Makšķerēšanas noteikumi

nja "aizliegts pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu"

upes krastaa zivju zupiiti varees vaariit tikai no veselaam ziviim. citaadi varees atrauties no inspektora.

mefisto, 11.jūnijs 2015, 16:00
Beidz copēt un vāri no sadalītām. Kurš tev to liegs? :)

urmaas, 11.jūnijs 2015, 17:40

Nedrīkst! Jo "aizliegts PĒC makšķerēšanas pabeigšanas ..." Ēdi veselu! :-))

Llort, 11.jūnijs 2015, 19:23

Tad kur ir noteikts laiks, pēc cik ilga laika, copi beidzot, es drīkstēšu uzšķērst zivi? Varbūt nekad? :))

nja "aizliegts pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu"

upes krastaa zivju zupiiti varees vaariit tikai no veselaam ziviim. citaadi varees atrauties no inspektora.

mefisto, 11.jūnijs 2015, 16:00
Beidz copēt un vāri no sadalītām. Kurš tev to liegs? :)

urmaas, 11.jūnijs 2015, 17:40

Nedrīkst! Jo "aizliegts PĒC makšķerēšanas pabeigšanas ..." Ēdi veselu! :-))

nja "aizliegts pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu"

upes krastaa zivju zupiiti varees vaariit tikai no veselaam ziviim. citaadi varees atrauties no inspektora.

mefisto, 11.jūnijs 2015, 16:00

Beidz copēt un vāri no sadalītām. Kurš tev to liegs? :)

nja "aizliegts pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu"

upes krastaa zivju zupiiti varees vaariit tikai no veselaam ziviim. citaadi varees atrauties no inspektora.

Vēl gan neesmu iepazinies ar visu projektu, bet priecē tas, ka jaunajā versijā neredzu vairs šo stulbo punktu:
"12. Ja lieto makšķerēšanas rīkus, nav atļauts izmantot:
12.3. mākslīgo ēsmu, kas abos galos aprīkota ar nekustīgiem āķiem un ar vēl vienu āķi (vai bez āķa) vidū starp tiem, ja makšķerē upēs ledus periodā."

Noteikumu projekts: https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas/mk-projekts-makskeresanas-vezosanas-un-zemudens-medibu-noteikumi?id=330

Kāds var pateikt, kuri noteikumi regulē makšķerēšanas inspektoru darbu. Interesē, ko viņi var darīt un ko nevar?

gramanitis, 11.jūnijs 2015, 11:47

Labāk iemācies ko pats vari darīt un ko nevar darīt.

Kāds var pateikt, kuri noteikumi regulē makšķerēšanas inspektoru darbu. Interesē, ko viņi var darīt un ko nevar?

"Labojums" makšķerēšans noteikumos -
- zemmērs - zivs garums kas neder pannai, laižams vaļā;
- pannas mērs - zivs garums kas der pannai, bet nopērkams caur inspektoru;
- mērs - ko var dabūt par brīvu, paturēt un izcept.
:)

pliksnis, 9.jūnijs 2015, 08:35

Pašam vismaz jautri?

"Labojums" makšķerēšans noteikumos -
- zemmērs - zivs garums kas neder pannai, laižams vaļā;
- pannas mērs - zivs garums kas der pannai, bet nopērkams caur inspektoru;
- mērs - ko var dabūt par brīvu, paturēt un izcept.
:)

"A tai punktā, ko citēji, moli minēti tāpēc, ka tie mēdz būt ne tikai jūrā, bet arī pie upju/kanālu ietekām Daugavā, pie ostas "apendicītiem" utml."

Šeit nepiekrītu. Punktā iet runa par jūras moliem. Ja nedrīkst makšķēret Daugavā, tad nedrīkst - un aprakstīt akvatoriju nevajag. Savādāk Daugavā ostā no moliem makšķēret nedrīkst, bet no jstas krasta - drīkst? :-)

Es arī domāju ka ieteka atrodas pie krasta līnijas. Un punkts 30.1.5 noteikumos arī to apstiprināja.

urmaas,
izlasiet, lūdzu, ko es rakstīju
tad uzrakstīet SAVU viedokļi - kur atrodas Daugavas ieteka
(nevis MN punktus, kurus mēs abi ziņām labi)

Llort, 7.jūnijs 2015, 22:06

Mans viedoklis ir ka ieteka skatāma pēc krasta līnijas savienojot 2 tālākos sauzemes punktus, google maps tā labi iezīmēta. Precīzi mērījis neesmu, taču no prakses zinu, ka, ja nekas šogad nav mainījies, tad inspektori utt. ir toleranti ja copē līdz ogļu/koku ostas ieejai, tālāk uz jūras pusi jau var dabūt pa mici. A starp moliem upes pusē nevar copēt pēc cita punkta.
A tai punktā, ko citēji, moli minēti tāpēc, ka tie mēdz būt ne tikai jūrā, bet arī pie upju/kanālu ietekām Daugavā, pie ostas "apendicītiem" utml. Piemēram Mangaļsalas mols ir labi tālāk par kilometru no ietekas.

urmaas,
izlasiet, lūdzu, ko es rakstīju
tad uzrakstīet SAVU viedokļi - kur atrodas Daugavas ieteka
(nevis MN punktus, kurus mēs abi ziņām labi)

Bija tā - mans draugs dabūja brīdinājumu, jo pēc inspiektora viedokļa, makšķēret nedrīkst tuvak par 1000 metriem no molu gala.
BET!
1. Noteikumos rakstīts "nedrīks 1000 metru rādiusā no ietekas".
2. Definīcijas "ieteka" nav.
3. Bet ir cits interesants punkts - "aizliegts makšķēret Daugavā, no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Buļļupē, Loču kanālā un Sarkandaugavā – no 1.maija līdz 31.maijam" -TAS NOZĪME TO, KA IETEKA ATRODAS MOLU SAKUMĀ, PIE KRASTA! Savādak nav jēgas rakstīt vārdus "no moliem".

Llort, 7.jūnijs 2015, 11:26

Izlasiji noteikumus tā kārtīgi, vai tikai tā?
Tad izlasi šo punktu tā vērīgāk:P
24.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;

pie foreļupes upes aprunājos ar vietējo onku. Vārds pa vārdam un šamais sāka stāstīt ka upe zivju tagad praktiski nav, bet kādreiz to gan bijis visiem gana.
Jaunība licis naktsāķus, tepat nākošajā līkumā, norma bijusi uz 10 āķiem 6 foreles naktī, ja mazāk tad neizdevusies cope. Arī vēži pilniem krītiņiem ķerti.
Viņš licis, onkulis licis, vēl citi likuši. Un tad bijusi meliorācija un visādi citi padomju ļaunumi un zivis izbeigušās.

Aprīnojami, ka cilvēki nesaprot, ka savulaik (runa iet par apmēram 1970-75 gadu) paši vietējie vienkārši upi izkāsuši.

Tagad forumā ir regulāras diskusijas par zivju izmēru, normu, tiesībām ķert utt. Pie šādiem zivju izzušanas un makšķerēšanas rīku attīstības tempiem ap gadu 2055 līdaku norma 5 (3) zivis vai foreles 3 (1) šķitīs sapnis no pagātnes.

nomads, 7.jūnijs 2015, 19:11

Ne tikai zivju skaits mainās, bet citos gadijumos arī izmērs. Es nemācēšu nosaukt avotu, jo aizmirsu kurā grāmatā to lasīju, bet baltijas jūrā sen sen atpakaļ mencas varēja sasniegt pat pie 90 kg svaru. Tagad tādas laikam vairs neeksistē.

pie foreļupes upes aprunājos ar vietējo onku. Vārds pa vārdam un šamais sāka stāstīt ka upe zivju tagad praktiski nav, bet kādreiz to gan bijis visiem gana.
Jaunība licis naktsāķus, tepat nākošajā līkumā, norma bijusi uz 10 āķiem 6 foreles naktī, ja mazāk tad neizdevusies cope. Arī vēži pilniem krītiņiem ķerti.
Viņš licis, onkulis licis, vēl citi likuši. Un tad bijusi meliorācija un visādi citi padomju ļaunumi un zivis izbeigušās.

Aprīnojami, ka cilvēki nesaprot, ka savulaik (runa iet par apmēram 1970-75 gadu) paši vietējie vienkārši upi izkāsuši.

Tagad forumā ir regulāras diskusijas par zivju izmēru, normu, tiesībām ķert utt. Pie šādiem zivju izzušanas un makšķerēšanas rīku attīstības tempiem ap gadu 2055 līdaku norma 5 (3) zivis vai foreles 3 (1) šķitīs sapnis no pagātnes.

Bija tā - mans draugs dabūja brīdinājumu, jo pēc inspiektora viedokļa, makšķēret nedrīkst tuvak par 1000 metriem no molu gala.
BET!
1. Noteikumos rakstīts "nedrīks 1000 metru rādiusā no ietekas".
2. Definīcijas "ieteka" nav.
3. Bet ir cits interesants punkts - "aizliegts makšķēret Daugavā, no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Buļļupē, Loču kanālā un Sarkandaugavā – no 1.maija līdz 31.maijam" -TAS NOZĪME TO, KA IETEKA ATRODAS MOLU SAKUMĀ, PIE KRASTA! Savādak nav jēgas rakstīt vārdus "no moliem".

Nu pat ja nestādīs baltalkšņu vietā, melnalksni, egli vai bērzu, būs savi ieguvumi, kā mēr izaugs un atkal sāks krist upēs paies vismaz 20 gadi un baltalksnim nav ciršanas ierobežojuma un ātrākais atkal nocirtīs pirms krīt upēs. Vēl tur vajadzēja ielikt, ja valdošā apse ka var cirst, jo bebri agri vai vēlu viņas salaidīs upēs vai ezeros. Pie ezeriem stāvoklis līdzīgs, gandrīz visur izveidojies 10-20m ap ezeriem aizaugams un kad veica mērīšanu ielika ka tas ir mežs, es pats strīdējos ar mērniekiem, ka tie ir krūmi, bet tā pat parādās ka mežs. Saprotu ja pie ūdens pieiet tiešām mežs, tad būtu jāskatās vai drīkst cirst un ko, bet tās strēmele kas ar kokiem ap ezeru apaugusi būtu visur jāņem ārā, būtu lielāks labums.