Ahoi!
Vakar pa visu trako karstumu ielaidos cietokšņa kanālā ar domu jaunatklāt grāvi, pa kuru var tikt Tosmares ezerā. Grāvi atradu un tiku aptuveni 300metrus uz ezera pusi. Pēc tam sākās traka niedru siena, ka ne apkārt apbraukt, ne cauri izstumties, vismaz ne +35 grādu karstumā un pie tik zema ūdens līmeņa. Domāju, ka vismaz savi 30 - 50cm zemāks nekā parasti. Atmetu iecerei ar roku un nolēmu izprovēt līdz jūrai tikt. Ziniet, sanāca. Un vēl pirmo Cietokšņa kanāla zivi noķēru - asari 25 cm garumā. Melns kā purva velns un kārns arī.
Piedzīvojums. Uz jūras pusi kanālā viens akmeņu aizbērums tāds, ka cauri tek tikai viena urdzīte. Mēģinu piestāties klāt pie tās čupas tak kaut kādi mietiņi sadzīti traucē. Labi, kaut kā garām tieku, pārvelku kajaku pāri akmeņiem, aizbraucu līdz jūrai un pavēroju kā atpūtnieki panikā bēg no 10lietus lāsēm uz kvādrātmetru. Pats stāvu hidrā un smaidu. Atpakaļ braucot sāk maķenīt stiprāk līt, bet tad pierimst. Kādu brīdi zem kokiem patusēju, jo zibens normāli šaudās - būt par zibensnovedēju ar savu alumīnija airi, sēžot uz plastmasas gabala negribas. Piebraucu atpakaļ pie velkamās vietas un tusniju savu kajaku pāri. Bļāviens, starp tiem mietiņiem kaut kādas drātis. Man uzreiz ziņkāre - vas ist das? Bāžu vienu aira galu iekšā un tāds mauciens pa lāpstiņu - bebra lamatas. Jopernij tjeatr, kā man nospīdēja pirmajā reizē- iedomājieties, ja būtu kāpis kaut kur ar kāju tur ūdenī. Simt punkti kāja būtu pušu un hidra arī. Galvenais, ka šī ir otrā reize trīs gadu laikā, kad gandrīz iekritu lamatās. Pirmā reize bija Ventā bradājot, kad gandrīz iekāpu zobainajās lamatās. Tur vispār kranti būtu, ja nebūtu ķēdi pamanījis. Laikam katram trakam makšķerniekam ir savs sargeņģelis. :)
Tādi mani piedīvojumi. Sapnis par Tosmares ezeru izsapņots, bet varbūt....
Ne sakas visiem!
5.augusts 2014, 08:30 |
links