Foreles

Ja Latvijā grib ķert foreles,un paturēt lomā,ir jāķer arī ūdri un ūdeles!
12.jūlijs 2015, 13:37 | links
 
Ir dambji kas stāv piecus un vairāk gadus nemainīgi,ir upes kur ir tikai bebru dambi un nav nekā cita!Situācijas ir ļoti dažādas,bet kopumā bebrs nodara šobrīd vairāk postu ,kā labumu!
Zinu divus,kas Virgulicas krastā tā aizpļāpājas par bebriem,ka nemanija ka ūdens uzsilst,pēc tam izlauza visus bebru dambus nafig.Tā bij kļūda!?
12.jūlijs 2015, 13:29 | links
 
Man ir viens strauts, ko regulāri inspicēju. Trīs gadi ķērās skaistas zivis. Straujie posmi mijās ar dažiem bebru dambjiem, kuros "sēdēja" saimnieki. Bija zivis pat 50+!!! Nu tie dambji ir nojaukti (nevienam tie netraucēja) un lielo zivju vairāk nav.

Chalitis, 12.jūlijs 2015, 11:38


man radies priekšstats ka kareivīgajiem bebru apkarotājiem šito visu velti stāstīt, tik tālu pat neaizdomājas. Vienkārši viņiem vajadzīgs galvenais ienaidnieks ar ko cīnīties :) Cits izvēlas ūdrus, vainojot tos foreļu izzušanā, katram savs bubulis.
12.jūlijs 2015, 13:02 | links
 
sermuksi. Tu man izstāsti, kādu "kanalizāciju" uzdambējums nosēdina mazūdens periodā? To nelielo gružu, kritušo lapu kārtiņu, ko nākamie pali isviedīs krastā!
Vēlreiz saku, ne visi dambji dara postu. Strauta forele ir "plastiska" suga un ļoti labi pielāgojās savas upes īpatnībām. Tieši tāpēc svarīgi saglabāt vietējo populāciju. Svarīgs ir dabiskais nārsts, utt.
Man ir viens strauts, ko regulāri inspicēju. Trīs gadi ķērās skaistas zivis. Straujie posmi mijās ar dažiem bebru dambjiem, kuros "sēdēja" saimnieki. Bija zivis pat 50+!!! Nu tie dambji ir nojaukti (nevienam tie netraucēja) un lielo zivju vairāk nav.
12.jūlijs 2015, 11:38 | links
 
Un bebrs ar savu dambi visu to kanalizāciju nosēdina un neļauj straumei iznest,tāpēc ar to atvaru un bedru nav,oli aizsērē,un daudzās upelēs,bez izteikta krituma,forelei ir kirdik!
12.jūlijs 2015, 10:05 | links
 
ir pētījumi, kur konstatēts, ka klimata maiņa daudz ko nosaka. Samazinoties auksto dienu skaitam ziemā, vairāk nokrišņu ir lietus nevis sniega veidā. Tas veicina eroziju, upēs nonāk vairāk augsnes, smilšu, biogēni u.c.
12.jūlijs 2015, 08:01 | links
 
Oj,nu es sapratu,Cilkotinā, pie ugunskura,vārdam,beaver,ir pavisam cita nozīme!:)
12.jūlijs 2015, 00:16 | links
 
Stundām par bebriem,ceru vismaz ne skaidrā prātā!:)
11.jūlijs 2015, 22:29 | links
 
nomad. Manā novadā var vairākas vietas redzēt, kur lauks aparts līdz upei. Tie pāris metri velēnas jau krastu netur.
Armands ilgus gadus ir mans draugs. Bieži sanāk satikties. Interesanti, par ko mums runāt, sēžot pie kamīna vai ugunskura?!
11.jūlijs 2015, 21:02 | links
 
Vairāk par zemes arājiem grēko mežinieki.
11.jūlijs 2015, 16:06 | links
 
Esmu diskutējis ar R.Vējoni par šo tēmu,un viņš man piekrita,ka pēc žāvēšanas bebru vajag iebāzt tomātu mērcē,tad viņš nav tik sauss!
Un vēl viņš teica,ka gravu un palienu art nav jēga,var apgazt vai noslīcināt traktoru,man nācās viņam piekrist!
11.jūlijs 2015, 16:05 | links
 
Chalitis,

zemnieki reti kur var iearties tauvas joslā :)

grēko jebkurš lauksaimnieks kurš foreļupes vai jeb kuras citas upes baseinā atstāj laukus uz ziemu apartus, tur no hektāra vairākas tonnas auglīgās augsnes noskalojas....

To ka Armands pasniedz bioloģijas privātstundas nezināju...
11.jūlijs 2015, 15:19 | links
 
bebris ir knislis salīdzinot ar ūdri un citiem plēsējiem
11.jūlijs 2015, 14:38 | links
 
Padomju laikā izdotā grāmata Trijatā Čilkotinas mežos ir lasīta? Izlasiet.

VANEMS, 11.jūlijs 2015, 13:50


jā jā, foreļu atkarība no bebriem Kanādas strautos, par šo savulaik skatīta arī stundu gara dabas filma. Abas sugas lieliski sadzīvo kopā jau tūkstošiem gadu, pie mums bija tieši tas pats. Protams ja cilvēka dabas pārveidošanas (sadiršanas) rezultātā kāda suga sāk nekontrolēti savairoties, kā tas nu ir ar bebriem, tad nekas labs nav gaidāms. Bet vēl arvien ir upītes(straujās, krāčainās stāvos krastos) kur viņu nav pa daudz, un tur nekāda skāde no šiem nav.
11.jūlijs 2015, 14:18 | links
 
Padomju laikā izdotā grāmata Trijatā Čilkotinas mežos ir lasīta? Izlasiet.
11.jūlijs 2015, 13:50 | links
 
nomad! Nu nemāci te man bioloģiju! Es par šo tēmu esmu stundām runājis ar A. Rozes kungu. Abi esam vienprāt. Runa nav par tiem dambju tipiem, ko piemini. Zemnieki pat vairāk grēko arot laukus, neievērojot tauvas joslu. Tur daudz vairāk biogēnu nokļūst upēs.
Manās upēs ļoti labi dzīvojās foreļi tādās vietās. Dambji ir noēnoti, auglīgās augsnes praktiski nav. Dambji reti kad pārsniedz pusmetra augstumu.
Ja es tagad aizbrauktu, noteikti noķertu vairākas zivis 40+. Negribu tagad! Lai ūdens atdziest. Nedēļu sola vēsu un lietainu. Vēlāk tad i braukšu.
Nu varam pamēģināt kādā dambī iemest uz precizitāti, kur alkšņi krustu, šķērsu. nav bail zaudēt? :)
11.jūlijs 2015, 13:45 | links
 
Kāds ūdens stāvoklis vidzemes upītēs?Paldies.
11.jūlijs 2015, 12:31 | links
 
Chalitis:

Bebru dambis bremzē straumi bet savukārt straumes ātrumam ir tieša korelācija ar atvarus dziļumu un skaitu upē pa straumi uz leju,

Bebru dambis uzkrāj organiskos atkritumus, kas atnesti ar straumi, plus savāc tonnām melnzemes no uzpludinājuma krastiem, kas savukārt būtiski ietekmē izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī,

Bebru dambis ar parasti lielu ūdens spoguļvirsmu un bieži kailiem krastiem kalpo kā ūdens sildīšanas vanna, jo siltāks ūdens jo mazāk skābekļa tajā var dabiski izšķīst.

savukārt tiem kas nemāk iemest vizuli tehniski sarežģītās vietās, bebru dambis kalpo kā vienīgā vieta kur noķert foreli :):)

bet ja nopietni tad ir daudz bebru pakāpeniski pārņemtas upītes, kurās foreles ir pilnībā izzudušas....
11.jūlijs 2015, 09:50 | links
 
:)
10.jūlijs 2015, 21:42 | links
 
AV! Jauc nost! Tad "maizītes" nebūs nevienam. :)
10.jūlijs 2015, 20:19 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager