Sezonas noslēgums Salacā, otrdienā. No rīta ārā -1.5C. Ierados pirmais un pēdējais, laikam pārējiem bail no aukstuma un vēja. Mačam regulāri salst ciet riņķi, bet ir interesanti.. a zivīte tik kūtra, tik kūtra - to un šito krāmē priekšā - ni un ni...nu galīgi negrib skriet līdzi paikai. Iemetu divas bumbiņas, cope vispār pazūd - tātad ņammā iekšā pēc brīža kāda atjaunojas. Dažas zivis izvilku zacepā - tātad ir, bet neņem. Pa dienu virs nulles, riņķi ciet nesalst, blakus ap pusdienas laiku vēl daži ierodas, darbojas ar fīderi, izskatās, ka veiksmīgi. Pāreju uz fīderi, tiešām veiksmīgāk, bet cope joprojām ir ļoti cimperlīga. Zivs ir nostājusies no tilta uz augšu labu gabaliņu, dziļāk bedrē - nu loģiski. Pēc pusdienas kolēģiem skatos apsīkst cope, man turpinās, bet daudz tukšo copju. Lieku arvien mazāku kumosu, biku uzlabojas - pavadas garumam īsti nozīmes nav, bet nozīme ir saucamajai "animācijai". Nu interesanti bija bez gala! Sāk ķerties jeļčiki - smuki tādi apaļi un rauda. Kolēģiem pa straumi vēl uz augšu ķeras pamatā breksītis, bet skatos izmērs gan tāds smuks - stipri virs vidējā standarta. Zivju finālā nebija ļoti daudz, bet cope bija ārkārtīgi interesanta, jo varēja visādi izpausties.
27.novembris 2014, 11:45 |
links