Tā nu noteikti nedrīkstētu būt, ka katras kontrolējošās institūcijas amatpersonas interpretē Ministru kabineta noteikumus pēc saviem subjektīvajiem ieskatiem. Galvenā problēma šeit gan ir nepārdomāti un nesaprotami definētie normatīvie akti attiecībā uz atpūtas kuģiem, kuri pieļauj pretrunīgas nostājas.
Par tēmu: būtiskākais jautājums ir sekojošs - kas tad padara laivu kā tādu par „airu laivu” vai „motorlaivu”. Vai tas būtu ieraksts CSDD izsniegtajā reģistrācijas apliecībā, vadoties no ražotāja norādītās informācijas peldlīdzekļa izgatavošanas dokumentā? Viennozīmīgi NĒ! Ražotājs ar ierakstu „motorlaiva” tikai un vienīgi garantē to, ka, lietojot noteiktas jaudas motoru, laiva nesadalīsies pa sastāvdaļām un būs vadāma.
Tātad atliek meklēt definīciju MK noteikumos. 2008.gada 25.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība” 2.2 un 2.4 punkti tad būtu arī ņemami par pamatu šī jautājuma pareizai izpratnei.
Secinājums - ja tiek lietots motors ar jaudu virs 3.7 kW, tad laiva ir uzskatāma par „motorlaivu” un ir nepieciešama gan reģistrācijas apliecība, gan atpūtas kuģa vadītāja apliecība. Ja tiek izmantots motors, kura jauda nepārsniedz 3.7 kW, tad laiva uzskatāma par „airu laivu” un atpūtas kuģa vadītāja apliecība NAV vajadzīga, pat ja kaut kāda iemesla dēļ persona laivu ir reģistrējusi CSDD kā „motorlaivu”.
Augstāk izklāstītais ir tikai mans personiskais viedoklis, kurš izriet no normatīvo aktu loģiskas analīzes. Katrā gadījumā visiem, kuriem ir piemērots sods par Administratīvo pārkāpumu kaspars71 minētajos gadījumos, ieteiktu šos lēmumus pārsūdzēt.
5.augusts 2015, 10:34 |
links 
