Lai gan parasti braucu no Spuņciema bāzes, kur man viss apmierina, pāris reizes, iedvesmojoties no šausmu stāstiem, esmu braucis arī no Ezerkrastiem.
Īsumā par pieredzi - cilvēkam savi likumi savā teritorijā, kā arī nav Vincenta viesmīļa attieksme, tas fakts. Taču, neskaitot nelielo stresu brīvdienas rītā ar laivu izvēli, kad pagalms jau pilns ar mašīnām, nav bijusi pieredze, kas liktu to cilvēku dzīt atpakaļ mātes dzemdē vai kā citādi mest zemē.
Labāka laivu rezervēšanas kārtība un vaļīgāki uzvedības groži teritorijā viennozīmīgi ir citās Babītes bāzēs, taču nav arī tik traki, kā varētu te izsecināt pēc pielietās drazas. Bet nu katram sava pieredze un vajadzības. Tā kā man vajag tikai laivu, airus un enkuru, nevis sarkanu paklāju, tad tos "nē, ņem jebkuru laivu, tikai ne šito" es varu paciest.
Pēdējo reizi, kad biju Ezerkrastos, kaut kur pazaudēju maku. Pēc copes sazvanīju Zigi, un viņš apsolīja izložņāt teritoriju. Pēc dažām stundām atzvanīja un pateica, ka izskatījis visu teritoriju un vēl ūdeni pie laipas, bet nav manījis. Maku es vēlāk atradu aizslīdējušu uz priekšējā paneļa savā mašīnā, bet tāpat Zigim biju pateicīgs. Un nekur viņš mani neaizsūtīja, klausuli nenometa un pašam braukt un meklēt arī nelika. Tā kā kaut kāds cilvēks jau tajā komentāros radītajā mītiskajā Ezerkrastu briesmonī arī mājo. Ne asakas visiem!
Īsumā par pieredzi - cilvēkam savi likumi savā teritorijā, kā arī nav Vincenta viesmīļa attieksme, tas fakts. Taču, neskaitot nelielo stresu brīvdienas rītā ar laivu izvēli, kad pagalms jau pilns ar mašīnām, nav bijusi pieredze, kas liktu to cilvēku dzīt atpakaļ mātes dzemdē vai kā citādi mest zemē.
Labāka laivu rezervēšanas kārtība un vaļīgāki uzvedības groži teritorijā viennozīmīgi ir citās Babītes bāzēs, taču nav arī tik traki, kā varētu te izsecināt pēc pielietās drazas. Bet nu katram sava pieredze un vajadzības. Tā kā man vajag tikai laivu, airus un enkuru, nevis sarkanu paklāju, tad tos "nē, ņem jebkuru laivu, tikai ne šito" es varu paciest.
Pēdējo reizi, kad biju Ezerkrastos, kaut kur pazaudēju maku. Pēc copes sazvanīju Zigi, un viņš apsolīja izložņāt teritoriju. Pēc dažām stundām atzvanīja un pateica, ka izskatījis visu teritoriju un vēl ūdeni pie laipas, bet nav manījis. Maku es vēlāk atradu aizslīdējušu uz priekšējā paneļa savā mašīnā, bet tāpat Zigim biju pateicīgs. Un nekur viņš mani neaizsūtīja, klausuli nenometa un pašam braukt un meklēt arī nelika. Tā kā kaut kāds cilvēks jau tajā komentāros radītajā mītiskajā Ezerkrastu briesmonī arī mājo. Ne asakas visiem!
16.jūlijs 2014, 18:48 | links