Foreles

Rīts tāds pavēss, skrāpēju auto stiklu un pēc stundas brauciena no Rīgas esmu pie upes. Pirmā stunda paiet piemeklējot vobleri. Ap desmitiem diena jau iesilusi un pamanu kādu lasām mušas no ūdens virsmas. Manis piedāvāto ēsmu tā nesmādē un diena ir sākusies ar pirmo mēriņu, sveci un kūleņiem! Tālāk seko veci, izskaloti bebru dambji un mierīgajā upes plūdumā neviens ar mani draudzēties nenāk. Pusdienlaiks dara savu un rosina apetīti ne tikai man vien, ar otro metienu straumes galā tieku pie pirmā 35nieka. Jau nākamajā bedrītē "uz bis" iznāk 34nieks. Tā mums veidojas produktīvs dialogs ar upīti līdz kādiem trijiem pēcpusdienā, kad manā kontā ir astoņi atbrīvoti forelēni. Divi izrādījušies veiklāki par mani un vēl kāds pārītis bijuši tik kautrīgi, ka tikai sānu vien paspēju samanīt. Tālāk ejot sasveicinos ar zaķu papu, mazo vanadziņu un ķīvīšu pāri, bet pie mašīnas atvadas pamāj stirnu buka baltais dupsis... Priecīgu Neatkarības dienu, kolēģi, un ne asakas!

Alumīnija āķis!

Varbūt spole aizgriezta ciet ;)

Rotiņs no name.Atradu vecos krājumus revidējot.Lieluma ziņā velk uz mazo lapiņu.Izskatās.ka tas bija pirkts bērnībā,kad jaunības dullumā uz to gribējās lielo līdaku noķert:)Pēc tam salīdzināju ar līdzīga lieluma mepsa un moscas āķiem.Mīkstāks materiāls,varbūt,ka laika zobs.Bet medīgs gan maita.Laikam būs āķis jānomaina.

Vēlāk paskatos,āķis taisns.

marcinsch, 4.maijs 2015, 20:09

kas ta tie pa āķiem ja iztaisnojas velkot ~ 1kg zivi? :) Uz maziem foreļu mānekļiem ne reizi sanācis vilkt taimjus un lašus 3-5kg, nekad āķi nav taisnojušies. Var jau būt ka nemāku celt ārā zivi aiz auklas :)

Man ar tāds akšens no tikās.Aizlaidu ar mopiņu biku pamētāt.Iemetu uzsit.Domāju,ka mazie sarkano asti rotiņam rausta.Metu otreiz, ir.No sākuma tā mierīgi skrien,pēc sajūtas nu varbūt mērs ir.Bet tad sākas ,velk un spēcīgi,tikai vienreiz līdz virsmai dabūju un redzēju,ka forele ne lidaka.Adrenalīns zaškaļivajet,šī pa apakšu ,augšā nenāk nepakam.Negribu samelot,virs 40 bija stabili,bet cik liela,nedabūju kaut drusku uzmest aci.Un tad vienā brīdī rotiņš aizšaujas, paldies dievam,gar ausi.Vēlāk paskatos,āķis taisns.Prieks,ka nepalika pīrsings.Bet emocijas UHH.Sen tāds cīniņs nav bijis.

Sulla. Man tāds darbs. :) Lai kā man patiktu cope vienatnē, tā vajadzēja! Iemeslus neminēšu. :)

Trijatā reizē vilkties gar vienu posmu? Nekad šito neesmu sapratis, kur kaifs pie mazām upēm tā mīcīties barā. Man jau 90.tajos tracināja retā staigāšana divatā, īpaši ja kļūme un kolēga iesviež zaros ideālā vietā :)

Man šodien bija labs moments! Gājām ar čomiem vienu nostaigātu posmu (saskaitījām trīs dažādus protektorus)! :) Tomēr savu zivi atradām! Es pārlīdu otrā krastā, kur ar "kazupi..majiem"tikt nevar un bija! Stipri virs 50cm. Smuki noparkoju. Mēģināju divas reizes pacelt to rumpi, bet nedevās uz pozēšanu. Otrā krastā abi čomi redz un elš! Tik lielu dzīvajā nav skatījuši!!! Uzmeta kūleni un aptina ap sevi auklu. Aukla iespiedās starp troiņiku un pārspieda! Ceru, ka atkratīsies no voblera. Pofig kā nenobildēju. Man labāk patika redzēt kolēģu sejas izteiksmes dzīvajā! Šeit tāpat neliktu iekšā... :)

Šodien nebija laika doties līdakās uz visu dienu (stādīju ābelītes) - bet nu uz pāris stundām izrāvos uz piemājas upīti. Tukšs, kā izslaucīts, nomētājos visu ko, tad pa starpai lietum nobira smalka krusa, pēcāk pa mākoņu starpu paspīdēja saule un tad arī vienīgā cope tika realizēta - smuks virsmērs no samērā necilas vietas - ļāvu attirināties pie kājām, biju jau tā nosalis un nevēlējos rokas slapināt.
Duļķis ciešams, līmenis vēl brienams, nēģi vēl nav, bet zivis neaktīvas, nemanīju pat mailes. Pierīgas upīte.

Te ir bijušas bildes, ka pieliek āķus burkānam kā voblerim un ķer zivis.

Akmens_Viesis, 29.aprīlis 2015, 10:13

burkānu izmantot ir bīstami, aiz tā var nākt pātaga :)

Te ir bijušas bildes, ka pieliek āķus burkānam kā voblerim un ķer zivis. Ka pudeļu korķim pieliek trīsžuburi un ķer zivis. Tas ir "apāķot" (nav sakara ar pāķiem). Līdzīgi kā āķim uzsiet kādu matēriju dēvē par "apmušot".

Tāpat arī čiekuram.

Šajā gadījumā tas protams bija joks. Tāpēc ka -domāju, ka ne jau pirmais čiekurs tur krīt, lai zivs ļoti baidītos no viņa.

Izmēģini nākamreiz apāķot to čiekuru :)

Akmens_Viesis, 29.aprīlis 2015, 09:13

lūdzu izskaidro vienkāršam lauku cilvēkam ko nozīmē:
apāķot čiekuru?

Izmēģini nākamreiz apāķot to čiekuru :)

Pa pamali ducina pērkons, pa koku galotnēm danco stiprs vējš.

Brienu pa upi, priekšā cilvēkprāt superīgs atvars forelēm, lai tur tiktu iemest, jāizlien cauri pār upi pārkritušu eglīšu sauso zaru mudžeklim. Tas jāizdara klusi, jo atvars sākas tūlīt aiz eglēm.

Saliecies desmit līkumos veiksmīgi to izdaru. Sagatavojamies metienam... uzpūš vēja brāzma un atvarā ar skaļu plunkšķi iekrīt egles čiekurs....

Man arī grimstošais polilīderis, un pēdējā laikā strīmeriem galvu taisu no 0.35 un pat 0.5 gr svina šķeltajām lodītēm, ar visu to mēdz būt problēmas dabūt to visu dziļumā kur gribas:)

Muša ir salīdzinoši smaga + extra fast grimstošais 5 ft līderis no airflo + neliela auklas rezerve. Aiziet lejā skaisti. Zivtiņa ir dzīva. Nākošajā materiālā apsolu atlaišanas aktu :) Ejam uz mušu un lai veicas!

Skaists piedzīvojums, apsveicu!Es nesaprotu kā šitādu nesvarotu mušu vispār var dabūt dziļumā straumē, visu cieņu.
Tik ja tā smukā zivs izskatītos dzīvāk.Ja kļūdos tad, mana atvainošanās.

Pašā krastā liels augošs koks ar pacerēm ūdenī. Nedaudz uz augšu pa straumi upei pārkritis koks. Gar paceri dziļa vidēji ātra straume. Divi spēcīgi sitieni tikko kā muša ienira zem koka un dziļāk pacerē. Traki bija tas, ka pārkritušais koks virzienā uz upes vidu ātri vien grima ūdenī un zivs pagāja zem koka un uzmeta mutuli jau otrajā pusē. Tas bija kritisks brīdis. Kāta galu maksimāli pie ūdens, un padevu auklu. Pēc brīža zivs aizgāja dziļumā un pa straumi uz augšu man petī un palika uz vietas. Izkustināt nevarēju. Likās, ka aukla ieķērusies kaut kur akmeņos vai kokos, bet nē, jo zivs aizgāja pa straumi uz augšu. Savaldīju un pēc mirkļa jau forele devās strauji uz leju paceres virzeinā. Turēju, bet padevu auklu, jo spiediens bija liels. Atkal dabūju man pretī un atkal forele devās atpakaļ paceres virzienā. Tā vairakas reizes, līdz noturēju viņu sev pretī un iešļūcu ūdenī. Upes vidū ar otro mēģinājumu zivi satvēru. Viens āķis bija iecirties mēlē, bet krastā bez piepūles izvilku. Veiksme bija mana sabiedrotā.
Pirmo reizi makšķerēju ar jauno inventāru. #4 makšķerīte lieliski izturēja testu zivs savaldīšanā sarežģitos apstākļos. Izmantoju 5 WF auklu un super fast grimstošo līderi, Pavadiņa 0.18 un labi vien, ka neuzliku tievāku šādos apstākļos. Rēķinājos arī ar jūras foreles uznācienu.

Paldies somiem un angļiem par lielisko inventāru un īpašs paldies latviešu mušiņmakšķerēšanas meistaram Eduardam par izcilo Alys shrimp imitāciju.

Labi, tad atlaide 215e ;) Tā man sanāca pašizmaksa PVN + sūtīšanas izmaksas.