Foreles

Nekad neko 100% nevar zināt. Pastāv arī iespēja, ka šī forele bija uz miršanas robežas, kad līdaka to aprija. Teiksim, makšķernieka atlaista, bet ilgi āķis stīvēts no mutes ārā.
1.augusts 2014, 12:53 | links
 
Ieliktu te forumaa bildi,bet nesaprotu ka var pievienot:(skats gan nav tas patikamakais,kadam te atkal nebus kautkas etiski utt
1.augusts 2014, 12:30 | links
 
Vechi,vakar vienaa ziemelvidzemes upee izkeru lidaku tadu uz 60cm un vakara kidajot parsteigums bij liels,jo sai kungii mera forele vai tuva tam(galvas dalja bija jau sadalijusies)to vareja spriest peec astes.vot ta!!!katraa zinjaa zheel:(
1.augusts 2014, 12:27 | links
 
Zviedros,ezeros kur grib pavairot foreļu populāciju,līdaķus speciāli izķer ar traļiem un samaļ miltos...
30.jūlijs 2014, 17:27 | links
 
Vakar ar bijām aizlaiduši pa to karstumu. Alatām laikam spiediens bija nepanesams - neviena alata. Foreles daudz zemmēri. Bet vakars pēc pērkona negaisa superīgs.
30.jūlijs 2014, 11:59 | links
 
:) man 65 cm tur, līdz darbam neesu ticis.
Kas labi, ka asari gan tur vēl nav atrādījušies.

Tikām līdz seno laiku populārajai upei.
Zivis atrādījās daudz un dažādu izmēru, bet visas pārsvarā bakstījās un vairāk sargāja teritoriju, tāpēc 6 shodi bija likumsakarīgi. Atrādījās arī saimnieks, bet kārtīgi sasveicinājās tikai viens 35nieks.

Augstāk, kur pērn bija uzradusies daudzu bebrinieku kaskāde, palikuši divi permanentākie, pārējie nonesti ar plūdiem... bet abiem palikušajiem upe uztaisījusi apvedceļu. Attiecīgi skaidrs, kāpēc jaunās vietās uz leju kājas grima dziļāk.
29.jūlijs 2014, 22:17 | links
 
Varu piekrist nomads viedoklim, vēl piebildīšu ka līdakas ir arī galvenās asaru izēdājas, bet pēdējie kā novērots arī arvien biežāk sāk apmesties agrākajās foreļupēs. Lielās foreles tādus asarus virs 10cm nemaz neēd. Tā ka būsim saprātīgi un nestīvināsim katru izvilkto dūcīti, jau tā pamatīgi izjaukto līdzsvaru dabā var izjaukt pavisam..
29.jūlijs 2014, 19:11 | links
 
Akmens_viesis

Nedaudz pārdomas par to tavu upi un līdakām:

Lielās līdakas ir upes sanitārs, pārtiek no (novājinātām) zivīm, maziem dzīvniekiem, ir kanibāls, savukārt mazām līdakām ēdienkartē ir zivju mazuļi, kukaiņi un visādi citi mazie gardumi, kas stipri pārklājās ar foreles menu.

Pēc teorijas uz konkrētas upes km atkarībā no bonitātes var dzīvot noteikts kg zivju. Jāņem vērā ka pusauga (augošās) zivis patērē procentuāli vairāk barības uz dzīvmasas kg kā pieaugušās.

Nedaudz atskatoties uz manu Viduszviedrijas upju pieredzi ir tā, ka tur upēs, tai skaitā mazās, līdakas izmērs zem 45-50 cm ir retums, es teiktu izņēmums.

Man domāt, ka tev tur vajadzētu atstāt līdakas virs 30-35? cm, lai nebūtu tā, ka vietām praktiski katrā atvarā pa līdakai ap 20-30 cm, kas manuprāt vienkārši izrij foreļu barības bāzi. Ja atstāsi lielās tad ar laiku daba pati visu sakārtos.

ps.
varu pačukstēt, ka mazupē cīnīties ar 70cm līdaku nav sports un izklaide, bet darbs :)
29.jūlijs 2014, 19:01 | links
 
Rīta copes atskaite:
Šorīt biju izskrējis uz upi. Ap 4:00 piebraucu pie upes. He, vēl tumšs bija. Mazliet pagaidīju un bridu lēnā garā pa upi līdz pirmajām bedrēm. Pirmā zivs 45cm skaistule bija paslēpusies zem kaut kādiem krūmiem, kas bija pārliekušies pāri upes krastam. Iekāroja balti pelēko 56f basara. Ļoti žiperīga zivs, skaista cīņa un zivs tīkliņā gan. Uztaisīju fotosesiju un palaidu, lai turpina savas gaitas. Nākamajā vietā, kur zinaju ka jābūt, mazliet nepaveicās, jo aptuveni tāda paša izmēra forele nāca līdzi voblerim un tikai pie pašām kājām viegli uzsita pa to. Āķis trāpija pašā kaktiņā, kur ļoti viegli atāķējās :( ap astoņiem jau parādījās tveice nācās mest mieru uz soļot uz auto pusi.
28.jūlijs 2014, 18:38 | links
 
citā upē varbūt citādi, tas dinamikā jāskatās. :)
23.jūlijs 2014, 22:47 | links
 
Re kā viegli 1 teikumu pārprast bez konteksta.

4 gadus staigājot, izpīpējās, ka lielā upē aiztikt bebrinieku - varbūt kādā specifiskā vietā tikai vai fizkultūras pēc. Tie ir mazi un plūdos tos nones.
Bet nārsta strautā principiālā cīņa notiek, jo citādi zivs neteiks līdz berzēm. Pērn tur bija tas divmetrīgais (augstumā) - pa vasaru jau arī lika mierā, bet klope sākās, kad rudenī ūdens sāka celties. Pēc 3 jauciena klāt vairs necēla... un pēc trim dienām jau nārstoja zivs augstāk.

Ar līdakām līdzīgi - var klapēt sporta pēc. 4 gados sasniegtais rezultāts ir - drusku mazāk to līdaku ķeras un izmērā mazākas, tas arī viss.
23.jūlijs 2014, 22:30 | links
 
VMK prezentācijā par foreļupju kopšanu:
1) līdakas jāvelk cik vien var - dabiskais pretinieks.
2) nārsta strautos (pirms nārsta) cīņa ar bebriniekiem uz dzīvību un nāvi.

Loshuliganos, 23.jūlijs 2014, 16:48

Ar bebriniekiem var cīnīties lietojot slazdus.
23.jūlijs 2014, 20:42 | links
 
VMK prezentācijā par foreļupju kopšanu:
1) līdakas jāvelk cik vien var - dabiskais pretinieks.
2) nārsta strautos (pirms nārsta) cīņa ar bebriniekiem uz dzīvību un nāvi.
23.jūlijs 2014, 16:48 | links
 
VMK prezentācijā par foreļupju kopšanu:
1) līdakas jāvelk cik vien var - dabiskais pretinieks.
2) nārsta strautos (pirms nārsta) cīņa ar bebriniekiem uz dzīvību un nāvi.
23.jūlijs 2014, 16:48 | links
 
Pagājušajās brīvdienās biju Kurzemes pusē foreļot. īpaši daudz nesanāca pastaigāt, tik pāris km, jo pie upes biju ap 17.00 un līdz tumsai.

Pirmais, kas radīja izbrīnu, ka sākuma posmā, kur uzsāku gaitas dabūju ļoti skaistu asari, agrāk tur nebija nekas tāds manīts, bet nu tas tā..

Turpinot gaitas pa upīti, priekus radīja vairākas foreles un alatas, tad pēkšņi priekšā bebrinieks, kurš pirms kādiem diviem mēnešiem vispār nebija, tad nu ķēros klāt un sāku brucināt (bildes galerijā).

Viss slapjš nosvīdis, piesvilinu cīgu un lēnītēm gandarīts dodos tālāk, pēc nepilniem 300m, bams, pats huligāns - bebrs peld pretī, noteikti sajuta ūdens līmeņa krišanos un saprata, ka aizsprosts pagalam, es no dusmām par viņa klātbūtni situ kāju pie zemes un uzbļauju šim virsū, lai tin dillēs, šis no bailēm ar lielu švunku nirst zem ūdens, bet tur dziļums nedaudz virs potītes, atdūries pret grunti, bebrs izvelk savu mūli virs ūdens un visa seja dubļos, tik ačteles spīd, es krastā stāvu un līdz asarām smejos par bebra izdarībām ..

Dusmas jau pārgājušas, dodos tālāk, hop vēl viens bebrinieks, atkal dusmas un atkal ir jājauc nost. Darbiņš 30 min un viss kārtībā. Dodos tālāk, johaidī, vēl viens bebrs peld pretī, turklāt saimnieko ļoti labā foreļvietiņā, dusmas pagaisu un eju meklēt kādu sprunguli .. pa to laiku no bebra ne ziņas, ne miņas, noteikti sajuta, ka būs sūdi ..

Ejot tālāk paliek tumšāks un tumšāks, jo nakts jau min uz papēžiem, bet forelēni tik aktīvi, ka varētu palikt visu nakti, bet tomēr ir jādodas uz māju pusi..

Ne asakas!

P.S Lūdzu, jauciet tos bebru dambjus nost!

ButesVanags, 23.jūlijs 2014, 11:03

Šādi vienā upē, galējos kurzemes ziemeļos, pēc bebrinieka nojaukšanas, 50m augstāk iemetu rotu vienam vilnā. Tur gan dziļums bija virs 0.5m, tāpēc uzreiz neredzēju, ka tas ir bebrs,bet rotu dabūju atpakaļ ar visu vilnas kušķi. Fakts ka šie tiešām jūt līmeņa kritumu un steidz labot dambi gaišā dienas laikā.
23.jūlijs 2014, 15:19 | links
 
Laba atskaite, izsmējos arī, piecas acis :)
23.jūlijs 2014, 11:09 | links
 
Pagājušajās brīvdienās biju Kurzemes pusē foreļot. īpaši daudz nesanāca pastaigāt, tik pāris km, jo pie upes biju ap 17.00 un līdz tumsai.

Pirmais, kas radīja izbrīnu, ka sākuma posmā, kur uzsāku gaitas dabūju ļoti skaistu asari, agrāk tur nebija nekas tāds manīts, bet nu tas tā..

Turpinot gaitas pa upīti, priekus radīja vairākas foreles un alatas, tad pēkšņi priekšā bebrinieks, kurš pirms kādiem diviem mēnešiem vispār nebija, tad nu ķēros klāt un sāku brucināt (bildes galerijā).

Viss slapjš nosvīdis, piesvilinu cīgu un lēnītēm gandarīts dodos tālāk, pēc nepilniem 300m, bams, pats huligāns - bebrs peld pretī, noteikti sajuta ūdens līmeņa krišanos un saprata, ka aizsprosts pagalam, es no dusmām par viņa klātbūtni situ kāju pie zemes un uzbļauju šim virsū, lai tin dillēs, šis no bailēm ar lielu švunku nirst zem ūdens, bet tur dziļums nedaudz virs potītes, atdūries pret grunti, bebrs izvelk savu mūli virs ūdens un visa seja dubļos, tik ačteles spīd, es krastā stāvu un līdz asarām smejos par bebra izdarībām ..

Dusmas jau pārgājušas, dodos tālāk, hop vēl viens bebrinieks, atkal dusmas un atkal ir jājauc nost. Darbiņš 30 min un viss kārtībā. Dodos tālāk, johaidī, vēl viens bebrs peld pretī, turklāt saimnieko ļoti labā foreļvietiņā, dusmas pagaisu un eju meklēt kādu sprunguli .. pa to laiku no bebra ne ziņas, ne miņas, noteikti sajuta, ka būs sūdi ..

Ejot tālāk paliek tumšāks un tumšāks, jo nakts jau min uz papēžiem, bet forelēni tik aktīvi, ka varētu palikt visu nakti, bet tomēr ir jādodas uz māju pusi..

Ne asakas!

P.S Lūdzu, jauciet tos bebru dambjus nost!
23.jūlijs 2014, 11:03 | links
 
Kungi nu cik var atkārtot vienas un tās pašas aplamības par līdakām un citām zivīm foreļupēs? Nu nav pie mums tādas upes kas paredzētas tikai forelei, nav, tādas sastopamas tikai kalnu reģionos un tur bieži mīt foreļu pundurforma, maziņas jo tām ir ļoti nebadzīga barības bāze. Latvijā ir līdzeneumu upes un jau tūkstošiem gadu mūsu upītēs sadzīvo kopā gan foreles, gan līdakas, gan vēdzeles un sapali. Līdaka nekad nav bijusi par iemeslu foreļu izzušanai, pārmērīga tās klātbūtne kādā no foreļupēm ir SEKAS kādam citam nelabvēlīgam faktoram, kura rezultātā upe kļuvusi mazāk piemērota forelēm. Gribētos jau lai jūs bik vairāk pastudētu šīs lietas pirms skaļi publiski aicināt slaktēt nost visas "neforeles" mazajās upītēs, no viena grāvja otrā dikt viegli iebraukt.
23.jūlijs 2014, 10:31 | links
 
pareizi ir foreļupēs jādzīvo tikai forelēm.
23.jūlijs 2014, 07:14 | links
 
Šodien ļoti ražīgs rīts. Bijām turpināt iesākto bebru dambju epopeju .. šoreiz jau nopietnāk. Pieķērāmies pagājušajam un vēl 3jiem .. Upes posmi palēnām atdzīvojas. + cope atkal fantastiska- katram ap vidēji 15 forelēm un neskaitāmām alatām..

Bet par līdakām jā .. šodien katram bija pa vienai līdakai un 1 asarim.. Un piekrītu jau daudz iepriekš minētajām viedoklim - līdaka tika nodota kaķa gādībā.
22.jūlijs 2014, 20:52 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager