Sula,jābaidās no cilvēkiem ne no dzīvniekiem un jāmēģina ievērot elementāras pieklājības normas. Varbūt tad kas mainīsies uz labu!
BrunoL, 24.oktobris 2014, 17:51
vēl viens gudrinieks suņmīlis, ok pastāstīs par pirmo gadījumu kad sāku neieredzēt šos nekaunīgos suņsaimniekus. Bij man 15 gadi, gāju vienkārši uz skolu, Rīgas cents, tumšs ziemas rīts pusastoņos. Pārgāju ielu un nepamanīju lielu melnu vilksuni aiz kokiem, šis uzreiz virsū, paspēju atkāpties pāris metrus un uzkāpt pa 3 pakāpieniem pie vienām durvīm. Tas leca virsū pie kakla, mani paglāba garais augums, biezā ziemas jaka un tas ka sargājot seju griezu pret suni muguru. Tik un tā tas paspēja izplēst uz muguras jakā robu 20cm platumā. Tas ilga apmēram 10 sekundes, tik ilgi vajadzēja lai saimnieks piesteigtos klāt, varat izkalkulēt cik tālu viņš pa Rīgas ielām ļāva skraidīt lielam sunim. Krievels pat neatvainojās man, tā lūk. Bet atradām viņu, jo tajā rajonā regulāri agri no rītiem staidzināja suni bez pavadas un uzpurņa. Rakstījām iesniegumu policijā, atradās pat liecinieki kuri bija redzējuši to uzbrukumu. Saimnieks tika sodīts. Nē traumu nekādu neatstāja šis gadījums, sakarīgi suņi man tīri lab patīk, tikai vienmēr ar neiecietību izturos pret tiem kas nevēlas likt saviem suņiem uzpurņus un vest pavadā, pilsētās vienmēr tādiem aizrādu. Lab ka man toreiz jau bija 15 gadu, mazam bērnam gan var atstāt pamatīgu psiholoģisku traumu tāds gadījums. Cik maziem bērniem suņi norauj skalpus, pat zīdaiņiem, izkropļo sejas? Protams bērni vainīgi, nu ja..