Vakar pāris stundu gara cope pašā vakarā. Vējš baigais, laiva kā vilciņš griezās ap enkura auklu. Protams, cope galīgi vāja- pieci asareļi un kriminālā līdaķele. Visas amnestētas, bet viens asaris aiz laimes mani apšpricēja ar pieņiem. Tātad, vēl visi nav iznārstojuši! Tas arī varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ar asariem tik švaki.
Ķīsītī necope turpinās, ktm! Arī ziemelis to veicina, protams. Vakar puduros un uz celiņa- ne copes, bet nosacītā aizvēja līcī uz džiga kādus desmit asarus ar gariem zobiem un baigo lūgšanos izdevās piemānīt. Tiesa, uz pannas nonāca tika trīs, kas bija 200-300g. Šodien paziņam vēl vājāk...
kkas
ja godīgi šī man ir liela mīkla. Ezerā nārsto tikai vietējais, kas ir tur uz dzīvi palicies, un tādu tur nav daudz. NEKAD pavasarī neesmu noķēris zandartu ar ikriem (jūrnieku). Mans minējums ir ka viņš nārsto tomēr līcī, piekrastē kkur un pēc nārsta nāk baroties pa Daugavu iekšā, kas aiziet uz augšu, kas uz ķīsi,kas tālāk uz Baltezeriem. Tāda nu ir mana loģika.
celms
Zandarts pa lielam kaut kad tagad arī sāks kustību iekšā, bet ne baigajos baros un sākumā parasti mazākie nāk iekšā. Tagad domāju, ka kāds jau var trāpīties mīlgrāvja kanālā, ezerā pieļauju, ka tikai vietējie, kas palikuši no pērnā gada. Man zandartu cope katru gada ezerā sākas reāli pēc jāņiem, tad viņš ir iegājis un jau nostājies pa kantīm, kur tad arī visu atlikušo vasaru līdz septembrim dzīvosies.
kad tas žanis varētu ienākt? ir kādam pareģojumi? jo tagad cik esmu bijis baltezera kanālā arī pilnīgs tukšums, pagājušo reizi dabūju 1nu asari, kas ir izsmiekls priekš turienes.
Kuha izšaus, kad žanis ienāks (cerams)
bet paziņas vakar no rīta bija trāpijušas uz vismaz kaut kādu līdaku aktivitāti. Viens uz velci bija 4 mēriņus sakasijis, pārējie neslikti bija Langas līcī uz spini pacēluši, bija arī pa kādam smukākam eksemplāram, taču visas līdakas saplosītas lupatās un baigi svaigi, tā ka iespējams tās tik tagad beigušas savus priekus. Maija sākumā līdakas vēl ar ikriem bija.
Jā, Ķīsīti nekas nemainās! Vakar atkal nekā nopietna. Uz celiņa pāris stundu laikā ne copes. Puduros divas tukšās līdaku copes, tikai uzbakstīja un nomutuļoja. Izmisumā Mežaparka pusē uz džiga un rotiņa izmocīju deviņus asarus, ko likt uz pannas. Vienam vēl pieņi tecēja. Copes ārkārtīgi vājas un bailīgas.
Vārdu sakot, Ķīsītis klusē. Bet, vai vispār izšaus?
Šķiet šādu pavasari neatceros ķīsītī. Pirmajā maijā viss bija kārtībā, saķērām asarus, daudz un smukus, pēc tam ar katru reizi arvien švakāk. Skaidrs, ka netrāpu īstajā laikā un īstajā vietā, jo viņiem žoriks atverās uz kādu pusstundu, un pēc tam pilnīgs klusums. Vakar pa visu rīta agro cēlienu apaļa nulle, ja neskaita mikro asari, kas arī aiz bārdas pacelts.