Bijām ar kolēģi vakar uz nakts copi Lielupē pie Līvbērzes. Netīšām noķēru savu šībrīža lielāko mūža zivi (redzama nomainītajā profila bildē). Notikās tas gaužām kuriozi, proti pīderēju, pīderēju, te viegls uzsitiens un klusums ...ilgstošs klusums (kādas 5 minūtes). Domāju, nograuzta ēsma, jātin malā. Kā ierasts pirms iztīšanas viegli piecērtu. Nu moins!! Jūtu, kaut kas svarīgs galā. Sāku tīt, pretojas. Pietinu, palaižu. Pietinu palaižu. Cenšos strādāt uz izjūtu. Galvā visādas domas šaudās. Breksis! Kārtīgs breksis, nu vismaz uz 2 kg. Kaut tik neaizlaistu... (Atzīšos, galīgi neesmu specs uz lielām zivēm.) Brīdi pirms kolēģis to iedabūja uztveramajā tīkliņā, zivs uznāca virs ūdens. Mēs abi uz brīdi apstulbām. Nu šis nemaz neizskatās pēc "portfeļa". JOPCIK!! Zandarts! Un kāds vēl!!! :) 77 cm, 4.482 kg uz mušu kāpuru ķekara, āķis lūpas kaktā (nu tā uz "puņķiem"), pavadiņa monofilā 0,27.
P.S. Savus 3 breksēnus (1 x 1 kg, 2 x 0.5 kg) protams uzdāvināju kolēģim. :))
P.P.S. Copēt ir kaifs!
3.septembris 2015, 11:26 |
links