Foreles

Jaucēji,aizbrauciet pēc pāris dienām un redzēsit,ka jūsu jauktais dambis 100% atjaunots.
Piemērs iz dzīves. Darba kolēģim,negantnieki,vienu rudeni appludina mežu,čoms jauc,šie būvē. Reizes trīs.Ko? Apkšā liekam 160mm 6m trubu. Štokos. Dambis vietā,mežs saus. Pēc nedēļas atkal plūdi. Kas tad nu? Indženieri aizštapējuši trubai abus galus!

BrunoL, 15.septembris 2015, 21:23


Nav jau tik traki. Ja nojauc līdz gruntij un neatstāj pie kā pieķert jauno dambi tad viss šokolādē.
16.septembris 2015, 11:24 | links
 
Viedokļi dažādi un arī daudz pretrunas. Ņemot vērā vēstures annāles - senāk bija kārtība. Ja Jums, kā saimniekam bija zeme, kura pieguļas upei tad viss bija jāsakārto. Lai pļavas un meži neapplūst.
(20.gs. 20./30/gadi)

BET visslielākā problēma ir tie, kuri lieki filosofē... vienalga par ko... sēž un filosofē po žižni. Eiropas birokrātisms un ierēdņu debīlisms ir pārņēmis arī šo tautu.


Vajag iet un darīt.

Un tā arī darīsim.
P.S. Pasākums būs neoficāls. Nav man nevienam jāatskaitās, ja es kā makšķernieks eju pa upi ( kopā ar vēl pieciem kompanjoniem XD) un nojaucam sliktā bebra dambi :D
16.septembris 2015, 11:23 | links
 
Bebrs dambi būvē lai ziemotu,un sagatavo pārtiku ziemai.Nojaucot dambi pirms sala viņam ir diezgan mazas izredzes izdzīvot!Bet protams medības ir efektīvākais veids,kā regulēt bebru populāciju.
15.septembris 2015, 21:34 | links
 
Jaucēji,aizbrauciet pēc pāris dienām un redzēsit,ka jūsu jauktais dambis 100% atjaunots.
Piemērs iz dzīves. Darba kolēģim,negantnieki,vienu rudeni appludina mežu,čoms jauc,šie būvē. Reizes trīs.Ko? Apkšā liekam 160mm 6m trubu. Štokos. Dambis vietā,mežs saus. Pēc nedēļas atkal plūdi. Kas tad nu? Indženieri aizštapējuši trubai abus galus!
15.septembris 2015, 21:23 | links
 
Ko kontrolēt,šai valstī kontrolētāju trūkst!Atkal sadzejoji kārtējo reiz!Uz mazo hesu fona,tas viss ir pupu mizas!
15.septembris 2015, 21:19 | links
 
:)
15.septembris 2015, 21:08 | links
 
Bez tās jevropas naudiņas piesaistīšanas šo probļemu neatrisināsim...
15.septembris 2015, 21:04 | links
 
Tātad atkārtošos, cik ir pareizi patvaļīgi nojaukt bebru damjus? Un, vai tiešām to vajag darīt masveidā?

urmaas, 15.septembris 2015, 20:29


Laikam jau uz savu roku jaukt bebru dambjus sanāk pretlikumīgi, jo tā tomēr ir dabas pārveidošana. Ja ir aizliegts patvarīgi veikt upēs krāvumus un pacelt līmeni (bet kas visur notiek nesodīti), tad jau arī pazemināt līmeni ir nelikumīgi :) Mazajās upēs cauru gadu katrs var darboties kā patīk, vieni dragā ar džipiem pa brasliem, zemes īpašnieki izcērt aizsargjoslu, laivotāji nafig izvāc visas siekstas, peldēties kārie ceļ akmeņu dambjus, copmaņi karo ar bebriem :) jo kontroles tak nav un laikam vēl ilgi nebūs.
15.septembris 2015, 20:58 | links
 
Ko tur daudz pētīt!Upes ar mazu kritumu ir lēnas un pietiekoši dziļas.Bebri appludina daudz lielākas platības un ūdens uzsilst straujāk.Nārsta vietu maz,un ja tās pašas nopludina,tad par forelēm var aizmirst!
15.septembris 2015, 20:34 | links
 
Nu lūk. Tās ir mūsu emocijas, pamatotas, vai nepamatotas, pareizas, vai nepareizas bet emocijas. Dažkārt tās sakrīt ar piedzīvoto-praksi. Tātad atkārtošos, cik ir pareizi patvaļīgi nojaukt bebru damjus? Un, vai tiešām to vajag darīt masveidā?
15.septembris 2015, 20:29 | links
 
Jā trūkst sakarīgu pētījumu pie mums, esmu tik savulaik lasījis par bebru ietekmi uz ekosistēmu Z-Amerikā. Tur neviens nefantazē ka tos vajadzētu iznīdēt, jo to loma dabā ir būtiska. Būtu jau labi ja varētu laiku pagriezt atpakaļ kad bebru pie mums bija tieši tik daudz lai nenodarītu būtiskus kaitējumus lašveidīgo populācijām. Bet nu ir kā ir, paši esam tiem radījuši ideālus apstākļus lai tie masveidā savairotos. Un foreles jau ar pielāgojas, iemācījušās sadzīvot ar bebriem vienā upē. Kā arī nevajag aizmirst ka dambju jaukšana upē tomēr nozīmē ļoti strauju ūdens līmeņa maiņu, ne visas zivis un citi organismi izglābjas, tas tomēr ir arī masu slaktiņš. Ja bebru dīķis ir izgājis krastos tad bieži vien to strauji nolaižot paliek atsevišķas peļķes, dīķīši, kuri tad lēnām izžūst un iet bojā visi tajos iesprostotie organismi, arī zivju mazuļi, kurkuļi, ņurņiki..
15.septembris 2015, 20:20 | links
 
Un kur tad ir tie pētijumi, vai ari kurš noteiks kurās upēs bebru dambji ir kaitīgi?
15.septembris 2015, 20:03 | links
 
Bet nu es arī saprotu ka lēnajām Zemgales, Latgales un Kurzemes upītēm ar mazu kritumu bebru dambji pārsvarā ir ar ļoti negatīvu ietekmi, applūst krasti un pārpurvojas, ūdens stipri sasilst un lašveidīgajām kirdik. Manas upes pārsvarā ir straujās krāčainās ar lielu kritumu, to augšteces un mazākās pietekas vasarā kritiski izžūst. Ūdens jau paliek, tik lielā krituma dēļ pārāk sekls, izdzīvot var tikai zemmēriņi. Paceres arī atsedzas un paliek sausumā. Un tad nu pa kādam bebru mazākam dambītim nekādi nekaitē, tik nāk pa labu. Izveidojas pietiekami dziļas paceres kur pa vasaru nobaroties mēriem. Un upīšu lielais kritums + stāvie krasti neļauj pārpurvoties krastiem, dīķīši ir nelieli, šauri, turas krastos un labi ja 100m gari. Bet jāatzīst ka pašam tomēr nepatīk copēt pa tādiem dīķiem, iemetu tajos tik tā lai nočekotu kā tur ar zivīm.
15.septembris 2015, 19:57 | links
 
Sulla. Pa lielam tā ari ir - uzpludinājumi sausās vasarās kalpo kā akvārijs. Zivis tāpat atrod vietas kur noņemties ar mīlas priekiem. Viņām tak ir iespēja padoties augstāk, kur ir tam paredzētie apstākļi.
15.septembris 2015, 19:40 | links
 
Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.

Chalitis, 15.septembris 2015, 18:13


it kā jau loģiski, bet tomēr ne visai precīzi. Bebru dambis tomēr arī ir aizsprosts kas paceļ līmeni, jo augstāks dambis jo vairāk ūdens tonnas uzkrātas bebru dīķī. Sausās vasarā kad mazākās upītes pārvēršas par urdziņām un forelēm (mēra) tur vairs nav iespējas izdzīvot, dažkārt tādos uzpludinājumos var sastapt visai smukus eksemplārus, īpaši ja avotaina gultne un ūdens nepārkarst. Un ja tādu dambīti mazūdenī likvidēsi, tad foreles vai nu aizies bojā vai labākajā gadījumā aizceļos uz leju uz lielāku upi.
15.septembris 2015, 19:02 | links
 
Piekrītu urmaas: Nost ar bebriem foreļupēs!
15.septembris 2015, 18:59 | links
 
kipap. Izvērtē dambi un upes raksturu. Neliels uzdambējums neskādē, ja augšpus un lejpus ir nārsta vietas var nejaukt. Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.

Chalitis, 15.septembris 2015, 18:13

Dambju jaukšana ir lieka laika kavēšana. Jācīnās ir ar cēloni, bebriem, nevis sekām.
15.septembris 2015, 18:18 | links
 
kipap. Izvērtē dambi un upes raksturu. Neliels uzdambējums neskādē, ja augšpus un lejpus ir nārsta vietas var nejaukt. Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.
15.septembris 2015, 18:13 | links
 
Vidzemes foreļotājiem šis varētu interesants pasākums:
https://www.facebook.com/events/892393837516072/

Pasākums bez maksas, projekta ietvaros, ar praktiskiem darbiem.
15.septembris 2015, 10:59 | links
 
Sveiki. Talka Skrundas apkārtnē.

Sāksim tomēr 10.00, jo ir buļļu baurs un vietējie mednieki iesaka sākt plkst. 10.00.

Interesentiem zvanīt- 27759155.
15.septembris 2015, 10:18 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager