Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Daudzās lašu un taimiņu apdzīvotās latvijas upes....
Kapēc tad visi nevar ķert raibos? Vai tos var ķert tikai daži izredzētie?
13.februāris 2015, 09:32 | links
 
nekrenjkjeejamies tulinj saaksies vimbu slakstinjsh
13.februāris 2015, 09:00 | links
 
Ai pofig vis. Esmu piedzēries un vis. Taimiņi ir un būs tikai tas vājprāta kolhozs pie upēm riebj. Kā var tik mazā valstiņā tik daudz copmaņu būt? Nenormālība. Tagad aizbraukt uz Siguldu vai salacu pie Mērniekiem, žopa cik tautas. Kad sāku raibos ķert tik traki nebija. Tagad labāk līdakas ķeru nekā dalu vienu upes līkumu ar vēl 10 spiningotājiem. Labak uz ledus pasēdēt, vismaz kāds asaris vakariņām, a ja noķer taimiņu jalaiž vaļā. Cerams, ka ar spožajiem šogad būs vis ok.

biomasters, 13.februāris 2015, 00:29

Tas viss tādēļ,ka ziema sūdīga,ledus nav. Būtu kārtīga ziemas cope,tad procenti 80 no visas tās varzas,kuriem ir pilngi vienalga ko ķert, atkristu. Sēdētu uz kastēm un pārlaimē spiegdami, ķertu sīkzivis. A tā nabadziņiem jāķer taimiņi
13.februāris 2015, 08:56 | links
 
Ai pofig vis. Esmu piedzēries un vis. Taimiņi ir un būs tikai tas vājprāta kolhozs pie upēm riebj. Kā var tik mazā valstiņā tik daudz copmaņu būt? Nenormālība. Tagad aizbraukt uz Siguldu vai salacu pie Mērniekiem, žopa cik tautas. Kad sāku raibos ķert tik traki nebija. Tagad labāk līdakas ķeru nekā dalu vienu upes līkumu ar vēl 10 spiningotājiem. Labak uz ledus pasēdēt, vismaz kāds asaris vakariņām, a ja noķer taimiņu jalaiž vaļā. Cerams, ka ar spožajiem šogad būs vis ok.
13.februāris 2015, 00:29 | links
 
Augšlīgatnē tādu pārkāpēju vairāk.:))
Pie viena varētu pačekot kādas upītes zilganpelēkos akmeņus. Kuri tādi palikuši no attīrīšanas iekārtu "izcilās" darbības. :(
10.februāris 2015, 20:32 | links
 
urmaas, klau, šamis taču deklarēja, ka jebkurš var ķert pārkāpēju, laižam uz Līgatni un ķeram, tur brīvai režims,dajebkuru- kas iet bez atstarotājiem, slāj ne pa to ceļu, brauc pālī, uttutjp:)
10.februāris 2015, 20:28 | links
 
manuprāt, dabūjot lieku naudu šo situāciju derētu gadiem pētīt, ilgspējigai attīstībai, cieti:)

usis, 10.februāris 2015, 20:19

Ja jau privātais var kontrolēt Valsts darbību un resursus, tad varbūt vajadzētu kādam privātajam pakontrolēt kādu pašvaldību? Ko a? :))
10.februāris 2015, 20:23 | links
 
manuprāt, dabūjot lieku naudu šo situāciju derētu gadiem pētīt, ilgspējigai attīstībai, cieti:)
10.februāris 2015, 20:19 | links
 
Nu ko var ķert kreņķi?Tāpat ar to licenzēšanu Pļurkt vien sanāks!Nu Tāds pats pļurkt kā zem Rīgas Hesa!)))Jo ja nebūs ko ķert tad nebūs kam braukt!Sākumā zivis un pēc tam tikai LM!Gribat teikt ka tur kur ir LM zivju un copmaņu ir palicis vairāk?Smieklīgi ir salīdzināt Somiju un Latviju!Tur zivis laiž tonnām,uzsveru Tonnām nevis simtiņš tur simtiņš šur!Nav nebija un nebūs nekā!Palasiet par copi Igaunijā!Par viņu lašu upēm!Mums vajag zivis,daudz un uz bumbiņu(Haļavu),un maisā!A ja tā nav tad savas licenzes varēsiet sarullēt un ....!Vai ne tā kungaiši?
10.februāris 2015, 20:16 | links
 
Zinopt vienas Gaujas pasākumā iesaistītās personas izteikumus par lašu copi LV, nebrīnīšos, ka Raiha nosauktās cenas būs realitātē jāmaksā par dienas licenci. Savādāk pārāk daudz to nabagu, lašu ķērāju ir saradies, traucē tikai copēt.

micuks, 10.februāris 2015, 13:37

Vnk "ideāls" variants-par makšķernieku naudu n-tos gadus pavairot svētās zivis un pēc tam sasaukt inosrancus, lai šamie izķer. Tīri Latviskā garā, neko teikt. Tikai tūdaliņu tauta pakļaujās jebkuriem "nodokļiem".
10.februāris 2015, 19:30 | links
 
Šodien biju aizvizinājies līdz Pāvilostas galam. Tika gods papļāpāt ar vienu tīklu licēju. Šis pats lielāko lasi esot dabūjis 19 kg. tēvaini ar visu knābi vai kā to sauc. Esot paņemis restorāns, bet atsauksmes par gaļas kvalitāti ne visai, šķiedraina un garša arī ne tāda kā mazākiem eksemplāriem.
Un Pāvilostas zvejniekiem tīklā esot bijis ne vairāk ne mazāk kā 36 kg gabalā. Nu tā man šodien pastāstīja.
10.februāris 2015, 18:54 | links
 
Zinopt vienas Gaujas pasākumā iesaistītās personas izteikumus par lašu copi LV, nebrīnīšos, ka Raiha nosauktās cenas būs realitātē jāmaksā par dienas licenci. Savādāk pārāk daudz to nabagu, lašu ķērāju ir saradies, traucē tikai copēt.
10.februāris 2015, 13:37 | links
 
Izlasot komentārus briesmīgi spiežās cauri personiskas/biznesa intereses. Nebūvvējiet privātās biznesa intereses uz Valsts resursiem. Tad ari nebūs jāuzklausa uz ne īpaši neparocīgiem jautājumiem. Ar pētniecības darbiem ir jānodarbojās Valsts institūcijām nevis privātajiem. Gribat pelnīt uz zivīm, tad rociet dīķus, veidojiet karpovņikus, vai ari nopērkat tirdzniecības vietu zivju paviljonā.
10.februāris 2015, 13:31 | links
 
Lietuvu strauji pārpludinājuši copētgribētāji no Vācijas, Anglijas, Polijas u.t.t. un šobrīd leiši domā, kā šo plūsmu regulēt.
kaupo, 9.februāris 2015, 22:09

Nu nu mieriņš-ja kāds pārpludina,tad tie ir tikai poļi. Tie tiešām kaudzēm brauc. Jēga no viņiem nekāda-dzīvo pa 5-7EUR hostelīšos(kur neviens nav redzējis kases aparātus),sava paika līdzi. Ja vēl noķer lādu lašmammu,ir arī ikrmaizītes:) Licenzes maksā 3-4EUR(aptuveni-neatceros precīzi)Ekonomikai no tādiem tūristiem nekāda labuma.
Un līdz biznesam tur ir tāls ceļš ejams-neķeras tie laši septembrī pirms nārsta(tāpat kā pie mums). Neviens normāls Eiropas copmanis nebrauks,ja vīņam nav cik necik reālas garantijas vienai zivij dienā. Un vismaz šogad Lietuvā vidējais rādītājs bija 1 zivs 20 dienās. Tā ka nemurgojam,lūdzu. Bizness šaktos taf,ja copmanis dienā maksātu ap 100-200EUR,ja ne vairāk,un dzīvotu labās viesnīcās. Būs zivis,būs arī bizness. Bet viņi vismaz iet uz to-tā vismaz izskatās.
10.februāris 2015, 00:09 | links
 
Attiecībā uz lašiem un roņiem līcī, ja var ticēt stāstniekiem tad gadās, ka roņi novācas pie upes grīvām baros aplenc, un medī grīvās ienākošo zivi. Vispār katru gadu paliek ar vien sliktāka situācija ar tiem lašiem, viena lieta ir roņi cita lieta ir vide, kur laši dzīvo savus labākos gadus. To ko roņi izēd no tīkliem jūrā ir aptuveni 7-10 zivis uz 1 zvejnieka nozvejoto, precīzāk šāds rādītājs ir uz esošo brīdi, kad pašu lašu ir maz, jo tīkls ir kā jūrā uzklāts galds un ja tajā ēdiens ir maz, bet ēdāju daudz tad parasti to visu noēd. Protams, var vaktēt to roni un biežāk braukt jūrā nevis vienreiz dienā, bet ja ronis būs tuvumā zivju tāpat nebūs, jo zivju nebūs dēļ roņa klātbūtnes. Teiksim tā - ronis pēdējā laikā ir redzēts biežāk nekā lasis.
Var visādas teorijas bīdīt par to, ka jāiekārto upes, jālaiž lašubērni upēs un par licenču naudu jātaisa mākslīgie laši, bet, ja lašubērni jūrā nepaēdīs renģi un neaizmuks no roņa, tad lašu leiputrija upēs ir fantāziju līmenī.
Vai vispār katram Latvijas iedzīvotājam pietiek vismaz pa vienam teorētiskam lasim no visas populācijas?
10.februāris 2015, 00:05 | links
 
Var, ja ir resursi. Pie mums nav 2 galveno resursu. Cilvēku un finansējuma.
9.februāris 2015, 22:20 | links
 
Tad jau leišiem ir gaidāmas tādas pat problēmas kā citām eiropas valstīm pa kurām siro vācu, franču copmaņi. Tie bāžot maisā visu ko noķerot. Izmēram nav nozīmes.

micuks, 9.februāris 2015, 22:13


Iespējams arī ar to jārēķinās, bet maz pamazām to var risināt. Atceros, ka reiz foreļoju kādā Somijas upē. Posms bija ~ 6 km, un šai laikā mani "apciemoja" trīs inspektori, kas labprāt iepazinās ar manu licenzi, noķertajām zivīm, aprīkojumu u.t.t. Tākā var, ja grib!
9.februāris 2015, 22:16 | links
 
Tad jau laikam tomēr problēma būs slimajā Baltijas jūrā nevis mūsu upēs.

micuks, 9.februāris 2015, 22:02


Mēs varbūt uzreiz nevaram izmainīt jūru, bet mūsu spēkos ir sakārtot mūsu upes. Un mūsu mērķis ir Gauja un tās pietekas.
9.februāris 2015, 22:13 | links
 
Tad jau leišiem ir gaidāmas tādas pat problēmas kā citām eiropas valstīm pa kurām siro vācu, franču copmaņi. Tie bāžot maisā visu ko noķerot. Izmēram nav nozīmes.
9.februāris 2015, 22:13 | links
 
Leišiem veicas ļoti labi. Šogad pat ir panākuši zvejas liegumu iekšējos ūdeņos. Bet viņiem tās upes ietek jūrā, mums lielākā daļa līcī. Tur arī ir liela starpība. Estiņos arī sogad bija ienākuši lieli kuģi.

micuks, 9.februāris 2015, 21:11


Leiši šeit saskatīja "lielo iespēju" savas valsts ekonomikai un kā jau tas Lietuvā bieži notiek (kaut vai Maxima piemērs), kur valsts redz iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, tur tā sniedz visu nepieciešamo atbalstu. Šai gadījumā tā bez problēmām saskatīja, ka nopietna tūrisma industrija ir svarīgāka par dažām zvejnieku saimniecībām. Protams, šīs saismniecības saņema vajadzīgās kompensācijas, bet tas pavēra iespēju vesalas industrijas attīstībai, kur ieguvēji ir gan viesnīcas un viesu nami, gan ēdināšanas uzņēmumi, individuālie gidi, transporta pakalpojumu sniedzēji u.t.t. Ir gan citas problēmas - Lietuvu strauji pārpludinājuši copētgribētāji no Vācijas, Anglijas, Polijas u.t.t. un šobrīd leiši domā, kā šo plūsmu regulēt. Bet viņi skatās uz iespējām un meklē risinājumus, jo izrādās, ka šis rūpals nes labumu lielai sabiedrības daļai.
Bet latvieši ir labākā situācijā - ja arī paši neko nedara, tad paliek iespēja lamāt valdību :)
9.februāris 2015, 22:09 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager