Jautājums saimnieki-makšķernieki nav atrisināms principā, mēs varam te teoretizēt cūkas ne cūkas, mēslo ne mēslo. Jā , tāpat kā daudz kur citur apkārt ir daudz cūkas un daudz mēslu, tā ir sabiedrības kopējā problēma. Mēslošana ir likuma pārkāpums (administratīvs), attiecīgi , tāpat kā, piemēram, uz ar ātrumu uz ceļa katrs indivīds, savu morāli-ētisko principu robežās izvēlas pārkāpt vai nepārkāpt un apzinās juridiskās konsekvences, taču tas ir sabiedrības kopējās morāles jautājums un pārkāpēju sodīšana un kontrole ir valsts funkcija, privātpersonām šādu tiesību nav.
Juridiski ir vienkārši skaidri jādefinē spēles noteikumi un viss. Vai nu kā ASV paceļam privātīpašuma tiesībās līdz absolūtam, vai nu kā vairumā Eiropas valstu, privātīpašumu tiesības būtiski ierobežojam ar apgrūtinājumiem, servitūtiem utt. ja sabiedrības vairākuma intereses prevalē pār privātīpašnieka interesēm. Tas ir likumdošanas jautājums, tīri juridisks, bez emocijām. Privātīpašums ir privilēģija, nevis uzspiests pienākums, tam līdzi nāk likumdošanā noteiktās saistības, izmaksas utt., ja īpašnieks tās nav spējīgs pildīt, tad atteikties no privātīpašuma valsts labā vai pārdot kādam nav problēmu. Ja likumā ierakstīs, ka jānodrošina visiem piekļuve tauvas joslai savās robežās, tad būs jānodrošina, ja neierakstīs, tad nē. Ja ierakstīs, ka jānodrošina, lai tur būtu tīrība, tad jānodrošina , neatkarīgi vai patīk vai nē, vai savi sūdi vai sveši. Tagad taču ar ceļa, dzelzceļa, elektrolīniju aizsargjoslām, trotuāriem utt. ir tieši tā pat - paša īpašnieka šo teritoriju izmantošanas tiesības ir ierobežotas, lietot un mēslot (vismaz ceļus un trotuārus) var visi, bet kārtības uzturēšana ir saimnieka pienākums. Negodīgi?! Jā, ļoti iespējams, bet tāds ir likuma uzliktais pienākums, kas nāk līdzi privātīpašumam - likumi vai nu jāpilda, vai jāmaina.
raihs, 29.aprīlis 2015, 06:14
Par to naidu.
Biju es pāris reizes šopavasar pie Lielupes nobraucis vienā populārā vietā. Ceļš līdz upei kā galds. Brauc līdz kamēr iekrīti. Ir kur mašiņu nolikt - ceļa mala stingra. Tad ej gar upi pa lauka malu, kur acis rāda. Tak nē... veči ar džipiem mauc pār noecētā lauka stūri lietus laikā tā, ka tur ne tikai jāecē, bet jāar pa jaunu. A tur ķiģelis stāv, lai nebrauc. Nu pasaki, kā pret tādiem pimpjiem lai izturas. Turklāt otrajā reizē satiku saimnieku. Viņš pats ir makšķernieks. Viņa attieksme zini kāda? Man jau nav žēl, sausā laikā ja brauc pat zem ķieģeļa es neko nesaku. Bet atdot kroplim mazo pirkstiņu, viņš sapisīs visu tavu kviešu lauku.
Man nav grūti no tās apstāšanās vietas paiet 100, 200 un 300 metrus ar visām pendelēm. Bet ir mudaki, kuri, ja nevar copēt no bagažnieka, tad cope nav izdevusies. Turklāt tajās mašiņu piebraukšanas vietās tāda miskaste veidojas. A saimnieks atnāk, kad neviena nav, savāc sūdus un pat ezi neierok, lai tiem "makšķerniekiem" nākamreiz jautrāka dzīvošana.
Es abas reizes savācu sūdus vietā kur copēju, lai saimniekam vieglāk uzturēt tīru savu lauku, pateicu paldies par piedāvājumu braukt sausā laikā pa lauka malu, bet pieklājīgi atteicos un arī turpmāk apstāšos pie ķieģeļa un tālāk iešu kājām un vākšu tos sūdus, ko citi izmētājuši.
Un nekad nebrīnīšos, kādēļ zemes īpašniekiem nepatīk makšķernieki, kas pa viņu zemi vazājas, drīzāk brīnīšos par makšķerniekiem, kuri nesaprot, kādeļ viņus dzen prom.
mirtins, 29.aprīlis 2015, 09:08[/quote]