Vakar beidzot dabūju cienījama izmēra zandartu - 3,5kg, 70 cm. Iepriekšējā dienā ar kompanjonu nolēmām, ka ezerā brauksim tikai tad, kad parādīsies lietus mākoņi. Bija zināms, ka vīriem uz velcīti ķerās zandarti un tas arī bija mūsu mērķis. Ezerā iestartējām ap plkst. 14:00, kad laiks nomācās un parādījās pa kādai lietus lāsei. Pēc nobrauktiem 200 metriem kolēģim kāts ripā. Viņa vobleri iekārojusi zemmēra līdaka. Pēc tam kādu stundu braucām pa tukšo. Pārējās laivas ezerā brauca pa stingri noteiktu maršrutu - turp un atpakaļ pa vienu un to pašu līniju, laikam kaut ko vilka. Mēs izvēlējāmies nelīst barā un aizpērāmies uz ezera otru galu. kad biju nomainījis vobleri un palaidis to labi tālu, kāts saliecās. Irr! Jau no pirmā brīža bija jūtams, ka pretinieks ir nopietns. Ne par ko negribēja nākt augšā, bet tomēr pierunāju. Vobleris bija pilnībā pazudis zandarta mutē, ņemts bija droši. Pēc tam vēl mazliet pavelcējām un dabūju 2 līdakas, vienu mēra un vienu zemmēra. Ap 17:00 jau bijām krastā, jo lietus bija kļuvis stiprāks un vēl taču zivis jātīra... Gan zandartam, gan līdakai vēderi tukši. Paldies ezeram par dāsnumu, pagaidām mans personiskais zandarta rekords.
22.jūnijs 2015, 10:03 |
links