Foreles

zverkavi! vari nemaz neatgriesties tur, jo zivis tur vairs nebus, visas bus izraustitas.
Pateicoties tikai Tev...
2.marts 2015, 14:25 | links
 
labāk sāc no dzelzceļa tilta - tur arī līdaki biežāk gadās. Vispār lielākais pārsteigums jau bija tieši bagarētie pļavu posmi, kur pat netiku cerējis ko dabūt. Pērngad uz Aģi ne reizi netiku aizbraucis - izskatās ka šosezon ir vērts atgriezties;)
2.marts 2015, 14:19 | links
 
tiekamies visi rīt pie aģes
es ņemu otros 10 km no salacas
kam rīt darbs - tiekamies sestdien!
ne asakas!
2.marts 2015, 13:42 | links
 
Brīvdienās sportiski atvilkos, tiešām nebiju cerējis uz tādu aktivitāti. Divās dienās pievārēju gandrīz 13km Aģes - upi, ko aizpērn jau biju gandrīz norakstījis kā nederīgu. Sāku pirms Saulītēm, metu mieru uz Vidrižu šosejas. Sestdien tik tā, pāris skaisti iznācieni, bet vakar laikam tiku arī uz tranzītu vai žoru, nu nezinu, tā arī nostaigāju visu dienu ar pāris rotiņiem, kampa tāpat, copes kādas 25, uz mājām paņēmu 37 un 39cm lai ģimene redz pa ilgiem gadiem kādas ir foreļmaizītes ;-D
2.marts 2015, 12:45 | links
 
Šī gada pirmais brauciens uz upīti beidzās šorīt pie mājas pagalmā ar aizdomīgi grabošu auto motoru :(
28.februāris 2015, 15:57 | links
 
Tās laikam tās akmens mušas, bet foreles jau laikam uz viņām nereāģē vēl? pārāk auksts, lai celtos pie virsmas.
28.februāris 2015, 12:05 | links
 
Vakar pavadīju lielisku, saulainu dienu uz upes. Puniņi veidoja dziesmu, izlidoja pirmās mušas...
28.februāris 2015, 09:54 | links
 
Atceros kā fāters stāstīja par saviem jaunības gadiem, kad meliorācija vēl nebija saipuse viso ko var saist- kad katrā grāvelī un strautelī bij dažnedažādas zivis un vēži, kā siena talkas laikā ar grābekli saduļķojis metru platas upītes kādu bedrīti un ar to pašu grābekli 7 līdakas izmetis krastā un visai saimei bij labas vakariņas! tagad tādi stāsti liekas no fantastikas romāna izrauti, bet tad tas bija visnotaļ incanti:)
Kas to nav redzējis un piedzīvojis, tam ir stipri grūti iedomāties toreizējo zivju bagātību..

kapracis, 27.februāris 2015, 11:59

Jā, kad nāca kolhozs ar sirpi un āmuru, visu sairsa. Pirmie atmetās zuši dēļ minerālmēsliem un pārējām ķimikālijām, man viss dzimtas īpašums uz zušiem uscelts 1900to gadu sākumā,kad paskatos to laiku nedaudzās fotogrāfijas ar zušu vannām,liekas neticami. Uzpariktes un sairuši lina murdi vēl aizvien grēda stāv šķūnī. Pēc vecvectēva teiktā, tikko izraka meliorācijas grāvjus 50ajos gados tā visa miglojamā draza sāka tecēt Lielupē un ļīdz 70ajam lielākā daļa zušu pazuda vispār.
27.februāris 2015, 15:53 | links
 
Par tēmu- medniekam bebru nav izdevīgi šaut- vienkārši neatmaksājas, tāpēc ja var ar mnedniekiem nodibināt normālu kontaktu.. kāpēc makšķerniekiem ar to nenodarboties? Tur pa pie upes jau pa nakti paliek un vietas ir zināmas. No rīta bebru uz ģērētavu.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07


paturpinot par bebriem - vienīgā alternatīva ir dibināt kontaktus ar vietējiem, pašam klūt par mednieku un tad ja ir vēlme var nodarboties ar šo grauzēju rindu retināšanu. Makšķerniekam pašam, pat ja sarunā ar vietējiem, nav NEKĀDA tiesiska pamata ne slazdus likt, ne medīt, tā ka ar šādiem padomiem, lūdzu, neaizrausimies.

Par to ka medniekiem nav izdevīgi ar bebriem nodarboties - ja tam pieiet epizodiski, kā to dara vairums dīvāna mednieku, tad jēga maza. Ja padomā līdzi, iegādājas kaut 5-8 slazdus, tad ar bebriem var cīnīties rūpnieciskos apmēros un ticiet man, gan desas, gan konservi sanāk ļoti gardi...
Bet nu lai ko tādu darītu, ir jāzin, kad ir termiņš un kādus papīrus vajag - te jau iepriekš dažādas pērles izskanēja...
27.februāris 2015, 15:12 | links
 
Ja es skatos kā kādreiz bija, aŗī dzīvoju netālu no meliorācijas skartas upes. Ir bēdīgi, tajā pat laikā tur kur nav bijusi meliorācija, aug ciet pati upe, meldri u.c, kur kādreiz varēja mest makšķeri pa riktīgo, šodien palikuši labākajā gadījumā laukumiņi. Tā kā šur tur vecās upju gultnes prasās patīrīt kaut vai dēļ nārsta.
27.februāris 2015, 14:34 | links
 
Atceros kā fāters stāstīja par saviem jaunības gadiem, kad meliorācija vēl nebija saipuse viso ko var saist- kad katrā grāvelī un strautelī bij dažnedažādas zivis un vēži, kā siena talkas laikā ar grābekli saduļķojis metru platas upītes kādu bedrīti un ar to pašu grābekli 7 līdakas izmetis krastā un visai saimei bij labas vakariņas! tagad tādi stāsti liekas no fantastikas romāna izrauti, bet tad tas bija visnotaļ incanti:)
Kas to nav redzējis un piedzīvojis, tam ir stipri grūti iedomāties toreizējo zivju bagātību..

kapracis, 27.februāris 2015, 11:59


Zināms stāsts- man vecmamma un vectevs visu mūžu meliorācijā nostrādāja ( ceru ka tagad nebūs visu acīs ļaunie) un vectēvs kaislīgs makšķernieks arī stāstija šos stāstus.
27.februāris 2015, 12:05 | links
 
Atceros kā fāters stāstīja par saviem jaunības gadiem, kad meliorācija vēl nebija saipuse viso ko var saist- kad katrā grāvelī un strautelī bij dažnedažādas zivis un vēži, kā siena talkas laikā ar grābekli saduļķojis metru platas upītes kādu bedrīti un ar to pašu grābekli 7 līdakas izmetis krastā un visai saimei bij labas vakariņas! tagad tādi stāsti liekas no fantastikas romāna izrauti, bet tad tas bija visnotaļ incanti:)
Kas to nav redzējis un piedzīvojis, tam ir stipri grūti iedomāties toreizējo zivju bagātību..
27.februāris 2015, 11:59 | links
 
Ja upes netīra - nav labi.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

Kas tad tās par muļķībām? Ja lauksaimniecība, hesi, meliorācija nav sačakarējusi kādu upi to absolūti cilvēkam nav jātīra! No man iemīļotām upītēm tādas ir 2, Gaujas baseinā. Tās protams ir ļoti nelielas upītes, jo diemžēl tās kuras jau virs 15-20km, pat ja plūst caur mežiem, tomēr ir meliorācijas skartas, īpaši augštecēs kur iztek no purviem vai slapjiem mežiem.

Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07

tas pat ir labi, jo visā tā drenāža un grāvju sistēma ar izdara to ļauno darbu, sausina augsni, mežus, nosusina purvus. Upes iztaisno uz pusi un ūdens ātrāk notek, pārrakāja krastus nogāžot vecos vītolus, melnalkšņus, egles, to vietā uz smiltīm ātri saauga baltalkšņi. Un rezultātā vasarās upītēs nav ūdens, bieži vien nav pat 10 daļa no tā kas bija upītēs pirms padlaiku plānveida meliorācijas. Tuvredzīgā tupo padomju kolhozņiku domāšana, ja likvidēsim plūdus tad nu tik augs viss griezdamies. Bet neapķēra ka pavasara plūdi neskaitāmās vietās bija vitāli svarīgi lai atjaunotos augsnes auglība. Mums laukos pie mājas bija mazs mežiņš, tāds priežu puduris, kādi 30-40 koki. Pēc pēdējās meliorācijas 70.tajos, kad pilnībā iztaisnoja līkumaino Tiskades upīti kas tecēja gar mājām, arī priedes sāka kalst. Pa 10 gadiem praktiski visas nokalta. Leknās. mitrās pļavas gar upi pārvērtās par liesām sausajām pļavām, kuras bieži vasarās "izdega". Mazajā Tiskadē pirms meliorācijas pavasaros nāca uz nārstu pat ālanti līdz 2 kg, sapali 1kg+ bija visās malās, daudz līdaku, vēdzeles. Pēc meliorācijas upe kļuva par grāvi un nekas lielāks par mailītēm un akmeņgraužiem vairs neganījās.. Domāju katrā Latvijas nostūrī ir tādi bēdu stāsti par izvarotajām upēm..

Sulla, 27.februāris 2015, 11:34


Nu bet protams. Tad galvenais uzdevums bija lauku teritoriju paplašināšana.
27.februāris 2015, 11:59 | links
 
Ja upes netīra - nav labi.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07


Kas tad tās par muļķībām? Ja lauksaimniecība, hesi, meliorācija nav sačakarējusi kādu upi to absolūti cilvēkam nav jātīra! No man iemīļotām upītēm tādas ir 2, Gaujas baseinā. Tās protams ir ļoti nelielas upītes, jo diemžēl tās kuras jau virs 15-20km, pat ja plūst caur mežiem, tomēr ir meliorācijas skartas, īpaši augštecēs kur iztek no purviem vai slapjiem mežiem.

Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.

Krumjan1s, 27.februāris 2015, 11:07


tas pat ir labi, jo visā tā drenāža un grāvju sistēma ar izdara to ļauno darbu, sausina augsni, mežus, nosusina purvus. Upes iztaisno uz pusi un ūdens ātrāk notek, pārrakāja krastus nogāžot vecos vītolus, melnalkšņus, egles, to vietā uz smiltīm ātri saauga baltalkšņi. Un rezultātā vasarās upītēs nav ūdens, bieži vien nav pat 10 daļa no tā kas bija upītēs pirms padlaiku plānveida meliorācijas. Tuvredzīgā tupo padomju kolhozņiku domāšana, ja likvidēsim plūdus tad nu tik augs viss griezdamies. Bet neapķēra ka pavasara plūdi neskaitāmās vietās bija vitāli svarīgi lai atjaunotos augsnes auglība. Mums laukos pie mājas bija mazs mežiņš, tāds priežu puduris, kādi 30-40 koki. Pēc pēdējās meliorācijas 70.tajos, kad pilnībā iztaisnoja līkumaino Tiskades upīti kas tecēja gar mājām, arī priedes sāka kalst. Pa 10 gadiem praktiski visas nokalta. Leknās. mitrās pļavas gar upi pārvērtās par liesām sausajām pļavām, kuras bieži vasarās "izdega". Mazajā Tiskadē pirms meliorācijas pavasaros nāca uz nārstu pat ālanti līdz 2 kg, sapali 1kg+ bija visās malās, daudz līdaku, vēdzeles. Pēc meliorācijas upe kļuva par grāvi un nekas lielāks par mailītēm un akmeņgraužiem vairs neganījās.. Domāju katrā Latvijas nostūrī ir tādi bēdu stāsti par izvarotajām upēm..
27.februāris 2015, 11:34 | links
 
Interesanti ar tiem bebriem. Katram savs viedoklis.
Viennozīmīgi kontaktus uzturu ar vietējo medību kolektīvu ( Lai gan lielākā daļa ir rīdzinieki) it sevišķi, kad sākas nārsts - lai pieskata upi.
Par meliorāciju- runga ar diviem galiem. Kas makšķerniekiem slikts tas lauksaimniekiem labs.
Ja upes netīra - nav labi. Ja iztīra (lasīt- izbagarē ar traktoriem) - slikti.
Meliorācijas sistēma, kas likta 50, 60, 70 gados ir ciet un novecojusi. Drenāžas un kolektori aizauguši ar krūmiem.
Karoč kamēr nebūs saeimā un lielajās pašvaldības mašķernieki- deputāti. Nekas šajos jautājumos netiks virzīts. Tas ir praksē pierādījies un tā tas ir.
Par tēmu- medniekam bebru nav izdevīgi šaut- vienkārši neatmaksājas, tāpēc ja var ar mnedniekiem nodibināt normālu kontaktu.. kāpēc makšķerniekiem ar to nenodarboties? Tur pa pie upes jau pa nakti paliek un vietas ir zināmas. No rīta bebru uz ģērētavu.
27.februāris 2015, 11:07 | links
 
Labāk lieku reizi izlasīt. Es skaitos mednieks, bet tā kā medības kādu laiku neesmu apmeklējis tad arī neinteresējos par to ikdienā.
27.februāris 2015, 09:40 | links
 
Jā, šī nu ir tā joma kur likumus JĀZIN! Copēt Tu vari aiziet bez kartes vai nogrābstīt kādu zemmēru - bet medībās, ja ko dari ne tā un kvalificējies kā MALUmednieks, tad panti ir bargi. Tāpēc jau šie "padomdevēji" kas paši, nebūdami mednieki, dod aplamus padomus iesācējam ar acīm redzamu entuziasmu, dara vairāk skādes nekā laba ;)
27.februāris 2015, 09:23 | links
 
Sulla - agrāk vilki bija. Un vilkam bebrs ir kārots kumosiņš.
27.februāris 2015, 09:19 | links
 
Jā,jāizlasa būs visi.
Hmm, bet šķiet, ka agrāk vispār nekādas promiles medniekiem būt nevarēja, tagad skatos 0,5 promiles atļautas.
27.februāris 2015, 09:18 | links
 
Hotentotam taisnība - kungi, sekosim līdzi likumu izmaiņām. Pēc beidzamajiem grozījumiem tāda nevajadzīga birokrātija kā atļauja medīt ar rīkiem no VMD nav vairs vajadzīga - pietiek ar sezonas karti. Ir mainīti arī bebru medīšanas termiņi - 15.07-15.04. Tiem, kas domā ko darīt, nevis vārtās pa dīvānu, iesaku sazināties arī ar medību tiesību lietotāju - ne vienmēr tur ir vietējie kolektīvi, tad gan jāsaka ka 99% čiks vien sanāks.
P.S ja kāds ar mani tagad vēlēsies strīdēties (no sērijas - "manuprāt", "es domāju,ka") tad iesaku iepazīties ar MN (medību noteikumi) 92.punktu.
27.februāris 2015, 09:09 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager