Vēl vakardien, sēžot pie Lielupes, ar čomu runājām par piedrazošanas problēmu, abi secinājām, ka pēc 10 gadiem situācija jau būs labāka, jo labs piemērs rada ķēdes reakciju, bet to labo piemēru ir arvien vairāk. Man parasti līdzi ir kāds maiss, kad esmu dabā, lai vismaz sadauzītos stiklus novāktu, jo vasarā nereti pie upes atbrauc ģimenes nopeldēties ar bērniem. Šķērmi sametas, iedomājoties, ka bērni nevar basām kājām skraidīt pa smiltīm, jo pastāv iespēja uzkāpt kādam stiklam. Ja man bērnībā būtu atņemta iespēja skraidīt basām kājām, tā jau būtu trauma. :)
Tas pats Grabovskis, kurš ir pieaudzis vīrietis, runā par to un rāda piemēru, tā kā iesaku pievienoties un kaut nedaudz sakopt dabu, jo mēs līdzīgi domājoši, kuriem ir svarīga mūsu zemes nākotne, resursu saglabāšana, ir vairāk, nekā mums šķiet. Protams, nekas īstermiņā nemainīsies, taču jo vairāk cilvēku rūpēsies par resursiem, jo mazāk būs to, kuriem resursi ir vienaldzīgi.
It kā nav gluži par noteikumu tēmu, taču ētiku kopsummā gan.
Runājot par noteikumiem, varbūt kāds var pamest ideju, kur meklēt informāciju par to, kur Lielupes lejtecē drīkst enkurot laivu? Pa upes vidu dragā ātrlaivas, kuteri, jahtas, tūristu kuģītis - vai tīri teorētiski tur drīkst enkuroties?
12.aprīlis 2015, 13:27 |
links