Foreles

Sulla. Tu pats nonāc pretrunās par cilvēka ne- iejaukšanos dabas eko ķēdē. No vienas puses Tu saki, ka nevajag neko regulēt, kam es galīgi nepiekrītu, no otras- tu runā par 99% cilvēka vainu.

poppers, 17.oktobris 2014, 09:05


Nu un cik hesus esi nojaucis? Vai esi iesūdzējis tiesā kādu lauksaimniecības/rūpniecības uzņēmumu, kas atklāti iepludina notekūdeņus upē, un panācis tā slēgšanu? Vai esi atjaunojis kādu savulaik meliorācijā izbagarētu un iztaisnotu foreļupi, atgriezis to agrākajā gultnē? Vai esi pieteicis badastreiku un sēdējis kokā kur kārtējo reizi gāž nost simtgadīgus mežus gar upēm pārvēršos tos milzu kailcirtēs? Esi nogrābis aiz krāgas kādu naktsāķu licēju, tārpotāju, kas stiepj zemmēra forelītes uz māju lai vārītu zuppīti? Nē? Bet protams, foršāk ir vāvuļot ka foreļu izmiršanā vainīgi ūdri, gārņi, līdakas un nez kas vēl no zvēriem un aicināt tos nīcināt ārā ;)
17.oktobris 2014, 10:03 | links
 
Emka. Ir foreļupes ar sapaliem asariem, raudām un vimbām. Kad zivis beigsies, ūdri pārcelsies citur.
Sulla. Tu pats nonāc pretrunās par cilvēka ne- iejaukšanos dabas eko ķēdē. No vienas puses Tu saki, ka nevajag neko regulēt, kam es galīgi nepiekrītu, no otras- tu runā par 99% cilvēka vainu.
Hotentots. Es 100% piekrītu tavam viedoklim.
CILVĒKS JAU IR IEJAUCIES EKOSISTĒMĀ UN TURPMĀK VIŅAM JĀLABO PIEĻAUTĀS KĻŪDAS!
Es foreļupes esmu redzējis vairāk kā 35 gadus un ļoti labi atceros, kādas tās bija tad un kādas tās ir tagad. Tagad dažas no skaistajām Latvijas upēm ar koši baltām smiltīm, zilganpelēkiem oļiem ir pārvērtusies par tumšu, dūņainu drūmupi. Vai forele tur nārstos? Viņai vairs nav KUR !!!! Un man par to sāp!
Var jaukt bebriniekus. bet tas režģis ar smagajiem, piemirkušajiem kokiem un dūņām paliek, jo palos tie neiztīrās. Tur, kur kādreiz nārstoja taimiņš un forele, tur aug vikuvāles un kalmes. Un var uzlikt dažādus makšķerēšanas aizliegumus, bet foreles tur, vienalga, izsīkst !
To, ka Tev ir zināmas upes, kur tas vēl nav noticis, nenozīmē, ka tas nekad tur nenotiks!
Mēs visi gribam vienu un to pašu, bagātas foreļupes, tik reizēm tā iekarstām, ka nonākam līdz personīgiem apvainojumiem. Neprotam ieklausīties otra teiktajā, jo paši esam pietikami gudri...
17.oktobris 2014, 09:05 | links
 
Par ūdriem. Kaut kā neesmu pamanījis, ka ūdris būtu izēdis foreļupi, parasti ieblandās jaunuļi, kas meklē savas vietas, bet patstāvīgi dzīvojot foreļupes krastos tie būtu lemti bada nāvei :D Ūdrs gudrs, ir paika, ir mājas vieta :)
16.oktobris 2014, 20:26 | links
 
Arī mednieks ne. :))
16.oktobris 2014, 19:18 | links
 
Lācis ar neatsakās no bebra..
16.oktobris 2014, 16:45 | links
 
Nomadam - palasi rūpīgāk:

"Katrai sugai ir kāds krietnums, taču visu ar prātu - kas par daudz, tas par skādi.".
Tāpēc jau tajā manā tekstā bija minēts par zināmu līdzsvaru - ir gan vilki, ir stirnas/bebri/vienalga kas.
16.oktobris 2014, 16:10 | links
 
Hotentots:

tavai zināšanai: bebra praktiski vienīgais dabiskais ienaidnieks LV ir VILKS.

Vilkam otrs nosaukums ir meža sanitārs, viņš apēd vājos, dumjos un slimos dzīvniekus.
Ja vājniekus neviens neapēd populācija ar laiku izvirst.
Tava izlolotā stirnu populācija ģenētiski izvirst.
16.oktobris 2014, 16:04 | links
 
...un pat nevajag cūku fermu, barības vielas drastiski pieaug pat no vienas kailcirtes.
16.oktobris 2014, 15:01 | links
 
Kā tad bez ķimikālijām, nu zemnieki laukus mēslo tik ar kūtsmēsliem, nu ja :) Kaut cik upes attīrījās 90.tajos, kad lauksaimniecības apjomi strauji saruka. Nu atkal sākas apgriezieni, ķimizācija uz pilnu klapi + gigantiskās cūkfermas. Ne velti skatos savās upēs atkal brasli sāk noaugt biezām zālēm, kur 90.to beigās bij pavisam klārs..
16.oktobris 2014, 14:08 | links
 
Mergupē, senā padomju laikā, kad vietējie cilvji nemaz nezināja, ka foreli var ar vizuli noķert un veiksmīgi šamās ķēra ar naktenēm un tā pat zivju bija pulka, apgāzās traktora piekabe ar ķimikālijām. visi upes krasti bij pilni ar smirdošam, beigtām zivīm. toreiz nebija hesu un upē zivis atjaunojās pēc kādiem četriem gadiem un viss bija oki. tagad bez visām ķimikālijām tur vajag ļoti meklēt, lai kādu foreli atrastu, jo tās vēl nav iemācijušās pārlekt hesu barjeras:)
16.oktobris 2014, 13:59 | links
 
Kad beidzot jums pieleks ka pie dramatiska foreļu skaita samazinājuma 99% vainīgs cilvēks un nekas cits ? Pirmkārt lauksaimniecība un rūpniecība, indes un visi draņķi kas radikāli maina ūdens ķīmisko sastāvu, čakarē upju ekosistēmu no pamatiem, mikrobioloģiskā līmenī, tas arī ir vissmagākais trieciens. Tad meliorācija, hesi, koku izciršana, vecu jaukto mežu nomaiņa uz alkšņiem, kuri veicina augsnes eroziju un upju aizsērēšanu ar smiltīm. Un kur nu vēl alkatīgie vietējie kas liek murdus, tīklus, naktsāķus vai vienkārši izcopē uz slieku, īpaši ziemā no bedrēm. Un nu pie upes atnāk galvenais vaininieks un sāk ar pirkstu rādīt uz zvēriem, ej tu tur a nu ka beidz ēst manas foreles, iznīcināsi vēl atlikušās! Nav komiski ko?
16.oktobris 2014, 13:37 | links
 
Nu visādi ir... zinu vienu dīķi kurā varavīksnene izēda pa tīro...
16.oktobris 2014, 13:23 | links
 
Agrāk arī apstākļi bija savādāki. Piemēram, bez mazajiem HES pirms pāris gadu desmitiem arī ūdri u.c. lopiņi taisīja mazāku skādi. Tagad situācija ir mainījusies - manuprāt, situācijas nav tā īsti salīdzināmas kā viens pret vienu. Bet tas tā - mans viedoklis.
Bet ja nav vēlmes šo sarunu turpināt - iebildumu nav.
16.oktobris 2014, 13:19 | links
 
Agrāk Latvijā ūdri esot bijuši krietni vairāk, daudz vairāk, tukšas upes bija? Kungi, nu beidziet vienreiz šo sviestu dzīt ibio, sākšu lamāties!
16.oktobris 2014, 13:14 | links
 
Bija viens raidījums kur stāstīja par ūdriem, pētīja viņu fēčus, itkā lielās viņi praktiski nedabū, vienīgais no berzēm gan labi noceļ. Pirms aizpagājušajā sezonā normālu ~2kg līdakas galvu atradu pie mikro strauta, tātad šeftējās.
16.oktobris 2014, 13:06 | links
 
Hotentots> kā cilvēka darbība pēdējos 50 gadus ir būtiski palielinājusi foreļu dabisko ienaidnieku skaitu? :) Un vispār jebkurai zivij vislielākā mirstība ir ikru stadijā un kāpura kamēr tas vēl daži mm garš. Šajā laikā foreles pilnām mutēm ēd neskaitāmi bezmugurkaulnieki plēsēji, kā spāru un airvaboļu kāpuri, vēži, arī abinieki. Davai sākam gāzt indes upē un nīdēt arā šos mazos neliešus ? Un kur nu alatas vēl, arī tās rudenī pilnām mutēm tiesā nost foreļu ikrus. Nost ar alatām, nīcinam ārā kā līdakas!
16.oktobris 2014, 13:04 | links
 
Manuprāt, nekādas harmonijas jau sen vairs nav. Cilvēka iejaukšanās ir daudz ko mainījusi uz vienu vai otru pusi un daudz kur bez cilvēka iejaukšanās nekas vairs nenotiek.

Paņemsim par piemēru, teiksim, stirnas. Vilki var to populāciju paretināt, tāpēc mednieki visu regulē ar vilku populācijas paretināšanu. Pietiek viena, pietiek otra - viss ir līdzsvarā. Ja pēkšņi pasludinās, ka vilki ir tik aizsargājami, ka nav nīdējami nekādā kārtā, cietīs tā stirnu populācija visnotaļ. Protams, paies laiks, vilki būs lielā badā, daļa droši vien aizklīdīs kur citur un stirnas pamazām atjaunosies, bet cik ilgs laiks paies? Vai mēs vēlamies redzēt? Diezin vai. Tāpēc paretinot vilku pulciņu laiku pa laikam var gan vilkus saglabāt, gan stirnas. Tā idejiski notiek tā mednieku būšana.

Pašreiz visu to aizsargājamo lopiņu - ūdru, kormorānu (tie gan tagad laikam ielikti kā nelimitētie), gārņu u.tml. būšana ir dikti modē. Nu labi, ezerā viņi var izķert vienu otru krietno zivi, bet tur tā skāde vēl relatīvi maza. Cita lieta ir tāda maza foreļupe un ja tur tiek badīga ūdru ģiemene, kas var izrīt visus vaisliniekus? Protams, pēc tam, kad paliks tikai mazās forelītes un grunduļi, šī famīilija pārcelsies uz citu posmu un gan šis pāris gadu laikā atkopsies, bet vai tas ir tiešām vajadzīgs?
Tai pašā laikā pislonis N., kas šajā upē tās foreles būs tarbā bāzis, tiks kaunināts, ka nu tā darīt nav krietni u.t.t. u.t.t.

Tā ka kādām organizācijām būtu jāizskata šis jautājums par aizsargājamā statusa noņemšanu vienai otrai sugai (piemēram, bērnībā tādu gārni ieraudzīt vien bija brīnums, taču tagad šie sastopami pie katriem ūdeņiem).
Katrai sugai ir kāds krietnums, taču visu ar prātu - kas par daudz, tas par skādi.

P.S. Kārtējais piemērs. Viens ļaužs teicās, ka kāds gārnis regulāri apmeklējis viņa piemājas foreļupes t.s. "bērnudārzu", kur centīgi patērējis sīkās forelītes. Tagad jautājums jums, cienījamie forelisti - kā cilvēkam vajadzētu rīkoties? Atstāt visu mātes dabas rokās, vai arī tomēr padomāt par gārņa aizbiedēšanu, noslaktēšanu vai citu risinājumu?
16.oktobris 2014, 12:48 | links
 
Popper, šajā forumā nebūsi populārs, ja tā runāsi.
Es jau pāris reizes esmu izteicies par visādiem "aizsargājamiem" gārņiem, kormorāniem, ūdriem u.tml. - man visu laiku pārmeta nekrietnību un dabas nemīlēšanu.
Tā ka nav vērts runāt pa tukšo, ej labāk copēt.

Hotentots, 16.oktobris 2014, 09:12


Cilvēk mīļo tā nu dabā iekārtots, katrs ir barības ķēdes(piramīdas) sastāvdaļa, tevi ēd un tu ēd. Tiešām vēlies staigāt pa sterilu upi kur viss pakārtots cilvēkam, tikai viņam un viņa ērtībām? Tad jau uzcērt privāto dīķi un aiziet, drāšu tīklu pāri, salaid varavīksnenes, katru līdacēnu kas ieviešas pats no sevis nežēlīgi iznīcini.. Es gan dodu priekšroku dabiskai upei kur visi procesi notiek harmonijā, ka jau tūkstošiem gadu. Ūdri, gārņi, gauras foreles arī medī jau tūkstošiem gadu, tik nez kāpēc tās strauji izzuda pēdējos 30-50 gados ? ;) Laikam dabas sazvērestība pret nabaga cilvēku..
16.oktobris 2014, 11:42 | links
 
Beidziet ārdīt dambjus,slaktējiet bebrus!
16.oktobris 2014, 09:20 | links
 
Sūds ar ūdriem,bet runājot par bebriem,esmu par rāmju lamatām.
16.oktobris 2014, 09:19 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager