Vismaz man vakar bija sajūta, ka urbties vispār nav jēgas... varēja sēdēt vienā lunkā un ik pēc minūtēm 10-20 viens pienāk un piesakās...izmērs gan laimes spēle, varbūt smuks panninieks, varbūt mazais. Tieši tāpat kā urbjoties...kaut kā man šo dienu cope neuzrunāja...nezinu...bija sajūta, ka īsti nesapratu loģiku pēc kādas asaris bija pierunājams, šķiet vairāk viss bija veiksmes rokās, tas man tracina visvairāk, ka atslēgu neatradu, jo izmēģināju dažādas tehnikas un zivi dabuju uz visām :) bet bezjebkādas sakarības
26.janvāris 2015, 11:10 |
links