Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Daudzās lašu un taimiņu apdzīvotās latvijas upes....
Zinopt vienas Gaujas pasākumā iesaistītās personas izteikumus par lašu copi LV, nebrīnīšos, ka Raiha nosauktās cenas būs realitātē jāmaksā par dienas licenci. Savādāk pārāk daudz to nabagu, lašu ķērāju ir saradies, traucē tikai copēt.

micuks, 10.februāris 2015, 13:37

Vnk "ideāls" variants-par makšķernieku naudu n-tos gadus pavairot svētās zivis un pēc tam sasaukt inosrancus, lai šamie izķer. Tīri Latviskā garā, neko teikt. Tikai tūdaliņu tauta pakļaujās jebkuriem "nodokļiem".
10.februāris 2015, 19:30 | links
 
Šodien biju aizvizinājies līdz Pāvilostas galam. Tika gods papļāpāt ar vienu tīklu licēju. Šis pats lielāko lasi esot dabūjis 19 kg. tēvaini ar visu knābi vai kā to sauc. Esot paņemis restorāns, bet atsauksmes par gaļas kvalitāti ne visai, šķiedraina un garša arī ne tāda kā mazākiem eksemplāriem.
Un Pāvilostas zvejniekiem tīklā esot bijis ne vairāk ne mazāk kā 36 kg gabalā. Nu tā man šodien pastāstīja.
10.februāris 2015, 18:54 | links
 
Zinopt vienas Gaujas pasākumā iesaistītās personas izteikumus par lašu copi LV, nebrīnīšos, ka Raiha nosauktās cenas būs realitātē jāmaksā par dienas licenci. Savādāk pārāk daudz to nabagu, lašu ķērāju ir saradies, traucē tikai copēt.
10.februāris 2015, 13:37 | links
 
Izlasot komentārus briesmīgi spiežās cauri personiskas/biznesa intereses. Nebūvvējiet privātās biznesa intereses uz Valsts resursiem. Tad ari nebūs jāuzklausa uz ne īpaši neparocīgiem jautājumiem. Ar pētniecības darbiem ir jānodarbojās Valsts institūcijām nevis privātajiem. Gribat pelnīt uz zivīm, tad rociet dīķus, veidojiet karpovņikus, vai ari nopērkat tirdzniecības vietu zivju paviljonā.
10.februāris 2015, 13:31 | links
 
Lietuvu strauji pārpludinājuši copētgribētāji no Vācijas, Anglijas, Polijas u.t.t. un šobrīd leiši domā, kā šo plūsmu regulēt.
kaupo, 9.februāris 2015, 22:09

Nu nu mieriņš-ja kāds pārpludina,tad tie ir tikai poļi. Tie tiešām kaudzēm brauc. Jēga no viņiem nekāda-dzīvo pa 5-7EUR hostelīšos(kur neviens nav redzējis kases aparātus),sava paika līdzi. Ja vēl noķer lādu lašmammu,ir arī ikrmaizītes:) Licenzes maksā 3-4EUR(aptuveni-neatceros precīzi)Ekonomikai no tādiem tūristiem nekāda labuma.
Un līdz biznesam tur ir tāls ceļš ejams-neķeras tie laši septembrī pirms nārsta(tāpat kā pie mums). Neviens normāls Eiropas copmanis nebrauks,ja vīņam nav cik necik reālas garantijas vienai zivij dienā. Un vismaz šogad Lietuvā vidējais rādītājs bija 1 zivs 20 dienās. Tā ka nemurgojam,lūdzu. Bizness šaktos taf,ja copmanis dienā maksātu ap 100-200EUR,ja ne vairāk,un dzīvotu labās viesnīcās. Būs zivis,būs arī bizness. Bet viņi vismaz iet uz to-tā vismaz izskatās.
10.februāris 2015, 00:09 | links
 
Attiecībā uz lašiem un roņiem līcī, ja var ticēt stāstniekiem tad gadās, ka roņi novācas pie upes grīvām baros aplenc, un medī grīvās ienākošo zivi. Vispār katru gadu paliek ar vien sliktāka situācija ar tiem lašiem, viena lieta ir roņi cita lieta ir vide, kur laši dzīvo savus labākos gadus. To ko roņi izēd no tīkliem jūrā ir aptuveni 7-10 zivis uz 1 zvejnieka nozvejoto, precīzāk šāds rādītājs ir uz esošo brīdi, kad pašu lašu ir maz, jo tīkls ir kā jūrā uzklāts galds un ja tajā ēdiens ir maz, bet ēdāju daudz tad parasti to visu noēd. Protams, var vaktēt to roni un biežāk braukt jūrā nevis vienreiz dienā, bet ja ronis būs tuvumā zivju tāpat nebūs, jo zivju nebūs dēļ roņa klātbūtnes. Teiksim tā - ronis pēdējā laikā ir redzēts biežāk nekā lasis.
Var visādas teorijas bīdīt par to, ka jāiekārto upes, jālaiž lašubērni upēs un par licenču naudu jātaisa mākslīgie laši, bet, ja lašubērni jūrā nepaēdīs renģi un neaizmuks no roņa, tad lašu leiputrija upēs ir fantāziju līmenī.
Vai vispār katram Latvijas iedzīvotājam pietiek vismaz pa vienam teorētiskam lasim no visas populācijas?
10.februāris 2015, 00:05 | links
 
Var, ja ir resursi. Pie mums nav 2 galveno resursu. Cilvēku un finansējuma.
9.februāris 2015, 22:20 | links
 
Tad jau leišiem ir gaidāmas tādas pat problēmas kā citām eiropas valstīm pa kurām siro vācu, franču copmaņi. Tie bāžot maisā visu ko noķerot. Izmēram nav nozīmes.

micuks, 9.februāris 2015, 22:13


Iespējams arī ar to jārēķinās, bet maz pamazām to var risināt. Atceros, ka reiz foreļoju kādā Somijas upē. Posms bija ~ 6 km, un šai laikā mani "apciemoja" trīs inspektori, kas labprāt iepazinās ar manu licenzi, noķertajām zivīm, aprīkojumu u.t.t. Tākā var, ja grib!
9.februāris 2015, 22:16 | links
 
Tad jau laikam tomēr problēma būs slimajā Baltijas jūrā nevis mūsu upēs.

micuks, 9.februāris 2015, 22:02


Mēs varbūt uzreiz nevaram izmainīt jūru, bet mūsu spēkos ir sakārtot mūsu upes. Un mūsu mērķis ir Gauja un tās pietekas.
9.februāris 2015, 22:13 | links
 
Tad jau leišiem ir gaidāmas tādas pat problēmas kā citām eiropas valstīm pa kurām siro vācu, franču copmaņi. Tie bāžot maisā visu ko noķerot. Izmēram nav nozīmes.
9.februāris 2015, 22:13 | links
 
Leišiem veicas ļoti labi. Šogad pat ir panākuši zvejas liegumu iekšējos ūdeņos. Bet viņiem tās upes ietek jūrā, mums lielākā daļa līcī. Tur arī ir liela starpība. Estiņos arī sogad bija ienākuši lieli kuģi.

micuks, 9.februāris 2015, 21:11


Leiši šeit saskatīja "lielo iespēju" savas valsts ekonomikai un kā jau tas Lietuvā bieži notiek (kaut vai Maxima piemērs), kur valsts redz iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, tur tā sniedz visu nepieciešamo atbalstu. Šai gadījumā tā bez problēmām saskatīja, ka nopietna tūrisma industrija ir svarīgāka par dažām zvejnieku saimniecībām. Protams, šīs saismniecības saņema vajadzīgās kompensācijas, bet tas pavēra iespēju vesalas industrijas attīstībai, kur ieguvēji ir gan viesnīcas un viesu nami, gan ēdināšanas uzņēmumi, individuālie gidi, transporta pakalpojumu sniedzēji u.t.t. Ir gan citas problēmas - Lietuvu strauji pārpludinājuši copētgribētāji no Vācijas, Anglijas, Polijas u.t.t. un šobrīd leiši domā, kā šo plūsmu regulēt. Bet viņi skatās uz iespējām un meklē risinājumus, jo izrādās, ka šis rūpals nes labumu lielai sabiedrības daļai.
Bet latvieši ir labākā situācijā - ja arī paši neko nedara, tad paliek iespēja lamāt valdību :)
9.februāris 2015, 22:09 | links
 
Tad jau laikam tomēr problēma būs slimajā Baltijas jūrā nevis mūsu upēs.
9.februāris 2015, 22:02 | links
 
[quote=393071

Lietuvas piemērs kalpo kā pamudinājums redzēt iespējas. Jā, tur pagājušā gadā lielākais eksemplārs bija 25kg. Šī ziņa strauji izplatījās pa Eiropu, jo piemēram Skandināvijā šādus trofesjas nevar noķert. Lietuvieši šo jomu attīsta ļoti mērķtiecīgi, bet tai pašā laikā šķiet, ka diezgan brutāli.


Jā, ar retiem izņēmumiem tā ir. Bet piemēram Zviedrijas "komercupēs" standarts ir 2 - 3kg un 5 kg jau skaitās nopietna trofeja. Mūsu upes šai ziņā ir ļoti interesantas.
kaupo, 9.februāris 2015, 21:47


Skandināvijā 20+kg lasis ir noķerams. Katru gadu tādi tiek noķerti. Vismaz Norvēģijas ziemeļu galā tā ir.

micuks, 9.februāris 2015, 21:57[/quote]
9.februāris 2015, 21:59 | links
 
Ko tur ko runāt-leišiem visa licenžu nauda aiziet atražošanā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Kā būtu pie mums?Lai to iedomātos, laikam nav jābūt īpaši izsmalcinātai fantāzijai... Esmu par visiem 100% esmu par LM,bet par tādu,no kuras vismaz 50% tiktu iepeldināti atpakaļ upē

raihs, 9.februāris 2015, 21:30[/quote]

Arī šobrīd ik gadus Gaujas baseinā tiek ielaisti vairāki simti tūkstoši mazuļu, bet to ķert nedrīkst. Respektīvi, mēs pērkot MK maksājam par zivju atražošanu, lai jūrā tās ķertu zvejnieki (un ne tikai Latvijas). Protams arī turpmāk jūrā šīs zivis ķers zvejnieki, bet atražošanai jābūt daudz nopietnākos apjomos, lai paliek arī upēm. Papildus, jāiegulda liels darbs, lai savestu kārtībā dabiskās nārsta vietas. Paši redzam, kas notiek ar mazajām upītēm, kur koku un drazu sagāzumi ir nosprostojuši zivju migrācijas ceļus. Vēl būtisks ir jautājums par zivju ceļiem uz HES un citiem aizsprostiem. Līgatnieši pierādīja, ka ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem var panākt maksimālu efektu. Tie ir ceļi, kas jāiet, lai upe atdzīvotos. Tas tas visiem būs interesanti!
Bet par atražošanu - iespejamā licenžu nauda ir tikai daļa no nepieciešamā ieguldījuma normālai zivju resursu atražošanai. Un pagaidām arī tas nav aktuāli, jo neviens netaisās ieviest licenzes līdz Gaujā nestabilizēsies resursi. Tāpēc tiek meklēti citi finansējuma avoti, lai būtiski kāpinātu mākslīgi un dabīgi atražoto lašu populāciju Gaujā.
9.februāris 2015, 21:57 | links
 
[quote=393071

Lietuvas piemērs kalpo kā pamudinājums redzēt iespējas. Jā, tur pagājušā gadā lielākais eksemplārs bija 25kg. Šī ziņa strauji izplatījās pa Eiropu, jo piemēram Skandināvijā šādus trofesjas nevar noķert. Lietuvieši šo jomu attīsta ļoti mērķtiecīgi, bet tai pašā laikā šķiet, ka diezgan brutāli.

kaupo, 9.februāris 2015, 21:47[/quote]

Skandināvijā 20+kg lasis ir noķerams. Katru gadu tādi tiek noķerti. Vismaz Norvēģijas ziemeļu galā tā ir.
9.februāris 2015, 21:57 | links
 
Kaupo, vai leišu pieredze ir pētīta? Viņiem tur daudz lielāki makani un riktīgā koncentrācijā, un licences arī sakarīgas. Kā viņiem veicas ar apsaimniekošanu, varbūt divriteni nevajag izgudrot kattreiz no jauna?

andreiko, 9.februāris 2015, 21:01


Lietuvas piemērs kalpo kā pamudinājums redzēt iespējas. Jā, tur pagājušā gadā lielākais eksemplārs bija 25kg. Šī ziņa strauji izplatījās pa Eiropu, jo piemēram Skandināvijā šādus trofesjas nevar noķert. Lietuvieši šo jomu attīsta ļoti mērķtiecīgi, bet tai pašā laikā šķiet, ka diezgan brutāli.
9.februāris 2015, 21:47 | links
 
Kaupo, vai leišu pieredze ir pētīta? Viņiem tur daudz lielāki makani un riktīgā koncentrācijā, un licences arī sakarīgas. Kā viņiem veicas ar apsaimniekošanu, varbūt divriteni nevajag izgudrot kattreiz no jauna?

andreiko, 9.februāris 2015, 21:01

Ko tur ko runāt-leišiem visa licenžu nauda aiziet atražošanā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Kā būtu pie mums?Lai to iedomātos, laikam nav jābūt īpaši izsmalcinātai fantāzijai... Esmu par visiem 100% esmu par LM,bet par tādu,no kuras vismaz 50% tiktu iepeldināti atpakaļ upē
9.februāris 2015, 21:30 | links
 
jā, roņi ir problēma zvejniekiem, cik daudz lašus viņi noķer, par to ziņu laikam nav.
9.februāris 2015, 21:18 | links
 
Leišiem veicas ļoti labi. Šogad pat ir panākuši zvejas liegumu iekšējos ūdeņos. Bet viņiem tās upes ietek jūrā, mums lielākā daļa līcī. Tur arī ir liela starpība. Estiņos arī sogad bija ienākuši lieli kuģi.
9.februāris 2015, 21:11 | links
 
Kaupo, vai leišu pieredze ir pētīta? Viņiem tur daudz lielāki makani un riktīgā koncentrācijā, un licences arī sakarīgas. Kā viņiem veicas ar apsaimniekošanu, varbūt divriteni nevajag izgudrot kattreiz no jauna?
9.februāris 2015, 21:01 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager