 10 karūsām trāpās pat 2-3 tēviņi.
Tad vēl - esmu lasījis, ka Āzijā šo karūsu dzimumu attiecība ir +/- līdzīga, vien pietuvojoties Eiropai sāk dominēt mātītes. Labs jautājums - kāpēc?
Tāpat arī Igaunijā veikts pētījums parādīja, ka karūsu jūras populācijā dzimumi dalās 1/1, kamēr saldūdens populācijā dominē mātītes.
Dīvaina tā karūsa ;)

Mazliet izbrīna rakstā minētais fakts, ka baltās karūsas augot līdz 15 gadiem (varot sasniegt 3kg), bet dzeltenās vien līdz 10 gadiem, taču varot sasniegt pat 5kg. Vai no tā mums būtu jāsecina, ka dzeltenās ir ātraudzīgākas? Tam pārāk ticēt negribētos, jo pieredze liecina pretējo. Cik ir internetā lasīti materiāli, gadskārtējie pieaugumu baltajām allažiņ ir lielāki. Ja kādam ir viedoklis par šo - esmu gatavs uzklausīt.
10.oktobris 2015, 21:48 | links
 
Vakar biju vejajā maltā. ūdens maz un baigais duļkis gāja ar tādu kā dūņu kopā. Likās bezcerīgi, bet vienu uz pus kilo karūsu dabuju protams arī mazās raudiņas un rudulīši
29.maijs 2015, 22:32 | links
 
Kā ar karūsām Nagļu pusē? Ir kāds bijis? Kādi līmeņi?
29.maijs 2015, 21:03 | links
 
vakar pacopēju laukos dīķos no rīta pārītis mazo un 3plaukstas lieluma karasji tika izvilkti tad cope pieklusa,bet citā dīķī ap 14:30sākās copītes apmēram līdz 15:40bija aktīva cope atlaidu apm 30 plaukstas,pusplaukstas lieluma karūsas un tīklinā iemetu 5 karūsas - 1.5 plaukstas lieluma kuras beigās atlaidu,īsta cope laikam vēl nav īsti sākusies ūdens pa vēsu,bet kad karsēja saule visā dīķī varēja manīt uzlecam lielāku karūsu un ļoti daudz barus mazo karūsu kurām tik spura no ūdens spīd:)tikai 1karūsu noķēru tālāk no krasta pārējās aktīvi copēja pie paša krasta apm 50cm no krasta pie zāļu puduriņa ~30-50cm dziļumā
copēju ar ļoti vieglu saplvas tipa pludiņu,bet plastmasa pa 0.36centi laikam:))pārtaisītu par neslīdošu,beg copes bija arī asākas,bet pārsvarā knapas
copēju sākumā uz slieku tik dažas tad pārgāju uz mīklu ņēma labi,bet domāju tajā brīdī labi ņemtu arī slieku:))
12.aprīlis 2015, 11:59 | links
 
Kas notiek ar karūsām Engures ostā? ir jau ienākušas?

Faz, 24.septembris 2014, 11:29


Nav ko tur darīt. pilns ar jūras zālēm, copes nav

mions, 24.septembris 2014, 11:48



Paldies!
24.septembris 2014, 12:56 | links
 
Kas notiek ar karūsām Engures ostā? ir jau ienākušas?

Faz, 24.septembris 2014, 11:29



Nav ko tur darīt. pilns ar jūras zālēm, copes nav
24.septembris 2014, 11:48 | links
 
Kas notiek ar karūsām Engures ostā? ir jau ienākušas?
24.septembris 2014, 11:29 | links
 
Ka jau te mineja specialisti....................
Man personigi kops bernibas Raiskuma dikji zelta karusas nav isti trapijusas, vienigi apm 5 gad atpakalj pieKisezera dikji kur taga saimnieko tikai rotans ( kura dikji tas paradas, tur atri citas zjuves izzud, maita rij visu,ikrus, uj pasas karusas ).
Kauc kur lasiju ( lasu daudz ) ka tas sudrabainas musejas zelta kauc ka parnjem un izkonkuree ta ka tas nabadzites vairs gandriz nav.
Personigi redzeju ( svesas baikas neatstastu ) karusu lomu Kisezera, uz grunteni 4 izcili smukuli, viena kg līdz 800gr lieluma, esma baltais.
18.jūnijs 2014, 16:02 | links
 
Sorita svaiga info ( jau 04 saku copet Kisezera, protams neverot ne uz ko, pec sitada laika un pilnmenes laika sobrid, protams līdz 09 apalja nulli, ne copes )
Karusas ir pamodusas un njem.
Jau pagajusonedelju man zinataji teica ka puskilogramigas karusas tuksas, jau iznarstojusas.
Mūsu puse karusas njem, un labi njem, tiesa nav lielas, standarta videja izmera plaukstas lieluma.
Vakara bus japamegina pavilkaties
Esma ekonomiskaa, standarta lapu kaudzes sliecinas ( atruma pie ezera salasiju biski, lai dabutu vairak ir javeklta vairak laika, skiat ka vairums aizgajusas tuvak zemes dzilem ).
18.jūnijs 2014, 15:58 | links
 
Kāda info par jūras karūsām mazajās ostās?
6.aprīlis 2014, 14:08 | links
 
Morbidej. Precizeju-esmas un aka izmera. Lielu kumosu maza nepanems. Atvaino par garumzimem- mana nesaprasanas ar datoru.
1.marts 2014, 18:47 | links
 
Morbidej! Mans kolegis veiksmigi ker lielas karusas diki, kur mudz no mazajam, liekot uz aka lielus nakstarpus. Fica ir tiesi esmaas lieluma.
1.marts 2014, 18:43 | links
 
Kad ledus ir aptuveni kādu nedēļu jau izkusis, jāsāk ilgstoši barot, bet galvenais ir ticēt ka tā zivs pienāks, jo pirmās 2-4 aukstā ūdenī ar garantiju būs pa tukšo. Es baroju ar plaucētu kombikormu+nedaudz barība ar rūgtenu (ne saldu) aromātu un uz 1.5kg barības vienu vai max pusotru ķiploka daiviņu piespiežu, bet tur jau pašam jāosta vai nesanāk pa stipru, tad gan nav forši ja saliek pa daudz. Tādā veidā barojot un copējot tās lielās karūsas, ja viņas tur vispār dzīvo, pienāks. Galvenais ir ticēt tam ka tu visu dari pareizi. Un kamēr ūdens auksts, ir liela iespēja ka karūsa kustēties sāk tikai saulainā laikā, kad saule jau ūdens virsu sāk sildīt, piemēram ap kādiem 11iem-12iem. Tāda vismaz ir mana pieredze pagājušajā gadā, kad pašā maija sākumā
tādā veidā savai vietai piesaistīju riktīgi makanās. Galvenais pacietīgi un lielās nekur nespruks!
1.marts 2014, 14:18 | links
 
Jurist, iemet aci youtube un sameklē Mat Hayes. Viņš ar savu kolēģi diezgan daudz ķēra tieši karūsas. Varbūt nav jāpaņem tās praktiskās zināšanās, ko viņš piedāvā, bet gan tieši doma kā tāda - jāmeklē veidi, kā izvairīties no mazajām. Man ļoti patika, ka viņi visu laiku analizēja situāciju un pielāgojās apstākļiem. Man šķita interesanti, ka Lielbritānijā populāra kā ēsma ir konservēta gaļa. Latvijā ir kāds mēģinājis?

Es ar lielajām karūsām esmu uz Jūs. Ir kūdras karjers, kurā veiksmīgi vienmēr ķeru karūsas, taču vidējais izmērs ir zem 100 gramiem. Retu reizi kāda lielāka paķer. Skatoties, kā ķer makšķernieki Lielbritānijā, secinu, ka neesmu meklējis veidus, kā izvairīties no mazajām. Rupjāka barība, eksperimenti ar ēsmu, pasniegšanas veidu.
1.marts 2014, 13:50 | links
 
... ir doma maijā pastiprināti startēt uz karūsu, secināju, ka par šīs zivs specifiskajiem paradumiem nezinu praktiski neko. karūsa = piezveja, tā bija līdz šim. varbūt kāds zinošāks var ko ieteikt, kad mostas, kad labāk copēt utml., plaukstas lieluma pavasaris, vai līdzīgi izmēri neinteresē. vienkāršojot - lielo karūsu cope slēgtā ūdenstilpnē.

nezināmā veidā esmu ievērojis, ka viņas kaut kā pazūd ūdenstilpnē, arī nelielajās. mazas ir daudz, bet lielo nav.
1.marts 2014, 12:47 | links
 
Sondien Diki iemet tiklinu tikai dabuji 2 gab apm 8-10cm vissvairak mazina 1-3cm gandirz 100gab...
Vakar arii mazina daudz....
Nezin kadu visslabak barot karusa, gribu cope lidaka esma karusa un ziemas
3.novembris 2013, 19:02 | links
 
ok skaidrs:)
3.novembris 2013, 09:42 | links
 
skaties pats cik vienā spainī saiet ,galvenais nepārblīvē !
2.novembris 2013, 20:22 | links
 
Karūsām ūdeni maini pirmajās trijās dienās ,jo tad ūdens paliek ļoti tumšs,pēc tam vari nemainīt un nebarot .Man viņas pusgadu dzīvoja spaiņos vēsā vietā bez problēmām !

normis123, 2.novembris 2013, 19:30


ok salikšu 10 l spaiņos un ielikšu pagrabā.Cik daudz vienā spainī viņa var likt ?zivs izmērs līdz 10 cm:)
2.novembris 2013, 19:38 | links
 
Karūsām ūdeni maini pirmajās trijās dienās ,jo tad ūdens paliek ļoti tumšs,pēc tam vari nemainīt un nebarot .Man viņas pusgadu dzīvoja spaiņos vēsā vietā bez problēmām !
2.novembris 2013, 19:30 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager