Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

kaupo uzlicis ielāpu:)

Lasis virs rumbas nav - nu nu..
Ja jau LM būtu TIKAI uz lašveidīgajiem - kāpēc gan ne?
Bet vēlēsies līdaku ar spini noķert - pērc lašu licenci, jo bez tās spiningot nedrīgst. uz "prastām" zivīm ar licence jāpērk. Velciet pumpainos, tik nejauciet iekšā makšķernieku parasto kam svētā zivs vispār neintesē.
Kaupo, izstāsti tak kā vienkāršais makšķernieks var ķert maliķus, vēlams arī ar juridiskām sekām :D

Ja mēs braucam rietumu virzienā, tad tuvākie lašveidīgo ūdeņi ir Tatru kalnu pakājē, teritorijā starp Krakovu, Popradu un Banska Bystrica.

šajās postsociālisma zemēs (PL/SK) dzīves līmenis (cenas) īpaši no mūsējām neatšķiras, bet LM maksā starp 5-10 EUR dienā, pamatā tiek ķerts ar mušu, daudz kur ir mākslīgas varavīksneņu populācijas.

vietējie ķer un nepukst, makšķerēšana tiek organizēta caur vietējiem klubiem, kaut kas līdzīgs SE.

Jāņem vērā ka tur apdzīvotības līmenis ir daudzkārt blīvāks kā LV. Piemēram Liptovsky Hradok (pilsēta Veh krastos) foreles sekmīgi var ķert pilsētas centrā zem noplukušu trīsstāveņu logiem.

ps.
nevajag izgudrot no jauna riteni un jābeidz dzīvot sociālisma sapņos.

Tie kas SE modeli grib papētīt dziļāk:
1981 gadā pieņēma likumu (noteikumus) par zivsaimniecības organizāciju iekšējos ūdeņos:

Lag (1981:533) om fiskevårdsområden
http://www.notisum.se/rnp/sls/lag/19810533.HTM

[/quote]

Droši vien, kad mūsu valsts būs superturīga, tā arī varēs notikt, bet pagaidām gan es nezinu nevienu piemēru (arī Skandināvijā), kur lašveidīgo zivju ieguve nebūtu licenzēta. Protams, ka ir dažādas cenas un samaksas kārtība, bet bezmaksas copi es nekur nezinu. Ja ir, pasaki piemerus. Labprāt papētīsim!

kaupo, 6.februāris 2015, 23:13[/quote]

Skandināvija bez maksas var ķert jūrā un tās piekrastē, Dažos lielajos ezeros Vänern un Vättern, pirmajā mīt pālijas (ziemas cope). SE arī ir nosacīti bezsaimnieka ūdeņi kur vietējie ķer bet atļaujas nevajag. Tas pamatā ir vietu zinātājiem.

Pārējā cope organizēta vienkārši:
a) Piemērs ko varētu ņemt vērā:
http://www.copeslietas.lv/site/bildes/albums/mrrum-se/
organizē valsts uzņēmums Sveaskog (LVM analogs), daļēji finansē augšteces HES īpašnieki

b) pamatā LM notiek ar dažādu makšķernieku (un mednieku) biedrību dalību (Fiskevårdsområde), viss tiek organizēts ar nozīmīgu brīvprātīgo iesaistīšanos, cilvēki mīl savu dzīvesvietu un par to rūpējās. Tam nav nekāda sakara ar biznesu (indivīdu peļņu)

c) ir vietas kur ir viena karte pašvaldības teritorijai,
b un c varianti 40SEK reize, ap 80-100 nedēļā, vai ap 250-400 SEK gadā. Pastāv daudzuma, garuma un termiņu ierobežojumi, nepastāv badināta suņa sindroms. Ir elemetāra infrastruktūra kā piemēram:
http://www.copeslietas.lv/site/bildes/bilde-69891.htm?msg=ok

d) ļoti reti ir atsevišķi ezeri ar īpašo karti (varavīksnes, pālijas) ap 100-150 SEK/ diena

Ir Skandināvijā upes, kur nepērkot speciālu licenzi vari ķert lasi un paturēt. Jānopērk vien atiecīgā reģiona MK mūsu izpratnē. Tas ir cits stāsts un nav nekādi piemērojams LV.
Pētījums par dabīgo un māklsīgo populāciju vien atnestu apstiprinājumu tam, ka tādas dabīgās populācijas praktiski nav. Teiksim, Ventā lasis ir palicis tik "slinks", ka virs rumbas vispār neiet vai ļoti niecīgs daudzums. Pārsvarā lēkā jūras foreles.

Jā tas ir tikpat lietderīgi kā krāmēt upes!Daba vislabāk jūtas tad kad visu mainīt gribošais,pastulbais cilvēks neiejaucas procesos par kuriem viņam nav ne mazākās sajēgas!

Pie reizes ieteiktu ieviest licenzēto nēģu zveju jo to ir tik pat daudz cik lašveidīgo!)))Vai ta izņemot hļupikus 1.-3.kg vērtē vēl kaut kas ir palicis?Un nestāstiet par kaut kādām dabas sakritībām kuru dēļ Nav!Visi velk un stiepj mājās visu ko noķer!Dažam labam gadus piecus apakaļ teicu-Ja ta turpināsiet ķersiet hļupikus un piecinieks būs trofeja!Vai ta nav piepildījies?Tā pat kā ar forelēm!Nu jau par 40.cm elšam-O čemņiks,bet kādu laiku atpakaļ tā bija ikdiena!Tā turpināt kungi jo vilciens tik un ta IR AIZGĀJIS!!!

willijs, 6.februāris 2015, 21:41

Neticu, ka Tavs piedāvājums ir nedarīt neko un vaidēt! Pats saki - stiepj uz mājām... Tomēr man nevarēs iestāstīt, ka copmaņi ar spiningiem var izkāst Gauju. Ir Gaujā zivis. Citu gadu vairāk, citu mazāk, citu lielākas, bet citu mazākas. Bet cik ir? Kāpēc to īpatsvars tik ļoti mainīgs? Kas ir iekšējie un ārējie faktori? Un kā tos vērst par labu? Daudz jautājumi uz kuriem atbildes IR, bet tās jāmeklē!

kaupo, 6.februāris 2015, 22:09

Nevienam nav noslēpums, kas mani zin, ka esmu par lašu, jūras foreļu ķeršanu pirmsnārsta periodā. Tas kā to ieviest ir cits stāsts.
Bet nu atvainojos, šis posts man lika no ķebļa novelties. Ko Jūs taisaties meklēt? Kādas atbildes? Uz ko? Uz dabas procesiem? Dabā viss iet cikliski. Vienu gadu nārsts ir labāks, citu sliktāks- tas viss atkarīgs no dabas procesiem- ūdens līmeņa, temperatūras, vējiem un vēl veselas kaudzes faktoriem, ko neviens nevar ietekmēt.
OK, ir visādi EU fondi, programmas zem kurām var pabāzt visādu figņu, darboties, kaut ko pat nopelnīt, bet šis konkrēti ož pēc zupas ēšanas ar dakšiņu :)
Te viens citāts, kas škiet, ka labāk raksturos :

“Visnelietderīgākā nodarbe ir ļoti efektīvi darīt nevajadzīgu darbu” – P.Drukers

Tāpēc ka uz Gauju brauc lielākoties C&Bags!Tāpat jau tur viss ir sačakarēts!Izkaus atlikušos bērneļus un būs miers!Sakam ka ar makšķerēm nevar izķert?Spilgts piemērs ir Saukas ezera zandarti-Kad bija tad kāsa un maisiem stiepa krastā,brīvdienās pa 80.laivām traktorēja(Velcēja),bet tagad tur neviens nebrauc!Arī tur bija un ir LM,tikai kontroles nekādas!Visiem viss bija un ir PO!Kad zem pļaviņu vai Ķeguma Hesiem pavasaros dauzija zandartus un līdakas(aprīlī) arī bija PO,nevienu tas nesatrauca!Vēl vairāk-viena daļa advancēto sportistu tur piedalijās,un vēl daudzas zināmas personības,bet PAR TO jau ir neērti runāt!Tas Eiropas standartiem nepiedien!Šogad būs zemais ūdens un kāpjošā gribētājiem atkal nāksies pasūkāt bebrim nagus!)))Tāpat ka Lielupes ,,Spāristiem''!Neraža vai ne?Runājot par Gauju-Nu nebūs TĀ kā BIJA,Nebūs kamēr nesāks normālos daudzumos atražot!!!Nebūs un viss!Vienkārši daudzi grib par naudiņām ,neslapstoties paķert TO kas vēl atlicis-Tāpēc tiek cilātas šīs netīrās lietas!Gadu no gada!A Man ir Po uz TO lasi,ir,bija un būs!D

kaupo-doma ir atļaut ķert pirmsnārsta zivis vai ziemā pēc nārsta?Cik noprotu esi Līgatnes pārstāvis ,tātad vienojušies ar Pārgaujas novadu vai arī būs iesaistīti citi novadi?uldeens, 6.februāris 2015, 21:10Izpētes projektā tiek piedāvāts - no 1. septembra līdz 1.oktobrim; No 1. oktobra līdz 15.oktobrim (ķer un atlaid, attiecīgi citas licenžu cenas); No 1. decembra līdz 1. martam... Bet tas viss vēl idejas līmenī, jo šobrīd tā nav prioritāte. Projekta realizācijā vēlama visu pašvaldību iesaiste. Kaut vai tāpēc, ka tikai pašvaldība ir tiesīga dot atļauju licenzētai makšķerēšanai. Būtu apsurdi, ja piemēram viena krasta pašvaldība iesaistās, bet tra nē. tad drīkstētu mest tikai līdz pusupei :) Šobrīd projektā ir Beverīnas, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Krimulas un Sējas novadi, bet domājams, ka visdrīzākajā laikā iesaistīsies arī citas pašvaldības (pat tās, kuras tieši nerobežojas ar Gauju, bet kurās ir nozīmīgas Gaujas pietekas, piem. Smiltenes novads).

kaupo, 6.februāris 2015, 21:41

Nezkāpēc citām zivīm, līdakām zandartiem utt, nārsta laikā pat tuvoties ir liegts. Toties svētās par naudu drīkstēs "izmīlēt". :D

Kaut kā šeit nejūt C&R piekritēju pretenzijas, ka pirmsnārsta periodā tiks čakarētas zivis! Masvedā pie tam!
Gaļenieki ir ne pa jokam aktivizējušies!

Lencbergam laiks pensijā.nepieciešama makšķernieku aptauja,pirms uzsāk kādas darbības.vismaz manu draugu vidū nau neviena kurš vēlētos noķerto lasi paturēt,un ja tiešām tik ļoti gribas to noķerto lasi noēst,lai brauc uz Salacu va Ventu.un nevajag sačakarēt Gauju.tapēc neredzu visam tam jēgu,izņemot protams kādam nopelnīt

cojs, 7.februāris 2015, 00:10

tur jau tā lieta ir, ka laiks viņam iet pensijā un grib viņš sev sagatavot barotavu, lai pensijā labi dzīvotos!

Spilgts piemērs kā viss tiek ,, sakārtots,, ir Daugavas zem Hesu LM ! Tautai naudiņu kāš, kontroles nekādas un zivis pavasarī dauza tāpat ārpus LM zonas! Forši vai ne?

Kaupo dikti izskatās pēc Līgatnes pagastveča Aināra Šteina. Laikam jau sakarīgs vecis, žēl tikai, ka no jenotsuņu pasugas. Tā dzimta neko labu (vismaz augšgalā) Latvijai nav devusi, tādi ievazāti dienderi.

uzburam ainiņu- ilgspējīga attīstība. Pašlaik valsts ielaiž n- skaitu mazuļu, ar to pietiek tāda līmeņa makšķerēšanai kā pašlaik, labākie 50 regulārie ķer ap 100-150 galvām , epizodiskie kā nu sanāk ar ūdeslīmeni un salu, cik maliķ-i nu droši ka tikpat, plus mednieki, bet pa lielam kas grib, var ķert.paceļam latiņu- LM, ko nu? A neko , daļa no šiem atbirst, daļa pienāk interesentu klāt, nekas pa lielam skaitliski nemainas, piķa nav , kontroli nevar nodrošināt, aplis noslēdzies.Tie kas pienāk klāt noķert lāga nevar, neprot, un zivju pārmērā arī nav, čiks vien sanāk.
BET - četrkāršojam ielaisto zivju skaitu, ja dabiska nārsta upē to vispār atļaus- pēc 5 gadiem viss notiek, tātad sākot no 17 gada upē jālaiž miljons mazuļu, un 21jā ķer un priecājies, uz to brīdi vajag atpakaļ naudiņi, kas ieguldīta zivīs, infrastruktūrā , marketingā uttutjp,
A pārāk garlaicīgi- derīgāk izsist piķi izpētei, kā tie tur Polijā:)

No šādām "karaļvalstīm" nāk "īstie patrioti".
http://www.pietiek.com/raksti/sejas_novada_izveidota_maza_karalvalsts

Ar Jums visiem bij forši padiskutēt. Saprotu, ka šie jautājumi nav viennozīmīgi, jo iespejams, ka tie var izjaukt ierasto dienaskārtību. Bet tas, par ko daudzi tik dikti sacepās, Licenzētās lašveidīgo zivju makšķerēšanas ieviešana atseviškos Gaujas upes posmos, galīgi nav biedrības dienaskārtības jautājums, vismaz tuvākajā laikā. Ir desmitiem citas problēmas, kas daudz svarīgākas, lai atgrieztu upē normālu dzīvību. Un ar to tad arī sākam. Tākā, ar labunakti, un ne asakas!

nu skatīsimies kā vis virzīsies,bet zinu ka Cēsu makšķernieku veikali man palīdzēs ar parakstu vākšanu nepieciešamības gadijumā

Tiem kuriem tiešām rūp Gaujas liktenis un savas copes gaitas-vāciet parakstus un ejiet uz pašvaldībām. Pretējā gadijumā par jums visu izlems. Par to varat nešaubīties.

urmaas, 7.februāris 2015, 00:09

Es arī noteikti parakstītos Gaujas ilgtspējīgai attīstībai!