Pilnīgi pareizi, ka kātam u.c. rīkiem jābūt tādiem, kādus spēj saprast un novērtēt. Bet tomēr ir arī apakšējā robeža, zem kuras cope pārvēršas par čakarēšanos un mazohismu. Jā liela daļa no mums padumjo laiku bērnībā izprovēja i lazdas kātus, i tonnīgos stiklašķidriniekus, i bleķa konstruktus, bet vai tiem utt., kas sāk tagad būtu jāiet mūsu pēdās? Vai tagad visiem iesācējiem šoferiem būtu no sākuma ar žiguli jābrauc... Var jau lepni radīt pašam sev grūtības un ar tām varonīgi cīnities, ar saukli, ka tēvu tēvi ara ar zirdzīņu, es arī aršu... Bet varbūt tomēr uzreiz traktorīti paņemt... Protams, visam jābūt saprāta robežās un atbilstoši savām iespējām...
Gadās, protams, visādi kuriozi... Mums viens turīgs klients gribēja pirkt Favorite SOLO ar torzīta riņķiem utt. kā pirmo kātu savai 9 gadīgajai meitiņai karūsiņu ķeršanai. Foršs un viegls taču :) Knapi atrunājām, kaut kādai robežai jābūt...
Kas attiecas uz flipera minēto, ka "piedāvā to ko īsti nevajag"... common, mēs runājam par HOBIJU... ne par zivju ieguvi pārtikai, ne pirmo nepieciešamību... Man točno neko nevajag, mānekļi kastēm , desmitiem kātu un spoles visiem dzīves gadījumiem... Tas nebūt netraucē man katru gadu atstāt ļoti jūtamas summas maksķernieku veikalos (pat tagad šogad, kad it kā ir savs), pirkt visādus ķiņkēziņus , no kuriem puse nekad zivi nenoķers, mēģināt, eksperimentēt Un man tas SAGĀDĀ PRIEKU! Es apzinos, ka pērku lietas savam hobijam, tādā mērā kā varu atļauties, protams, un nepretendēju uz to, ka tagad man tas viss ļaus zivju konservu fabriku atvērt. Es saprotu, ka hobijs ir lieta kam nauda jātērē, un kam tad to naudu tērēt, ja ne tam kas pašam patīk un dara laimīgu. Kādam varbūt šķiet savādāk, katram savs...
9.oktobris 2014, 10:54 |
links