Pēc ilgāka laika -4 vai 5 nedēļas (pats nojuku cik tieši) bez copes nolēmu, ka uz jūru nav ko maukt, jābrauc labāk uz copi.......
'domāts, darīts....
Eju pēc bobika, sakrāmējamies un aidā, sencītis vairāk uz Rēzeknes upi vietā x tēmē, bet es sau, ka vasarā nav makšķerēts Aiviekstē, lejpus slūžām pie Lubančika uz bedrēm :D pie slūžām copmaņi 8 bij.... domāju, ka jābrauc pa pļvau- gan jau cilvēki būs ceļu kā parasti iebraukuši, bet skuju, sākumā izskatijās aizdomīgi sauss, bet pabraucot tālāk pa džungļiem, kas augstāki par manu bobiku vietām .... pabraucu mazliet viens grāvīts, a tur izrādās riktīgs dublēns..... - gandrīz iesēdos, pabuksējos un maucu tālāk :DDDD - izkāpu ārā no mašīnas a tur jebitīt matos- dunduru miljoni, kuri cilvēkus laikam kopš pavasara nav redzējuši un ir baaaaigi izbadējušies, es fiksi bobikā atpakaļ durvis, logus ciet, bet iekšā jau gabali 50 dunduri.... tos nomušījam, pabraucam tālāk, a tur nākamais grāvis izbuksētais, izbraukātais, pastaigājam, bet jūtams, ka bbiks grims nost u pāri pārlidot ar lidošanu nesanāks, nolemju, ka ja jau te sākumā nav neviens ne braucis neko, un ir jau padubļais, ka tālāk būs arvien jautrāk, un par cik esam divatā un svaigu sliežu nav, tad tas nebūtu prāta darbs doties tālāk.... ja būtu dubļu riepas ta vēl varētu padomāt, bet nu atceroties pavasara braucienus pa tiem uzartajiem dubļiem un tramplīnu šķērsošana palecoties bobikā pret grieztiem... metu ap kāju un laimīgs vagu prom..... katr\a ziņā pirmo reizi ko tādu redzēju tjā pļavā lai gan parasti tik pavasarī un rudenī tur bij braukts, ivienmēr viss nopļauts, sasmalcināts un ceļi nobraukāti, bet šodien kā pasaules malā sajutos :DDDDD ka jau tik ilgs laiks necopēts, vajag tak vismaz makšķeri iemērkt :)) braucam uz Rēzeknes upi, aŗi neredzēti daudz copmaņu, kas 99% gadījumu no laivām copē.... vieta x aizņemta, vieta y arī, neko mauzam uz vietu K :D sākumā bik klusums, līdz sabaroju un piešāvos kas un kā notiekās, pacopēpējām breksīšus, ne lielus, bet ne arī sērkociņkastniekus.... 150-500 gramīgus, nebija maisiem, bet nebija aŗi ka pa vienam. Vārdu sakot, beigu beigās redzēju kā izskatās zivis, labi atpūtos un sapratu, ka kādu laiciņu vēl labāk laiku izmantošu pastrādāšanai, kamēr to mošķu ir tik daudz.... Augustā jābrauc atkal izlūkos....
Ja godīgi, tad jau nevaru sagaidīt ziemu!!!
'domāts, darīts....
Eju pēc bobika, sakrāmējamies un aidā, sencītis vairāk uz Rēzeknes upi vietā x tēmē, bet es sau, ka vasarā nav makšķerēts Aiviekstē, lejpus slūžām pie Lubančika uz bedrēm :D pie slūžām copmaņi 8 bij.... domāju, ka jābrauc pa pļvau- gan jau cilvēki būs ceļu kā parasti iebraukuši, bet skuju, sākumā izskatijās aizdomīgi sauss, bet pabraucot tālāk pa džungļiem, kas augstāki par manu bobiku vietām .... pabraucu mazliet viens grāvīts, a tur izrādās riktīgs dublēns..... - gandrīz iesēdos, pabuksējos un maucu tālāk :DDDD - izkāpu ārā no mašīnas a tur jebitīt matos- dunduru miljoni, kuri cilvēkus laikam kopš pavasara nav redzējuši un ir baaaaigi izbadējušies, es fiksi bobikā atpakaļ durvis, logus ciet, bet iekšā jau gabali 50 dunduri.... tos nomušījam, pabraucam tālāk, a tur nākamais grāvis izbuksētais, izbraukātais, pastaigājam, bet jūtams, ka bbiks grims nost u pāri pārlidot ar lidošanu nesanāks, nolemju, ka ja jau te sākumā nav neviens ne braucis neko, un ir jau padubļais, ka tālāk būs arvien jautrāk, un par cik esam divatā un svaigu sliežu nav, tad tas nebūtu prāta darbs doties tālāk.... ja būtu dubļu riepas ta vēl varētu padomāt, bet nu atceroties pavasara braucienus pa tiem uzartajiem dubļiem un tramplīnu šķērsošana palecoties bobikā pret grieztiem... metu ap kāju un laimīgs vagu prom..... katr\a ziņā pirmo reizi ko tādu redzēju tjā pļavā lai gan parasti tik pavasarī un rudenī tur bij braukts, ivienmēr viss nopļauts, sasmalcināts un ceļi nobraukāti, bet šodien kā pasaules malā sajutos :DDDDD ka jau tik ilgs laiks necopēts, vajag tak vismaz makšķeri iemērkt :)) braucam uz Rēzeknes upi, aŗi neredzēti daudz copmaņu, kas 99% gadījumu no laivām copē.... vieta x aizņemta, vieta y arī, neko mauzam uz vietu K :D sākumā bik klusums, līdz sabaroju un piešāvos kas un kā notiekās, pacopēpējām breksīšus, ne lielus, bet ne arī sērkociņkastniekus.... 150-500 gramīgus, nebija maisiem, bet nebija aŗi ka pa vienam. Vārdu sakot, beigu beigās redzēju kā izskatās zivis, labi atpūtos un sapratu, ka kādu laiciņu vēl labāk laiku izmantošu pastrādāšanai, kamēr to mošķu ir tik daudz.... Augustā jābrauc atkal izlūkos....
Ja godīgi, tad jau nevaru sagaidīt ziemu!!!
20.jūlijs 2014, 20:33 | links
