Foreles

Varbūt kļūdos, bet man domāt ūdrs ir kā indikātors dzīvotspējigam bagātam biotopam. Tikko kāds no ķēdes posmiem pazūd, pazūd arī arī ūdrs.

Veikli gan šamie zvēriņi, esmu redzējis to momentu kad šamais ienirst zem piekrastes akmiņa un pēc sekundes simtdaļām ar forēlēnu ārā no ūdens, nu jau uz akmiņa. Nez kā ar tām upēm kurās nav vēžu ,bet dzīvo foreles? Varži arī šķiet vairs nav tādos daudzumos kā gadus 30it atpakaļ...

varbūt vari īsumā aprakstīt ūdra kaku (barības bāzes) pētījuma rezultātus.

nomads, 17.oktobris 2014, 19:22

Lai nesamelotos nesaukšu precīzus ciparus %, jau labs laiks pagājis, liekas tas bija J.Ozoliņa pētījums, viņš mums vadošais ūdru pētnieks. Raksts bija kādā no dabas tematikai veltītā žurnālā. Lielu daļu no ūdra ēdienkartes sastāda tieši vardes, vēži. Zivis pārsvarā neliela izmēra līdz 10 cm un bieži vien mazāk par pusi no visas barības. Starp citu samērā nesen liekas arī kādā LTV raidījumā par dabu bij intervija ar ūdru pētnieku, vai tik ne to pašu Ozoliņu.

Sulla
Varbut atceries filmas nosaukumu?
Butu interesanti paskatities

Abavnieks, 17.oktobris 2014, 18:24

Tā bija BBC filma ko rādīja pa tv, vismaz 15 gadus atpakaļ. Filmas garums bija stunda kā minimums, ja nemaldos nosaukums bija Lutra (ūdra latīniskais nosaukums). Filmā izsekoja viena ūdra gaitas gada garumā. Var jau pameklēt arī jutubē vai torentos ja tāds iekāriens.

Taisnība, forele baigi neņem pēdu, bet kā strauss iebāž galvu kādā spraugā un domā. ka ir neredzama. Reiz pēc kāda izgājiena un copes forele ievilka vobleri zem neliela sanesmuma un nokabinājās, vobleris ieķēries, bāžu roku atkabināt, foreli arī pie reizes uztaustīju :)

Nē kā reiz tukša vāvuļošana bez kāda seguma ;) Savulaik esmu lasījis rakstus par ūdra ēdienkarti mazajās upēs, tas pēc biologu pētījumiem vairāku gadu garumā, kuros ietilpst arī obligātā sūdu pētīšana zem lupas ;)

Sulla, 17.oktobris 2014, 11:38

Sulla,
varbūt vari īsumā aprakstīt ūdra kaku (barības bāzes) pētījuma rezultātus.

Sulla
Varbut atceries filmas nosaukumu?
Butu interesanti paskatities

Sulla. Esmu pietiekami redzējis savā mūžā un es muļķības nestāstu, tāpēc tava ironija ir nevietā! Forele ir viegli noķerama zivs. Zinu konkrētus cilvēkus, kuri ir ķēruši foreles ar plikām rokām. Sabaidi foreli, vai saduļķo ūdeni un tu redzēsi, kas notiks. Esmu vismaz sešas foreles noķēris ar dziļām nagu izrautām rētām un neesmu uztraucies par ūdru klātbūtni. Bet šinī gadījumā bija ūdru bars! Ne jau ūdri ir galvenie ienaidnieki., bet gan viss kopumā, ko rakstīju iepriekš.

Jā asari pēdējos gados foreļupēs savairojušies, tiesa ne visur. Divās no manis iecienītām upēm Vidzemē to nav praktiski vispār. Tāpēc tā pagrūti izskaidrot iemeslus viņu invāzijai. Bet ņemot vērā ka asaru galvenā barība ir zivju mazuļi, kas zin iespējams tavā gadījumā forelīšu ielaišana veicināja viņu skaita palielināšanos. Asarus savukārt aktīvi medī līdakas, lielās foreles izvairās ēst asarus. Tā ka te atkal var apdomāties tie kas popularizē mazo līdaciņu slaktiņu ;)

Sulla
Ko Tu saki par asarīšu klātbūtni foreļupītē?
Es 2009 gadā pie savas mājas upītē ielaidu 1000 strauta foreļu mazuļus.Atveda man viņus zināms zivju audzētājs no alūksnes.Bet tagad staigājot ar spini uz forelēm, īpaši nejūt ka foreļu daudzums būtu lielāks. Pēdējos četrus gadus asarēni gan katru reizi pa četri pieci trāpās.Man tāda aizdoma ka šie tos mazos forelēnus ir apēduši.Upītes nosaukumu neteikšu.

uzgulis, 17.oktobris 2014, 15:57

Ir valstis kurās asaris foreļupēs, tiek uzskatīts par lielu kaitnieku, jo noēdot pa tīro ikrus. Attiecīgi viņus mēģina maksimāli no foreļupēm izravēt.

Sulla
Ko Tu saki par asarīšu klātbūtni foreļupītē?
Es 2009 gadā pie savas mājas upītē ielaidu 1000 strauta foreļu mazuļus.Atveda man viņus zināms zivju audzētājs no alūksnes.Bet tagad staigājot ar spini uz forelēm, īpaši nejūt ka foreļu daudzums būtu lielāks. Pēdējos četrus gadus asarēni gan katru reizi pa četri pieci trāpās.Man tāda aizdoma ka šie tos mazos forelēnus ir apēduši.Upītes nosaukumu neteikšu.

Blēņas poper, tā atkal ir tikai tava fantāzija, ne tu pētīji ne redzēji ka ūdri noēd visas foreles ;) Nevienam nav noslēpums ka pie mums retā foreļupe ir bez baltajām zivīm un asariem, to īpatsvars pieaug pēdējā laikā kopā ar upju aizaugšanu. Ūdrs pirmkārt ķers un ēdīs vieglāk noķeramās lēnākās zivteles, kā reiz noēdīs foreles konkurentus uz niecīgo barības bāzi foreļupē ;) Tas pats ar vēžiem, šur tur tie pēdējos gados savairojušies ievērojamā skaitā, īpaši ne mūsu sugas bet ieceļotāji. Lielajos ūdeņos tiem galvenais ienaidnieks lielais asaris, bet foreļupēs ūdrs. Mērenā skaitā vēžveidīgie ir ok, bet savairojušies pa daudz notīra visu pa tīro. Tev poper liekas ka ar ūdra izmedīšanu atrisinātos problēmas, bet skat ka nesanāktu pretējais. Barības ķēdes dabā ir varen sarežģīta un trausla padarīšana, bieži vien izņemot vienu posmu tiek iedragāti neskaitāmi ;) Lab es laikam beidzu, ja 50 gados nav bijusi vēlme sīkāk izzināt bioloģiju un mazo upju ekosistēmu, to ka lielajiem plēsējiem kas atrodas piramīdas virsotnē ir ļoti liela loma dabas veselībā, tad diez vai uz vecumu nāks apgaismība un vēlme ko palasīt vairāk.

Par ūdriem es te rakstīju vairākas dienas atpakaļ. Tur medīja trīs lieli ūdri vienlaicīgi. Forelei tur neizmukt, nemaz nerunājot par to, ka nupat būs nārsts, kur viņa būs vēl vieglāk noķerama! Ja vispār vēl būs kur un kas nārsto ! Forele,jūtot briesmas, ieskrien paslēptuvē (pacerē, zem akmens) un veikls cilvēki var viņu noķert ar plikām rokām, bet tu saki, ka ūdrim viņu grūti noķert!!??? Muļķības! Grūti noķert ir tikai tad, ja viņa stāv krācē! Tā upe, par kuru rakstīju, nebija diez cik krāčaina.

Bebrs tika ievests LV, tai pašā laikā viņa vienīgaiis ienaidnieks vilks tiek izmedīts. Kor te ir loģika?

poppers, 17.oktobris 2014, 13:13

Nu re var tak arī ko prātīgu izsecināt, pilnīgi pievienojos. Ar vilku medniekiem ir tāpat kā vairumam copmaņīem ar ūdru/gārni ;) Konkurents kas apēd stirniņas, kaitnieks, nu lūk tāpēc mednieki labprāt paretina vilku populāciju. Bebrs stirnas neēd, ko ta ies pūlēties un šamo medīt. Bebru dīķos labprāt uzturas pīles, daudziem medniekiem patīk ka pīļu laikā nav nekur tālu jābrauc :) Ja es nebūtu forelists man ar bebri netraucētu ne mazākajā mērā.
Bet ja vairāk par ūdriem, es piemēram tikai priecājos ja pie savām upēm redzu ūdra pēdas. Tātad ar upes ekosistēmu daudz maz kārtībā, galvenā viņa barība, varžu un vēžu ir pietiekami. Ūdrs kā jebkurš plēsējs izvēlas tādu medījumu kuru vieglāk noķert. Abiniekus pat cilvēks var noķert plikām rokām, foreli gan ne. Tāpat arī ūdram, vieglāk noķert vardes, vēžus, patērējot tam minimāli enerģijas. Lai noķertu pieaugušu foreli, krietni jānopūlas. Vairāk piekūsti, vairāk jāēd. Savulaik skatījos lielisku dabas filmu par ūdriem UK foreļupēs. Tur ar vardēm tā pašvaki, intensīvā lauksaimniecība, pesticīdi atstājuši savu ietekmi diemžēl. Nu lūk tad Anglijā tie nedaudzie ūdri gan ķersta arī pieaugušās foreles. Operators bija zvērā labus kadrus notvēris kā ūdrs zem ūdens medī. Dažkārt foreli tas dzenā vairākas minūtes lai noķertu. Jautājums vai tajās upēs ūdru dēļ samazinās foreļu skaits? Protams ka ne, mēs būtu pārsteigti cik tur tās daudz biezā slānī un lielas. Un tikai tāpēc ka vietējie foreles neķer ēšanai, tik vienkārši.

Ja cilvēks dabu ir sadirsis, tad tam cilvēkam tā daba ir jāatdirš atpakaļ, es tā domāju!
Bebrs tika ievests LV, tai pašā laikā viņa vienīgaiis ienaidnieks vilks tiek izmedīts. Kor te ir loģika?

Nu un ko tu pats praktiski esi paveicis bez , kā tu saki vāvuļošanas?

Nu pa manam īstā "naida" kurināšana kā reiz ir tā kareivīgā nostāja pret dabu un atsevišķām sugām, kuras nepamatoti pašrocīgi pasludina par ļaunuma iemiesojumu. Mēs cilvēki jau tā esam sadirsuši dabu neatgriezeniski, bet vēl vēlamies turpināt iejauktie tajos procesos bez kādiem pētījumiem. Tā vienkārši, sēdēju, izdomāju, a davai nīcinam tos ārā! Pret šo nihilismu, kad savas šaurās cilvēka interesītes stāda aukstāk par dabas vērtībām kas mums vēl atlicis(tai skaitā ūdri!), vienmēr cīnīšos un gānīšu kamēr apdomāsies.

Sulla. Palasi ko es rakstīju- Runa galvenokārt gāja par bebriem, ūdri aizpeldēs, zivis atpeldēs.
Kurā Latvijas pusē ir tavas foreļupes? Arī Kurzemē ir tādas, kur cilvēkam īpaši nevajadzētu iejaukties.
Es neesmu Dons Kihots, ar vējdzirnavām neesmu cīnijies, bet vienam otram ellektriķim esmu licis trūkties.Tā , ka beidz ar to vāvuļošanu... ;)
Domāju, ka šis ir sabiedrisks portāls, ar mērķi rast kādu risinājumu upju stāvokļa uzlabošanai, nevis perssonīga naida kurināšanai, kā tas bieži te notiek.

Nē kā reiz tukša vāvuļošana bez kāda seguma ;) Savulaik esmu lasījis rakstus par ūdra ēdienkarti mazajās upēs, tas pēc biologu pētījumiem vairāku gadu garumā, kuros ietilpst arī obligātā sūdu pētīšana zem lupas ;) Bet vāvuļotāji pienāk pie upes, ierauga uz pāris sekundēm ūdru un uzreiz cep augšā sazvērestibas teorijas kā tie maitas izēd upes pa tīro. Pirmo reiz šādu vāvuļotāju sastapu pirms 20 gadiem, vecmeistars, ar teicās ka sāks likt slazdus lai tak neizēd manas foreles. Un nospļauties ka pats staigāja ar tāŗpu un bāza somā tik cik var pastiep, kauč 20+ galvas pa dienu..

Sulla.Es nevāvuļoju, bet izsaku savas domas, pie tam pietiekami skaidri. Iemācies elementāru pieklājību!

Tikmēr kamēr Hesiem ( doma mazajiem) nebūs milzīgs nodoklis virsū tikmēr nekas nemainīsies.
Pats varbūt arī neesmu bez grēka, jo atzīstu lielo HES un vidējo HES darbību, bet nekādā gadījumā mazo hesu darbību.

Vectēvam pieder HES ( Uz Ezeres upes pie Lietuvas robežas) un pēc hesa uzcelšanas veicu ūdens kvalitātes analīzes lai pierādītu vietējai dzeltenajai presei par viņu sarunātajām muļķībām par to, ka lejpus hesa nav zivis. Un varat nemaz neprasīt kāda bija ūdens kvalitāte- skābekļa procents daaaaudz lielāks un arī zivis ar to arī ļoti daudz. Protams tiek čakarēts līmenis, bet tādai zivij kā asarim līdakai utt. ņejebjot ka viņš mainās.

Par forelēm ir cits stāsts. Ja ņemam par piemēru Šķerveli. Noteikti vecie buki atceras laikus, kas Šķervelī ķerās alatas un foreles kā trakas.. a kas tagad... no līmeņa čakarēšana upe relatīvi tukša..

Un izcīnīt vienīgi var veidojot normālu dialogu ar HESU īpašniekiem ( paši savam hesam daļēji turam slūžu vaļā lai ūdens pienāk upei).