Makšķerēšanas noteikumi

ja par normām te sāka,ta vaidzētu ieviest minimālo nozvejas normubez kuras mājā nedrīkst iet! ja pārkāpj- var sodīt,republikai akal nauda. Nu ,minimālais pārtikas groszs,minimālā alga...,tādāveidā(pingec vāše)

Sen saku,jāsāk no otra gala.

Parasto makšķernieku trenkā, liek aizliegumus, limitus..vakar biju centrāltirgū zivju paviljonā..pilni galdi ar zandartiem ar resniem vēderiem (pilni ar ikriem), tāpat līdakas u.c. zivis tepat ķertās tīklos..vēl atsevišķi ikrus vari nopirkt :D

Piekrītu Urmasa teiktajam!
Piebildīšu vien, ir jāizskauž tāds jēdziens-norma! Šodien saķēru normu, tizli skan! Norma skan līdzīgi vārdam normāli. Tātad labi. Nenormāli ir slikti. Ir smuks vārds-limits. Limitētās zivju sugas. Tātad saķēru atļauto limitu, nevis izpildīju normu. Skan kā sovdepijā. Kur izpildīt un pārpildīt normu bija "pačotna"! Padomājiet par to...

Muudzis.
Likumdošanā bardaks+kontrolē bezspēcība. Bet makšķernieki jāpataisa par mazohistiem. Vai tāds ir "tautas kalpu mērķis"?
Pašpatēriņa zveju JĀAIZLIEDZ ar likumu!

Cienītie, kamēr Jūs te strīdaties, kam ir un kam nav taisnība, zagļi revidē mūsu resursus. Video no Babītes ezera http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.04.2015-nelegali-zvejo-ar-piekrastes-zvejas-atlaujam.id47810/
Un mūsu banānu republikas likumi neko nevar padarīt, acīs skatoties arī pasaka, ka jūs man neko neizdarīsiet un atļaujiet darboties tālāk! Uz šo ezeru braucu jau gadus 17. Jāsaka, ka neatceros nevienu pavasari, kad maliķi šajā rajonā būtu tik aktīvi, jau otrā diena pēc kārtas, kad kādu pieķer. Aizbraucot uz ezeru vietām krasti pilni ar tīklu kaudzēm, kas nezin kāpēc nav savākti un stāv tur un pūst, neviens neliekas ne zinis. Ūdens kluss kā vannā... šopavasar nemana pat cemmerētājus, nezin kāpēc, kas katru gadu ir pilni krasti Varkaļu rajonā, neviena plunkšķa, nebrīnos, ka ezers tiek pamatīgi kāsts un tas ir tikai laika jautājums, kad piemeklēs citu līdzīgu ezeru likteni kā kādreiz tik ļoti bagāto Kaņieri piemēram.

2. Liepājā esmu bijis, Ludzā arī, bet ne vienā gadalaikā, tā kā spriest grūti. Par klimatiskajām zonām, tad manuprāt visa latvija atrodas mērenā joslā, jūras klimata zonā, nēmt vērā sīkumus, ka kaimiņa sētā sniegpulkstenīši uzplaukst pa 2 dienām atrāk ir pārāk traki. Tomēr šo faktu varētu ņemt vērā un atļaut pašvaldībām noteikt kaut kādu termiņliegumu izmaiņas, taču diemžēl viss atduras uz kompetentu kadru trūkumu, liegumu vai atļauju nevar izdomāt no galvas kā kādam patīk, būtu jābūt komptetenta meterologa, biologa u.c. speciālistu komisijas slēdzienam, a kur tādu komisiju minētajos Mazpisāno ņemt un par kādu naudu?zaraza, 19.aprīlis 2015, 10:14Nevajag sarežģīt lietas un veidot pārgudrās komisijas. Pietiek ar viena vietējo apstākļu pārzinoša kompetenta cilvēka lēmumu kaut vai no VVD/BIOR. psStarp Ludzu un Liepāju var būt ap 3-4 nedēļu klimatisko apstākļu starpība.

nomads, 19.aprīlis 2015, 12:13

Kā Tu saki, gudrās galvas? Lūk "gudro galvu" izdarību piemērs:
http://pietiek.com/raksti/daildseju_parkombinesanas

p.s.
Punkts Nr5 -kaislīgs pašpatēriņa zvejnieks.

Pašvaldības vecis ir:
1. Kaislīgs spiningotājs.
2. Kaislīgs mušiņmakšķernieks.
3. Kaislīgs karpinieks.
4. Viņam cope ir vienaldzīga
utt.
Kādi Vietējie MN būs šādā pašvaldībā?

Viennozīmīgi MN nav vietas normai, kura rada iespējas pašvaldībām noteikt savus lokālos mini MN. Jo sanāk, ka būs divas normas - LM, kuras ietvaros noteiks atsevišķus saistošos noteikumus makšķerēšanai par naudu un MN kuru ietvaros noteiks atsevišķas atšķirīgas prasības makšķerēšanai par brīvu. Turklāt ar dažādiem mehānismiem, kas pieļauj cilvēcisko faktoru risku un minimums interešu konfliktu, ja ne atklātu korupciju, līdz ar to visdrīzāk MINI vietējie MN būs neobjektīvi.
Ja vēl MIGu, ŠMIGu un HVZ kādi kantori nav sapratuši, ka savā būtībā nekāda revolūcija vai būtiskas pārmaiņas ar zivju ķeršanu saistītos normatīvos aktos viņi nav veikuši, nevajadzētu NA vismaz iestrādāt stulbības. Pilnīgi viss, ko var noteikt atšķirīgi no vispārējiem MN ir jāiestrādā LM NA, jo ja visiem galvā ir asociācija, ka LM ir tikai maksas pasākums tad tā nebūt nav.
Ja pašvaldībai (vietējiem šeptmaņiem) ir tik svarīgi mainīt MN kārtību, tad būtībā jebkam atšķirīgam no MN nepieciešams piemērot LM procedūras, bet ne vienmēr par to ņemt naudu. Un, ja šie kaktu makšķerēšanas profesori to nesaprot, tad es tikai varu izteikt līdzjūtību visiem LV makšķerniekiem.

zaraza, 19.aprīlis 2015, 10:14

Nevajag sarežģīt lietas un veidot pārgudrās komisijas.
Pietiek ar viena vietējo apstākļu pārzinoša kompetenta cilvēka lēmumu kaut vai no VVD/BIOR.

ps
Starp Ludzu un Liepāju var būt ap 3-4 nedēļu klimatisko apstākļu starpība.

nomads, 19.aprīlis 2015, 12:13

Jā, bet tāda fīča taču jau ir iestrdāta likumdošanā un pagājušogad uz līdaku liegumu tika jau reizi pa ilgiem laikiem izmantota. Ja reģionālās izmaiņas nosaka kompetenta centralizēta valsts struktūra, tad tas ir pilnīgi normāli, mani baida tikai tas, ja šādu lēmumu atļaus vienpersoniski pieņemt vietējam pagastvecim, kurš pēc sadzīves strīda ar vietējo copmani ņepohmeļījies var kaut ko izzīst no pirksta.

2. Liepājā esmu bijis, Ludzā arī, bet ne vienā gadalaikā, tā kā spriest grūti. Par klimatiskajām zonām, tad manuprāt visa latvija atrodas mērenā joslā, jūras klimata zonā, nēmt vērā sīkumus, ka kaimiņa sētā sniegpulkstenīši
uzplaukst pa 2 dienām atrāk ir pārāk traki. Tomēr šo faktu varētu ņemt vērā un atļaut pašvaldībām noteikt kaut kādu termiņliegumu izmaiņas, taču diemžēl viss atduras uz kompetentu kadru trūkumu, liegumu vai atļauju nevar izdomāt no galvas kā kādam patīk, būtu jābūt komptetenta meterologa, biologa u.c. speciālistu komisijas slēdzienam, a kur tādu komisiju minētajos Mazpisāno ņemt un par kādu naudu?

zaraza, 19.aprīlis 2015, 10:14

Nevajag sarežģīt lietas un veidot pārgudrās komisijas.
Pietiek ar viena vietējo apstākļu pārzinoša kompetenta cilvēka lēmumu kaut vai no VVD/BIOR.

ps
Starp Ludzu un Liepāju var būt ap 3-4 nedēļu klimatisko apstākļu starpība.

zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19

1.Jā,tauta ievēl,bet vai kāds prasa vēlētāju piekrišanu?
2.Pašvaldībai tiesības rihtēties pa saviem īpašumiem. Publiskie ūdeņi,pagaidām,Valsts pārvaldē.
3.Ja nopietni vēlme ieviest kārtību šai jomā,tad jāķeras,jeb jāiet politikā,ne jāveido biedrības.
Piemērs iz dzīves par MOSP. Reģionu biedrību ierindas biedriem ne informācijas,ne vēlmes un piekrišanas priekšsēžu virzītajiem mērķiem.

\
Latvija ir mazāka par vidēju Amerikas štatu teritoriāli, par iedzīvotāki skaitu nemaz nerunāsim, no robežas līdz robežai tālākajā punktā knapi 500km salasās. Kāda mārrutka pēc te vēl ko dalīt un decentralizēt pēc viduslaiku feodālisma sadrumstalotības principa, kad līdz blakus grāfistes robežai varēja aizčurāt. Pašvaldību mums vienkārši ir pārāk daudz un, salīdzinot ar vidējo pasaulē, tām jau tā ir nenormāli plašas pilnvaras, citur tām galvenokārt ir tīri reprezentatīvas, kultūras un vietējās sociālās aprūpes funkcijas, pie valsts resursu īpašumtiesībām nevienā normālā valstī sīkas municipalitātes klāt nelaiž. Nu kā var kaut ko noteikt un lemt kaut kas, kam nav vismaz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita atbalsta ?! Tad priekš kam tā VALSTS?

zaraza, 18.aprīlis 2015, 22:37

citās valstīs pašvaldībām ir tiesības noteikt ienākuma nodokļa lielumu vietējiem iedzīvotājiem, piemēram SE. Tāpat pašvaldības tur pa publisko naudu var pievilkt infrastruktūru biznesa objektiem radod jaunas darbavietas, vai vienkārši uzdāvināt zemi cilvēkiem kas tur gatavi uzbūvēt māju.

Tu no savas Ikšķiles neesi laikam bijis ne Liepājā ne Ludzā un neesi sapratis ka tās ir divas klimatiskās zonas atbilstoši USDA, attiecīgi starp 5 un 6 vs 4. Aizbrauc tagad apskaties, ar kādu starpību kokiem lapas plaukst.

Kas ir VALSTS- tas ir tavas eksistences garants, ar teritoriju nepietiks. Ja neesi apmierināts ar valsts uzbūvi- aizej patrenējies un pasēdi vienu sasaukumu pašvaldībā vai pamēģini izveidot Ikšķiles republiku :)

nomads, 19.aprīlis 2015, 09:08

1. Šo faktu par SE nezināju, bet esmu gandrīz droši pārliecināts, ka pastāv valsts regulējums, nosacītas robežas kurās pašvaldības kaut ko var noteikt nodokļa apmērā. Ja pie mums pašvaldībām iedotu tiesības noteikt IIN tas gan būtu labs numurs, sāktos konkrēta konkurence un "deklarēto galviņu" piesaistīšana, ar reklāmas akcijām, "a pie mums var maksāt mazāk!" Vo būtu cirks, ja visa Rīga pārdeklarētos uz Mazpisāniem :D

2. Liepājā esmu bijis, Ludzā arī, bet ne vienā gadalaikā, tā kā spriest grūti. Par klimatiskajām zonām, tad manuprāt visa latvija atrodas mērenā joslā, jūras klimata zonā, nēmt vērā sīkumus, ka kaimiņa sētā sniegpulkstenīši
uzplaukst pa 2 dienām atrāk ir pārāk traki. Tomēr šo faktu varētu ņemt vērā un atļaut pašvaldībām noteikt kaut kādu termiņliegumu izmaiņas, taču diemžēl viss atduras uz kompetentu kadru trūkumu, liegumu vai atļauju nevar izdomāt no galvas kā kādam patīk, būtu jābūt komptetenta meterologa, biologa u.c. speciālistu komisijas slēdzienam, a kur tādu komisiju minētajos Mazpisāno ņemt un par kādu naudu?

3. Valsts, pēc vienkāršotas definīcijas ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Mūsu gadījumā apdzīvotā teritorija saucas Latvija.
Es kā reizi esmu pret jebkuru sadrumstalotību, uzskatu, ka stratēģiskā vadība, kura sevī ietver arī valsts kopējo resursu un infrastruktūras, tostarp ūdeņu, izmantošanas kontroli var būt tikai centralizētas valsts pārvaldes rokās.

Nu ja. Ja jau pašiem tik vien tās pelēkās vielas kā visu sačakarēt, tad atliek tik mērkaķoties pakaļ inosranciem. :)

\
Latvija ir mazāka par vidēju Amerikas štatu teritoriāli, par iedzīvotāki skaitu nemaz nerunāsim, no robežas līdz robežai tālākajā punktā knapi 500km salasās. Kāda mārrutka pēc te vēl ko dalīt un decentralizēt pēc viduslaiku feodālisma sadrumstalotības principa, kad līdz blakus grāfistes robežai varēja aizčurāt. Pašvaldību mums vienkārši ir pārāk daudz un, salīdzinot ar vidējo pasaulē, tām jau tā ir nenormāli plašas pilnvaras, citur tām galvenokārt ir tīri reprezentatīvas, kultūras un vietējās sociālās aprūpes funkcijas, pie valsts resursu īpašumtiesībām nevienā normālā valstī sīkas municipalitātes klāt nelaiž. Nu kā var kaut ko noteikt un lemt kaut kas, kam nav vismaz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita atbalsta ?! Tad priekš kam tā VALSTS?

zaraza, 18.aprīlis 2015, 22:37

citās valstīs pašvaldībām ir tiesības noteikt ienākuma nodokļa lielumu vietējiem iedzīvotājiem, piemēram SE. Tāpat pašvaldības tur pa publisko naudu var pievilkt infrastruktūru biznesa objektiem radod jaunas darbavietas, vai vienkārši uzdāvināt zemi cilvēkiem kas tur gatavi uzbūvēt māju.

Tu no savas Ikšķiles neesi laikam bijis ne Liepājā ne Ludzā un neesi sapratis ka tās ir divas klimatiskās zonas atbilstoši USDA, attiecīgi starp 5 un 6 vs 4. Aizbrauc tagad apskaties, ar kādu starpību kokiem lapas plaukst.

Kas ir VALSTS- tas ir tavas eksistences garants, ar teritoriju nepietiks. Ja neesi apmierināts ar valsts uzbūvi- aizej patrenējies un pasēdi vienu sasaukumu pašvaldībā vai pamēģini izveidot Ikšķiles republiku :)

Par BIOR, arī nebūšu no tiem, kurš visā vainos šo institūtu.
BIOR pakļaujas ZM, attiecīgi BIOR ir ZM apmaksāts speciālists.
Bet ar speciālistiem ir vienkārši, ja vēlies pareizo atbildi, uzdod pareizo jautājumu.
Un, ne mazāk svarīgi, jāmāk lasīt atbildes.

zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19

Pašvaldības ievēl proporcionāli to iedzīvotāju skaitam un attiecīgi to ietekme valsts līmenī var būt tikai tik cik % no visas valsts iedzīvotājiem tā pārtsāv. Mums ir vienots valsts modelis nevis federatīvas.

zaraza, 19.aprīlis 2015, 00:32

Nu tur jau tā lieta tie % var un drīkst pieņemt lēmumu, kā grib ķert zivis savos publiskos ūdeņos, jūrā tas būtu nekorekti, jo civillikums nosaka:
1114.Jūras piekrastes ūdeņos zveja ir brīva katram Latvijas pilsonim zvejniecības likumā paredzētā kārtībā.

Nu kas Tev liedz iet un stāties makšķernieku interešu grupā un strādāt un aizstāvēt savas idejas un tālāk pie galda to virzīt uz apstiprināšanu. Tā ir valsts dota iespēja piedalīties MK un likumu pieņemšanā. Nu labi nepatīk MIG iesniedz pa taisno priekšlikumus, bet ja vairākums to noraida tad jāpiekrīt, jo vairākums to nevēlās, ja teiksi tas nav vairākuma viedoklis, tad pierādi to ar parakstiem ar balsošanu kur ir iespēja ierosināt izskatīt saeimai, kas to liedz.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:14

Malikis, cik LV ir makšķernieku, cik no tiem ir biedrībās, cik no biedrībām ir MIG, cik no visiem tad ir tajā MIG? MIG pārstāv niecīgu daļu no makšķerniekiem, MRK arī pārstāv niecīgu daļu no makšķerniekiem, tad kurš ir tas vairākums? Kura ir tā mēraukla, kura pieņem vai noraida? Būsim patiesi - diviem mazākumiem ir atšķirīgi viedokļi, viens mazākums savācis lielāku bariņu un uzdodas par vairākumu tas arī viss. Nu ja neskaita, ka tam ir sekas, citu nobīdīšana no lēmumu pieņemšanas, nepamatotu lēmumu lobēšana, ko pavada augstprātība.

zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19

Pašvaldības ievēl proporcionāli to iedzīvotāju skaitam un attiecīgi to ietekme valsts līmenī var būt tikai tik cik % no visas valsts iedzīvotājiem tā pārtsāv. Mums ir vienots valsts modelis nevis federatīvas.