Foreles

Ja es skatos kā kādreiz bija, aŗī dzīvoju netālu no meliorācijas skartas upes. Ir bēdīgi, tajā pat laikā tur kur nav bijusi meliorācija, aug ciet pati upe, meldri u.c, kur kādreiz varēja mest makšķeri pa riktīgo, šodien palikuši labākajā gadījumā laukumiņi. Tā kā šur tur vecās upju gultnes prasās patīrīt kaut vai dēļ nārsta.

Atceros kā fāters stāstīja par saviem jaunības gadiem, kad meliorācija vēl nebija saipuse viso ko var saist- kad katrā grāvelī un strautelī bij dažnedažādas zivis un vēži, kā siena talkas laikā ar grābekli saduļķojis metru platas upītes kādu bedrīti un ar to pašu grābekli 7 līdakas izmetis krastā un visai saimei bij labas vakariņas! tagad tādi stāsti liekas no fantastikas romāna izrauti, bet tad tas bija visnotaļ incanti:)
Kas to nav redzējis un piedzīvojis, tam ir stipri grūti iedomāties toreizējo zivju bagātību..

kapracis, 27.februāris 2015, 11:59

Zināms stāsts- man vecmamma un vectevs visu mūžu meliorācijā nostrādāja ( ceru ka tagad nebūs visu acīs ļaunie) un vectēvs kaislīgs makšķernieks arī stāstija šos stāstus.

Atceros kā fāters stāstīja par saviem jaunības gadiem, kad meliorācija vēl nebija saipuse viso ko var saist- kad katrā grāvelī un strautelī bij dažnedažādas zivis un vēži, kā siena talkas laikā ar grābekli saduļķojis metru platas upītes kādu bedrīti un ar to pašu grābekli 7 līdakas izmetis krastā un visai saimei bij labas vakariņas! tagad tādi stāsti liekas no fantastikas romāna izrauti, bet tad tas bija visnotaļ incanti:)
Kas to nav redzējis un piedzīvojis, tam ir stipri grūti iedomāties toreizējo zivju bagātību..

Ja upes netīra - nav labi.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

Kas tad tās par muļķībām? Ja lauksaimniecība, hesi, meliorācija nav sačakarējusi kādu upi to absolūti cilvēkam nav jātīra! No man iemīļotām upītēm tādas ir 2, Gaujas baseinā. Tās protams ir ļoti nelielas upītes, jo diemžēl tās kuras jau virs 15-20km, pat ja plūst caur mežiem, tomēr ir meliorācijas skartas, īpaši augštecēs kur iztek no purviem vai slapjiem mežiem.

Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

tas pat ir labi, jo visā tā drenāža un grāvju sistēma ar izdara to ļauno darbu, sausina augsni, mežus, nosusina purvus. Upes iztaisno uz pusi un ūdens ātrāk notek, pārrakāja krastus nogāžot vecos vītolus, melnalkšņus, egles, to vietā uz smiltīm ātri saauga baltalkšņi. Un rezultātā vasarās upītēs nav ūdens, bieži vien nav pat 10 daļa no tā kas bija upītēs pirms padlaiku plānveida meliorācijas. Tuvredzīgā tupo padomju kolhozņiku domāšana, ja likvidēsim plūdus tad nu tik augs viss griezdamies. Bet neapķēra ka pavasara plūdi neskaitāmās vietās bija vitāli svarīgi lai atjaunotos augsnes auglība. Mums laukos pie mājas bija mazs mežiņš, tāds priežu puduris, kādi 30-40 koki. Pēc pēdējās meliorācijas 70.tajos, kad pilnībā iztaisnoja līkumaino Tiskades upīti kas tecēja gar mājām, arī priedes sāka kalst. Pa 10 gadiem praktiski visas nokalta. Leknās. mitrās pļavas gar upi pārvērtās par liesām sausajām pļavām, kuras bieži vasarās "izdega". Mazajā Tiskadē pirms meliorācijas pavasaros nāca uz nārstu pat ālanti līdz 2 kg, sapali 1kg+ bija visās malās, daudz līdaku, vēdzeles. Pēc meliorācijas upe kļuva par grāvi un nekas lielāks par mailītēm un akmeņgraužiem vairs neganījās.. Domāju katrā Latvijas nostūrī ir tādi bēdu stāsti par izvarotajām upēm..

Sulla, 27.februāris 2015, 11:34

Nu bet protams. Tad galvenais uzdevums bija lauku teritoriju paplašināšana.

Ja upes netīra - nav labi.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

Kas tad tās par muļķībām? Ja lauksaimniecība, hesi, meliorācija nav sačakarējusi kādu upi to absolūti cilvēkam nav jātīra! No man iemīļotām upītēm tādas ir 2, Gaujas baseinā. Tās protams ir ļoti nelielas upītes, jo diemžēl tās kuras jau virs 15-20km, pat ja plūst caur mežiem, tomēr ir meliorācijas skartas, īpaši augštecēs kur iztek no purviem vai slapjiem mežiem.

Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

tas pat ir labi, jo visā tā drenāža un grāvju sistēma ar izdara to ļauno darbu, sausina augsni, mežus, nosusina purvus. Upes iztaisno uz pusi un ūdens ātrāk notek, pārrakāja krastus nogāžot vecos vītolus, melnalkšņus, egles, to vietā uz smiltīm ātri saauga baltalkšņi. Un rezultātā vasarās upītēs nav ūdens, bieži vien nav pat 10 daļa no tā kas bija upītēs pirms padlaiku plānveida meliorācijas. Tuvredzīgā tupo padomju kolhozņiku domāšana, ja likvidēsim plūdus tad nu tik augs viss griezdamies. Bet neapķēra ka pavasara plūdi neskaitāmās vietās bija vitāli svarīgi lai atjaunotos augsnes auglība. Mums laukos pie mājas bija mazs mežiņš, tāds priežu puduris, kādi 30-40 koki. Pēc pēdējās meliorācijas 70.tajos, kad pilnībā iztaisnoja līkumaino Tiskades upīti kas tecēja gar mājām, arī priedes sāka kalst. Pa 10 gadiem praktiski visas nokalta. Leknās. mitrās pļavas gar upi pārvērtās par liesām sausajām pļavām, kuras bieži vasarās "izdega". Mazajā Tiskadē pirms meliorācijas pavasaros nāca uz nārstu pat ālanti līdz 2 kg, sapali 1kg+ bija visās malās, daudz līdaku, vēdzeles. Pēc meliorācijas upe kļuva par grāvi un nekas lielāks par mailītēm un akmeņgraužiem vairs neganījās.. Domāju katrā Latvijas nostūrī ir tādi bēdu stāsti par izvarotajām upēm..

Interesanti ar tiem bebriem. Katram savs viedoklis.
Viennozīmīgi kontaktus uzturu ar vietējo medību kolektīvu ( Lai gan lielākā daļa ir rīdzinieki) it sevišķi, kad sākas nārsts - lai pieskata upi.
Par meliorāciju- runga ar diviem galiem. Kas makšķerniekiem slikts tas lauksaimniekiem labs.
Ja upes netīra - nav labi. Ja iztīra (lasīt- izbagarē ar traktoriem) - slikti.
Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.
Karoč kamēr nebūs saeimā un lielajās pašvaldības mašķernieki- deputāti. Nekas šajos jautājumos netiks virzīts. Tas ir praksē pierādījies un tā tas ir.
Par tēmu- medniekam bebru nav izdevīgi šaut- vienkārši neatmaksājas, tāpēc ja var ar mnedniekiem nodibināt normālu kontaktu.. kāpēc makšķerniekiem ar to nenodarboties? Tur pa pie upes jau pa nakti paliek un vietas ir zināmas. No rīta bebru uz ģērētavu.

Labāk lieku reizi izlasīt. Es skaitos mednieks, bet tā kā medības kādu laiku neesmu apmeklējis tad arī neinteresējos par to ikdienā.

Jā, šī nu ir tā joma kur likumus JĀZIN! Copēt Tu vari aiziet bez kartes vai nogrābstīt kādu zemmēru - bet medībās, ja ko dari ne tā un kvalificējies kā MALUmednieks, tad panti ir bargi. Tāpēc jau šie "padomdevēji" kas paši, nebūdami mednieki, dod aplamus padomus iesācējam ar acīm redzamu entuziasmu, dara vairāk skādes nekā laba ;)

Sulla - agrāk vilki bija. Un vilkam bebrs ir kārots kumosiņš.

Jā,jāizlasa būs visi.
Hmm, bet šķiet, ka agrāk vispār nekādas promiles medniekiem būt nevarēja, tagad skatos 0,5 promiles atļautas.

Hotentotam taisnība - kungi, sekosim līdzi likumu izmaiņām. Pēc beidzamajiem grozījumiem tāda nevajadzīga birokrātija kā atļauja medīt ar rīkiem no VMD nav vairs vajadzīga - pietiek ar sezonas karti. Ir mainīti arī bebru medīšanas termiņi - 15.07-15.04. Tiem, kas domā ko darīt, nevis vārtās pa dīvānu, iesaku sazināties arī ar medību tiesību lietotāju - ne vienmēr tur ir vietējie kolektīvi, tad gan jāsaka ka 99% čiks vien sanāks.
P.S ja kāds ar mani tagad vēlēsies strīdēties (no sērijas - "manuprāt", "es domāju,ka") tad iesaku iepazīties ar MN (medību noteikumi) 92.punktu.

Par medīšanu ar rīkiem - man jau tā kā šķita, ka medniekam priekš slazdiem VMD atļauja nav vajadzīga. Būšu kļūdījies, vai?


Hotentots, 26.februāris 2015, 15:51

Par šito vēl neviens komentāru nav ierakstījis...

Hotentots, 26.februāris 2015, 22:23

manuprāt neviens nav atcēlis atļauju medīt ar rīkiem. To par baltu velti uzrādot mednieka apliecību var saņemt vietējā mežniecībā un slazdus vari izlikt saskaņojot ar attiecīgo medību kolektīvu

Par medīšanu ar rīkiem - man jau tā kā šķita, ka medniekam priekš slazdiem VMD atļauja nav vajadzīga. Būšu kļūdījies, vai?


Hotentots, 26.februāris 2015, 15:51

Par šito vēl neviens komentāru nav ierakstījis...

Tere!
Iesaku apskatīt Nomada bildes "Bebri foreļupēs" un izlasīt ievadrakstu.
Labs!

Bebra cepetis ir tīri garšīgs.

Gatavojoties 15. gada sezonai radās ideja nopirkt pāris bebru slazdus.
Un gribēju prasīt, kā ir ar pieredzi šajā jautājuma?
Ja ir pazīstami vīri no mednieku kolektīva vai varu bez viņu uzraudzības klapēt ārā (protams saskaņojot). Vai ir jāņem kaut kādas atļaujas vai tml. ?
Jo pagājušajā gadā sākām kopt vienu upi un pa šo gadu gribas turpināt, lai upe atgūst dzīvību.

Krumjan1s, 26.februāris 2015, 14:33

ja izliec lamatas rēķinies ka tās apmēram reizi dienā, divās ir jāapskata.
Ne mazāk svarīgs apstāklis ir tas, ka lamatām mēdz pieaugt kājas.

un vispār izlikt lamatas upē un noķert bebru ir māksla. Grāvī tas ir krietni vieglāk.

Drošākais veids kā atbebrot upi ir uzaicināt uz dambja jaukšanu medniekus. Bebri ir ziņkārīgi. Kad līmenis iet lejā, bebri nāk no alām skatīties kas notiek.

Varbūt kāds ir meiģīnājis Lāčupītē uz forelēm?kaut kas tur vēl ir vai vairāk nekā nav ,dēļ bebriem?

Tas bija uzskates materiāls strīdā par humānismu,bet nu jau ir izdzēsts.Šeit links-
https://www.youtube.com/watch?v=CxHzOduU7Mg

aldenss, kas tas par pretīgo viģiku?

Jā, Kurzemes upes šopavasar neattīrīsies gan jo palu nebūs.