Iemetīšu savu atskaitīti.
Aizkraukes baseins, piektdienas vakars, piebraucot pie Daugavas jau bija skaidrs, ka ģēlas nebūs. Līmenis lejā, pie tam riktīgi. Ūdens mierīgs, zivis neplekšķinas pa virsu. Sapakoju laivu un iepeldēju testa braucienā. Pāris copes sagaidīju bet tik nīgras, ka nebija pat jēgas uzšaut. Pludu pietupina tikai līdz pusei un aiziet atpakaļ lejā.
Sestdien praktiski tas pats+ motorlaivas un ūdens moči. Apmēram tā pat kā pa Rīga- Daugaupils šoseju. Visos virzienos un gar abām pusēm. Bet nu tāda mums ir tā brīvdienu burvība, katram savs. Brauc visi, atpūtnieki vai copmaņi, izredzes paliek pavisam mazas. Svētdien no rīta, kamēr vēl vieni izguļ paģiras, citi vēl nav modušies, tīri uz izsēdēšanu pāris copes sagaidīju, vienu izmocīju. Augumā par mazu, tādēļ pār bortu. Līdz krastam gan aizvedu, la atrādītu kolēģim, ka vienu piečakarēt tomēr izdevās, jo pie tādiem apstākļiem pat vardi noķert nevar, kur nu vēl zivi. Šīs brīvdienas bija neizdevušās, bet nekas, nāks jauna diena būs jaunas iespējas.
Vēl bija daudz interesantu lietu. Trīs čomi laivā, divi no tiem sēž klusiņām uz samu un kvoko, trešais stāv kājās un spiningo.
Tad bija tie saucamie ,,Kvokotāji,,(ar lielo burtu un pēdiņās) , kuri tiešām neko citu nedara, kā tikai kvoko, pie tam tik cītīgi, ka arī mani ar manu dzelzs pacietību var aizķert ne pa jokam. Apmēram 2 stundas vienā vietā, praktiski bez pārtraukuma. Mēģināju lēnām piebraukt ar elektro motoru bet šie aizvācās uz otru krastu, neko nepaspēju pateikt. Bet nu es vismaz zinu par ko ir runa, kad stāsta par sakvokotu Daugavu. Biju redzējis aktīvistus arī pirms tam ar garām sērijām un uz enkuriem stāvot bet nu šitais tandēms bija kaut kas ievērības cienīgs. Par šādiem tipiem derētu Copes raidījumā sižetu uztaisīt, lai ir kā uzskates līdzeklis kā nevajag darīt. Jo tādi tipi noteikti neko nelasa vairāk par cenu birkām dzērienu veikalos un arī televizoru tādiem nav lai kaut kā vismaz tiktu laikmeta pārmaiņām līdzi. Nu tas bija kaut kas. Un tādi bija divas ekipāžas, sākumā katrs savā krastā, pēc tam tie vieni aizbrauca pāri un nostājās kādus metrus 50 no tās otras ekipāžas un davai izpausties meistarībā. Kurš kuram pirmais aizliks ausis.
Vēl bija divi puikas no pretējā krasta ar lēto pūsli, atairējās pāri Daugavai, nostājas pa vējam aiz manis metrus 30 un spiningo izgūlušies laivā kājas pāri bortam. Es jau saprotu, copmaņi nopietni bet vai tad Daugavā vietas par maz, ka jālien citam pilnīgi virsū. Būtu vēl viena diena ko copēt, es noteikti to ziedotu un aizbrauktu gar to krastu kur viņiem teltis un tā ap 4 00 no rita sāktu izpausties samu kvokošanā, garām sērijām un pilnīgā bezjēgā, bez mērķa nokert zivi, lai tikai viņiem atgādinātu par vakardienu. Vai samaksātu tiem večiem, kas kvokošanu pieprot bez apstājas un savu lietu ,,pieprot,,. Izbesītu atpūtniekus ka nemetās.
Diemžēl, uz to mēs cienījamie amatu brāļi virzamies ar visiem saviem ,,slepenajiem stāstiem,, un noslēpumiem par to, kā sami copējami. Rezultāts tam būs tāds, ka vēl pēc pāris gadiem Daugavā samus varēs redzēt tikai murdos un tīklos, jo tie (tīkli un murdi) tur arī vairojas kā sēnes pēc lietus.
Arī par tiem ir ko runāt bet ne šajā reizē. Gan jau vēl kādam ir nācies tumsā atgriezties uz savu vietu un par mata tiesu neieskriet tīklos, kuri stāv kā brieži pus Daugavā ar knapi pamanāmiem karodziņiem dienā, kur nu vēl vakarā tos ieraudzīt.
11.augusts 2014, 20:59 |
links 
