PAR LOBES MĀRI
Sveiki, kolēģi makšķernieki! Tāds jautājums. Vai man vienam nevedas komunikācija ar šo tipu?
Iepriekšējo svētdien zvanu, lai pieteiktu laivu uz nakts copi no pirmdienas uz otrdienu. Šis sāk kašķēties, kad uz jautājumu cikos būšu saku, ka no sešiem līdz pusseptiņiem. Jāsaka esot no astoņpadsmitiem līdz astoņpadsmitiem trīsdesmit. Redz, citādāk viņš gaidīšot no sešiem. Nu labi, kui s ņim, ja reiz tik principiāls, apliecinu vēlreiz, ka būšu no 18:30 – 19:00. Atbraucām, bet MĀRI (paldies Dievam) nesatikām. Laivu mums iedeva viņa kolēģis, tāds lāga vīrs. No rīta, kad krāmējam mantas mašīnā uzrodas Māris un jautā ko mēs te darām, uz cikiem bija sarunāta laiva. Saku, ka esam jau ārā no ezera un uz to šai reizei viss.
Zvanu MĀRIM piektdien, lai pieteiktu laivu uz svētdienas rītu. Viss kā pieklājas, nosaucu vārdu, uzvārdu. Saku, ka vēlos divvietīgu laivu, nosaucu savas ierašās laiku ( no pieciem līdz pussešiem (precīzāk laiku norādīt grūti, jo braucu no Pārdaugavas. Kamēr Statoils, vēl šis tas...)). Tiktāl viss labi. Laivu bāzē iedodos svētdienas rītā tieši piecos. Neviena nav. Esmu vienīgais copmanis. Sāku lēnu garu krāmēt loriņus ārā no mašīnas. Te dzirdu, brauc MĀRIS ar savu džipveidīgo. Piebrauc, attaisa logu, vārdiski sasveicināmies un ... sākas kroņa dialogs.
Māris (savā, šķiet, ierastā grimasē, it kā es viņam ko parādā būtu): Jūs nokavējāt!!
Es (patiesi pārsteigts): Kā nokavēju?
Maris: Cikos bija sarunāta laiva?
Es: Pussešos.
Māris: Nu, un cik tagad ir pulkstens?!
Es: Piecas pāri pieciem.
Māris: Nu tad jūs esat par agru atbraucis!! (uztaisa vēl svarīgāku sejas izteiksmi, paņem licenču grāmatiņu un ar nepārprotamu pārmetumu turpina) Tagad būs jādedzina gaisma mašīnā, lai rakstītu. Neredzat vēl tak tumšs ārā!!
Pēc šī MĀRA teksta es neizturēju, pasūtīju viņu d.i.r.s.t, sakrāmēju pekeles mašīnā un devos prom. Aizbraucu pie Pētera, kur uzsitu viņam īsziņu. Pēc dažām minūtēm bez jebkādas kurnēšanas šis izrakstīja licenci, iedeva laivu un novēlēja ne asakas.
Pie tā arogantā dīvaiņa kāju vairs nesperšu un citiem arī neiesaku. Nafig nervus bendēt. Saprastu, ja būtu šim uzkritis kā sniegs uz galvas, vai laivu lūgtu bez maksas, bet es tak zolīdi pieteicu savu ierašanos, telefoniski saskaņojot visas detaļas. Nav vairs astoņdesmitie, kad pārdevējs veikalā bija galvenā persona.
Šāda lūk mana pieredze ar Lobes MĀRI. Kā ir jums?
P.S. Par lomiem. Nakts copē 1 breksis (īsts portfelis, 1.750 KG), 1 karūsa (1.0 KG), 1 līnis (0.8 KG), 1 asaris (0,350 KG). Viss uz pludiņmakšķeres uz vietējā Latvijas naktinieka.
Vakar no agra rīta līdz 16:00 uz spininga trīs zemmēri un daži uzsitieni. Visas sabučotas peld tālāk. :) Jā vēl kas, redzēju super skatu. Apmēram kādus 7 – 8 metrus no laivas redzu palielu līdaku. Mugura šai ārā no ūdens, lēnīgi gāzelējas no viena sāna uz otru. Domāju ievainota... Nekā! Meitene (varbūt puika) ietur azaidu. Mēģina rīklē iedabūt kārtīga izmēra ruduli. Līdzīgi kā pitons trusi. Nu smuki!! :)
Sveiki, kolēģi makšķernieki! Tāds jautājums. Vai man vienam nevedas komunikācija ar šo tipu?
Iepriekšējo svētdien zvanu, lai pieteiktu laivu uz nakts copi no pirmdienas uz otrdienu. Šis sāk kašķēties, kad uz jautājumu cikos būšu saku, ka no sešiem līdz pusseptiņiem. Jāsaka esot no astoņpadsmitiem līdz astoņpadsmitiem trīsdesmit. Redz, citādāk viņš gaidīšot no sešiem. Nu labi, kui s ņim, ja reiz tik principiāls, apliecinu vēlreiz, ka būšu no 18:30 – 19:00. Atbraucām, bet MĀRI (paldies Dievam) nesatikām. Laivu mums iedeva viņa kolēģis, tāds lāga vīrs. No rīta, kad krāmējam mantas mašīnā uzrodas Māris un jautā ko mēs te darām, uz cikiem bija sarunāta laiva. Saku, ka esam jau ārā no ezera un uz to šai reizei viss.
Zvanu MĀRIM piektdien, lai pieteiktu laivu uz svētdienas rītu. Viss kā pieklājas, nosaucu vārdu, uzvārdu. Saku, ka vēlos divvietīgu laivu, nosaucu savas ierašās laiku ( no pieciem līdz pussešiem (precīzāk laiku norādīt grūti, jo braucu no Pārdaugavas. Kamēr Statoils, vēl šis tas...)). Tiktāl viss labi. Laivu bāzē iedodos svētdienas rītā tieši piecos. Neviena nav. Esmu vienīgais copmanis. Sāku lēnu garu krāmēt loriņus ārā no mašīnas. Te dzirdu, brauc MĀRIS ar savu džipveidīgo. Piebrauc, attaisa logu, vārdiski sasveicināmies un ... sākas kroņa dialogs.
Māris (savā, šķiet, ierastā grimasē, it kā es viņam ko parādā būtu): Jūs nokavējāt!!
Es (patiesi pārsteigts): Kā nokavēju?
Maris: Cikos bija sarunāta laiva?
Es: Pussešos.
Māris: Nu, un cik tagad ir pulkstens?!
Es: Piecas pāri pieciem.
Māris: Nu tad jūs esat par agru atbraucis!! (uztaisa vēl svarīgāku sejas izteiksmi, paņem licenču grāmatiņu un ar nepārprotamu pārmetumu turpina) Tagad būs jādedzina gaisma mašīnā, lai rakstītu. Neredzat vēl tak tumšs ārā!!
Pēc šī MĀRA teksta es neizturēju, pasūtīju viņu d.i.r.s.t, sakrāmēju pekeles mašīnā un devos prom. Aizbraucu pie Pētera, kur uzsitu viņam īsziņu. Pēc dažām minūtēm bez jebkādas kurnēšanas šis izrakstīja licenci, iedeva laivu un novēlēja ne asakas.
Pie tā arogantā dīvaiņa kāju vairs nesperšu un citiem arī neiesaku. Nafig nervus bendēt. Saprastu, ja būtu šim uzkritis kā sniegs uz galvas, vai laivu lūgtu bez maksas, bet es tak zolīdi pieteicu savu ierašanos, telefoniski saskaņojot visas detaļas. Nav vairs astoņdesmitie, kad pārdevējs veikalā bija galvenā persona.
Šāda lūk mana pieredze ar Lobes MĀRI. Kā ir jums?
P.S. Par lomiem. Nakts copē 1 breksis (īsts portfelis, 1.750 KG), 1 karūsa (1.0 KG), 1 līnis (0.8 KG), 1 asaris (0,350 KG). Viss uz pludiņmakšķeres uz vietējā Latvijas naktinieka.
Vakar no agra rīta līdz 16:00 uz spininga trīs zemmēri un daži uzsitieni. Visas sabučotas peld tālāk. :) Jā vēl kas, redzēju super skatu. Apmēram kādus 7 – 8 metrus no laivas redzu palielu līdaku. Mugura šai ārā no ūdens, lēnīgi gāzelējas no viena sāna uz otru. Domāju ievainota... Nekā! Meitene (varbūt puika) ietur azaidu. Mēģina rīklē iedabūt kārtīga izmēra ruduli. Līdzīgi kā pitons trusi. Nu smuki!! :)
31.augusts 2015, 14:59 | links
