Foreles

Atceros viena vietējā žēlošanos Rozes kungam. Kaut kas ar to upīti notiek! Aizpagājušo gadu noķēru virs 170 forelēm. Pagājušo gadu 65 zivis, bet šogad tikai virs divdesmit! Uz jautājumu, vai tās ir paņemtās zivis, skanēja pozitīva atbilde. Roze pateica: Tu uz savu jautājumu pats atbildēji! Ceru, saprati!

Chalitis, 10.jūnijs 2015, 06:36

.. Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem..
mjuniors, 13.jūlijs 2015, 02:48

Nudien neizpratu kur tu pats to baiso naidu vai uzbraukšanu spēji saskatīt. Pamēģināšu vēlreiz. Citātos, kaut no konteksta izrautos, zināmu līdzību spēj saskatīt? Ja nē, tālāk vari nelasīt, mierīgi mani ignorēt vai nolamāt, ja vēlies, man viens pīpis.
Gribēju pateikt ka kādreiz nebija visādu "viesmākslinieku" - ja arī kāds copēja vai šad tad tīkloja, tad darīja to savā piemājas upītē. Bet laiki mainījās un pienāca arī tādi, kad attālums nebija šķērslis, aizbraukt patīklot vai kā savādāk izkāst zivi principā varēja jebkur. Par to arī mans komentārs ka varbūt tajās upītēs zivis izsmēla vēl pirms meliorācija visu sapisa.

Zvērkavi- nezinu kāpēc tev tāds naids uz mana tēva, vectēva, sentēvu paražām.. Domāju, pat netik agrā pagātnē brist pa upi ar tīklu bij tikai norma un neko tur sliktu un tajā laikā nesaskatu.. Audums bij austs no pat 3mm auklas.. Tad jādomā kāda aukla makšķerei ir bijusi? Vai pat spiningam? :) minēšu, manuprāt, plusus no saucamajiem bridņiem vai bradņiem.. Tiek izrauta zāle no upes gultnes (tagad sūdzas, ka upes aizaugušas). Lai smuki slīdētu tīkls pa upes grunti tika izmesti visi koki.. (cik te min, kritušie koki patērē ūdenī skabekli utt).. Un šī paraža tika piekopta gadu simtiem un zivju nebij? :) es nezinu kā bij.. Bet līdz šodienai tā suga vēl ir.. Un pat ar tīklu zivis visas nevar izsmelt! Katru nedēļu gājām un vienmer konkrētajās bedrītēs bij vienmer zivis!
Ok, ne par to ir stasts jeb padomju stāsts.. Bet gan par meliorācijas ietekmi uz upi.. Cik saprotu tu šo fragmentu esi palaidis garām.. Un uzbrūc maniem senčiem.. Pēc meliorācijas palu ūdeņi notek tik strauji, ka vasaras vidū ūdens upē vienkārši netek..
P.s. Palūgšu izlasīt visus manus postējumus un sapratīsi par ko dziedu.. Nevis izraut 3sekunžu tvittera teikumu un runāt pat lietu..

Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem - Tavs citāts - nu un es vien piebildu ka ja grābs zivis ārā ar spaiņiem, tad loģiski ka kādreiz viņas izbeidzās, ja vien nesežat uz baisākā migrācijas ceļa. Kautkā tā. Jo mazāks ūdens, jo vieglāk viņu iztīrīt no zivīm, loģiski? Tas salīdzinājums ka "pat zāle neaug" bija domāts par tukšumu, nevis burtiski. Idejiski vēlējos teikt ka varbūt tava fāterīša laikos jau zivis iztīkloja un meliorācijai vairs nebija ko sapist.

Ko tu irs :).. Te viens vaidēja, ka netiek ar zālēm dīķi.. Negribi ar spaini pahalturēt, ja tik gudrus apgalvojumus manā virzienā pūt?

mjuniors, 13.jūlijs 2015, 10:48

Neredzu nekādu iršanu - vismaz es neesmu tas kas čīkst ka, redz, vectēvs slānīja tiklos ar spaiņiem, tēvs slānīja spaiņiem vien, bet man, nabadziņam, beidzot aptrūkās...

zverkavis, 13.jūlijs 2015, 11:28

Par ko tu vispar runā?

Ko tu irs :).. Te viens vaidēja, ka netiek ar zālēm dīķi.. Negribi ar spaini pahalturēt, ja tik gudrus apgalvojumus manā virzienā pūt?

mjuniors, 13.jūlijs 2015, 10:48

Neredzu nekādu iršanu - vismaz es neesmu tas kas čīkst ka, redz, vectēvs slānīja tiklos ar spaiņiem, tēvs slānīja spaiņiem vien, bet man, nabadziņam, beidzot aptrūkās...

P.s. Rudenī uzrakstīšu blogu par foreļu audzēšanu piemājas dīķī.. Kādi rezultāti, vai vispār tas ir iespējams utt.. Kad sāku meklēt info, internets lv valoda vispār ir skops ar to.. Tāpēc padalīšos ar savu pieredzi..

Tev nomad ir pilnīga taisnība,ja jāizvēlas kur likt akmeni,čupā vai upē,tad noteikti jāliek upē!

Mjuniors,Tu liec prātvēderiem darīt to,ko pats dari nelabprāt!Nešķiet nedaudz aplam!?

sermuksis, 13.jūlijs 2015, 10:36

Tas gan.. :) es pats nedaru.. Tāpēc esmu PAR licenzēto makšķerēšanu, lai kāds manā vietā ko izdara..

Mjuniors,Tu liec prātvēderiem darīt to,ko pats dari nelabprāt!Nešķiet nedaudz aplam!?

sermuksis, 13.jūlijs 2015, 10:36

Tas gan.. :) es pats nedaru.. Tāpēc esmu PAR licenzēto makšķerēšanu, lai kāds manā vietā ko izdara..

Ja reiz tauta runā par laikiem, kad zāle bija zaļāka - tad kādreiz upes un upītes tecēja cauri MEŽIEM nevis kā tagad, labākajā gadījumā 5-15m platu joslu ar sīkiem baltalkšņiem, ievu krūmiem un kādu upeni uz pašas krasta kantes.

Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem..
Ja grābj ar spaiņiem, tad nav brīnums ka pēc kāda laika tur pat zāle neaug...

zverkavis, 13.jūlijs 2015, 10:01

Ko tu irs :).. Te viens vaidēja, ka netiek ar zālēm dīķi.. Negribi ar spaini pahalturēt, ja tik gudrus apgalvojumus manā virzienā pūt?

Mjuniors,Tu liec prātvēderiem darīt to,ko pats dari nelabprāt!Nešķiet nedaudz aplam!?

Redz Kārlīt,man geogrāfija nav jāmācās tavā izpratnē,man geogrāfija ir acu priekšā.Ja grāvji aizaug,drenāža aizsērē,un ūdens daudzums upē turpina samazināties,tad nevilšus sāc domāt,kas ir izmainijies pēdējo trīsdesmit gadu laikā!Pirmais ko es redzu,ir sarakti tūkstošiem dīķu.
Divsimt metri no manis ir strauts uz kura noteces ir seši,pēc kilometra strauts ar piecpadsmit dīķiem,un pāris kilometrus tālāk upele ar deviņiem.Lielākais 4ha,kopā noteikti virs 20ha.Nu jā,vēl te lejā seši dīķeļi,kas barojas tikai no kolektora un virzemes ūdeņiem.Tas vis nieka 5km rādiusā.Vairākumam caurtece nieciga,tāpēc sausās vasarās līmenis nokrītas par metru un vairāk!Nav man nekādu dakterisku pierādijumu,tāpēc es tikai domāju,ka tas viss atņem ūdeni upei,tieši sausajā un karstajā laikā.

Ja reiz tauta runā par laikiem, kad zāle bija zaļāka - tad kādreiz upes un upītes tecēja cauri MEŽIEM nevis kā tagad, labākajā gadījumā 5-15m platu joslu ar sīkiem baltalkšņiem, ievu krūmiem un kādu upeni uz pašas krasta kantes.

Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem..

Ja grābj ar spaiņiem, tad nav brīnums ka pēc kāda laika tur pat zāle neaug...

sulla,

bet ja paskatāmies uz lietu lokāli:

Latvijā ir ap 150+ upēm kurās pastāvīgi vai daļēji dzīvo foreles.

Liela daļa upju ir meliorācijas piesmietas, uz tām ir sabūvēti aizsprosti utt. Tā rezultātā daudzās upēs ir nelielas izolētas foreļu populācijas, arī īsākos posmos par kilometru.
Daudzās upēs ir palikuši kritiski īsi nārsta posmi, vietām īsāki par 100 metriem. Ir upes kur nārsts notiek tikai pietekošos strautos, kas sausās vasarās praktiski izsīkst.
Zinu tecējuma ziņā lieliskas mazupes kurās foreļu nav.

Esmu novērojis, ka vienā upes baseinā starp tagad izolētām upēm ir krāsojuma ziņā atšķirīgas foreļu populācijas. Pakāpeniski zaudējot atsevišķās populācijas varam nonākt pie stipri tuvradniecīgas populācijas no mākslīgās pavairošanas.


Vēsā, straujā un ar skābekli bagātā ūdens ekosistēma nenozīmē tikai foreles, tur ir arī kukaiņi, augi, gliemeži utt. Daudzām sugām par dzīves telpu kalpo tekošā ūdenī esošs AKMENS.
Eiropas mērogā Latvijas un Igaunijas mazo upju ekosistēmas ir unikālas.

Chalitim- lasīju, ka pazīsti A.Rozīti.. Kur cepiens? Runā ar cilvēkiem kas šo lietu saprot.. Konkrēti minēju viņa labos darbus, ko skaļi nenosaucu.. Mani postējumi bij domāti citam prātvēderam..
Armands tieši nodarbojas ar mazuļu laišanu utt.. Labāk lai runā darbi nevis cepieni šeit

Aronas upe esot kādreiz ar strāvu sista .... cik zinu ka vietējie ķer ar āķiem un mazu....

nēsu forelīsts bet man te ir mazās upītes no ezeriem kuras pavasaros iet pāri bet vasarā ūdens vardei līdz padusēm...... uz upes ir aizsproti ik pa gabaliņam...... cik ūdens sūcās garām aizsprostam tik arī ir ... krasti aizuguši upes pilnas ar kokiem sakritušiem kuri arī veido azsprotojumu .. krievu laiko protams zivis tika pabendētas gan ezeros gan upēs.......... blakus lauki tika apstrādāti ar amanjaku kas ieplūda ezerā un zivis gāja bojā.. tāpat fermas sūdi gāja upēs uz ezeros.... melorācijas sistemas lielāka daļa ir ciet aizaugušas un aizkalotas ciet trubas.... ta kur tad es to mazuļus laidīšu ? jaūdens līmenis nav tik cik vajadīgs? ir vietas kur ir izskalots palu laikā pie lieliem akmeņiem un pacerēs... bedrītes....... ja ar būtu kur laist tad no otras puses ūdris un ūdelei delikatese.. un ja līdz otram galam viņa aiziet tad tur maliķis priekšā.....

Lai cik dīvaini nebūtu es ar savu forelēšanas nabadzīgo pieredzi dodoties pie upes- bez zivs (foreles) nēesmu atgriezies mājās.. vai ja ne zivs, bet ar pozitīvām emocijām gan!

mjuniors, 13.jūlijs 2015, 00:17[/quote]
Redzi, forelēšanā Tev ir nabadzīga pieredze, bet viedoklis jau ir! Tu esi redzējis kā padsmit mēra alatas vienkopus vaktē tinēja kāpuru, kurš "diegā" karājās virs upes?! Ik pa laikam kāda nervozāka izlec visā augumā, mēģinot notvert.
Vai upes maiļu nārstā lielas foreles sadzinušas mailes galīgā seklumā un tās gana. Vēl simts metru garā posmā vienlaikus astoņas foreles uzlasa viendienes. Lielākā noteikti virs 2kg un mazāku par čem ar nebija! Es to esmu atskatījies un man ir nojausma, kādu resursu spēj uzturēt Latvijas upes!
Diemžēl Tu to nekad neredzēsi! Dēļ simtiem HESu, dēļ meliorācijas, piesārņojuma, utt. Visus antropogēnos faktorus nenosaukšu.
Te cilvēki, kā Tu saki īd un čīkst lai saglābtu to, kas vēl palicis.

es i enerģētiķss. es neko nejēdz. tapē es uzdo jautājums.
kas ir galvenais meliorācijas uzdevums, mērķis?
kas ir latvijas lielākās iekšzemes ūdenskrātuves? vai tiešām ezeri, upes? kas ir labākais ūdens akumulators? no kurienes ūdens lēnāk pazūd - aiztek, iztvaiko - upe, ezers, purvs? var pievienot sarakstam arī zemi kaut zem savas mājas. kas notiek, ja Latvijas lielākās daļas ūdenskrātuvju līmeni pazemina par pusmetru, metru? cik no tā procentuāli izmainās virszemes ūdens apjoms? kā attiecīgi mainās cilvēka spējas ūdeni piesārņot? kāda ir ūdens siltumietilpība attiecībā pret citām vielām? kas notiek ar upju līmeni, ja virszemes ūdens apjoms tiek samazināts? kā uz to reaģē upes augi? kā izmainās skābekļa daudzums upes ūdenī? atbildot uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem varētu secināt, kā mainās upju iemītnieku dzīves apstākļi. var vēl piemest - kur un kāpēc bebri veido uzpludinājumus? kas ir forelēm piemēroti dzīves apstākļi? kuros laikos, kādā udenkrātuvē, kurām zivju sugām bij lielākā iespēja, ka to skaitu stipri ietekmē cilvēks?

munjors,labprāt izlasītu kādu grāmatu par meliorācijas ietekmi uz dabu,kuru tu ieteiktu!

sermuksis, 13.jūlijs 2015, 00:58

Konkrēti mans uzreiz Tev nenosauks kuru grāmatu! Bet tavi domu graudi ir mazsvarīgi kā: "domāju.." jeb uzskatu kā galveno un patieso viedokli, patiesībā nozīme ir tikai tev pašam, kas kļūdaina.
Meliorācijas ietekme uz vidi.. Atbrauc ciemos, un parādīšu tev konkrēti praksē kur ir tā novērojama.. Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem.. Tagad tur ir grāvis.. Neredzēsi nevienu zivi.. labi ne tikai zivi, bet vasarā arī ūdeni!
Otru prakses dienu noteikti parādītu ezeru Lubāns.. Kas pavasaru palos pirms meliorācijas pārsniedza 3x lielākus izmērus esošajam tagad.. Kas bij Eiropā unikālākā parādība ar savu izmēru maiņu gada griezumā..VIVA PSRS..
Trešā dienā- prakse notiktu, purva apmeklējumos.. Redzētu, kā purvi aizaug ar kokiem..
Izglītoties ir forši.. Un grāmatas ar ;) Mans nav lektors, bet kaut cik skolā esmu gājis un pa ausu galam dzirdējis ko ar.. Un tikai iesaku šo to, lai veidotos interesantāka sarunas vide..
Tikko iemetu mātē googlē info, izmeta ļoti daudz.. Lasi, lai nesanāk kā:
"Čukča ņe čitateļ, on pisateļ.." ;)