Iepriekšējās nedēļas rakstelis. Smaids un tikai ironija (nejaukt ar aroniju).
Ikvienam roka jāpieliek?
Mēģinot spītēt valstī dominējošai gaudulības krīzei (viss slikti un būs vēl čābīgāk), mēģināšu savu iknedēļas domu putekļu izklāstu sākt ar uzmundrinošu vēsti. Pateicoties zemeslodes tektoniskajām svārstībām, šļūdoņiem un baltu tautas neizdibināmajiem ceļiem, Latvija neatrodas Vidusjūras krastā. Nu tur, kur saulīte muguru silda augu gadu, apelsīni paši ripo mutē, tur, kur zilajo viļņu putās rotaļājas tik daudz smuku afrodīšu. Jo tad gan mēs būtu nevis smalkā, bet baigā dimbā, tad tiešām varētu sākt gaudot uz mēnesi, Eiropas Savienībā valdošajiem politiķiem un kādu aizokeānijas baltu namu piedevām, tad gan. Kāds tūkstotis paltrakos ietītu bēgļu Latvijas pastāvēšanu īpaši neapdraudēs, bet kas notiks ar pašu lielo un vareno Eiropas Savienību, tas gan ir viens varens jautājums.
Turpināšu zīmēt tālāk šo īpatnējo fantasmagoriju (Latvija pie Vidusjūras). Cauri valstij kā kādreizējā mongoļu - tatāru orda dodas allahu pielūdzošs sirotāju pūlis. Viņiem mūsu valsts daiļumi nav vajadzīgi, viņi traucās uz savu otro Meku, uz savu apsolīto zemi - Vāciju, Angliju, Zviedriju, Dāniju vai vismaz Franciju. Kā siseņu straume, kas pa ceļam visu apgrauž un piemēslo.
Šādā situācijā radusies varena iespēja tā pa īstam nodarbināt mūsu līdz galam nenostrādinātos politiķus, nu vismaz vasaras sezonā. Apliecinot uzticību liberālajām vērtībām, Āboltiņa bēgļiem dala "Dormeo" matracīšus bēgļu nakts snaudiena mirkļiem, nikābā ietinusies Čigāne uzstājās ar hidžabu (lakatiņu) danci, Kalniete vāra ķiļķenu zupu fondjū trauciņos, Parādnieks viesu priekšā žonglē ar kalašņikoviem un virtuves nažu komplektu. Sudrabas Platpers māca jaunu, siroņām līdz šim nedzirdētu dziesmu (doičland ūber alles), Vējonis, tērpies pilnīgi zaļā uzvalciņā, nemitīgi smaida, Urbanovičs ar saviem smukajiem džipiem uz Kalnietes zupas virtuvi vizina tās bēgļu kārtas pārstāves, kas atrodas gaidībās. Brigmanim gan jāturas pa gabalu, lai trauslā musulmaņu nāss netīšām nesajūt nešķīsto Latvijas ruksīšu smaku. Ikvienam roka jāpieliek, lai dārgais bēglis uz priekšu tiek!
No pasakas atgriežoties raupjajā ikdienā, neapšaubāmi var konstatēt vienu - attiecībā uz gaidāmo bēgļu problēmu, Latvijas varasvīriem un sievām piemetusies kaite, ko medicīniskā mēlē dēvē par veģetatīvo distoniju. Simptomi - kājas paliek aukstas, parunāt īsti nevar, reizēm piemeklē gandrīz vai ģībonis. Sērga pārsvarā piemeklē studentus eksāmenu laikā. Ja arī kāds valdošais politikānis spēj telpā raidīt kaut kādu vārdisku plūsmu, tad dzirdama vien boksterēšana vai pilnīgas muļķības. Gandrīz vai vienīgais, kam par neliekuļošanu varētu piešķirt cepumu (tikai "Selgu"), ir Artis Pabriks intervijā pirmdienas "Rīta Panorāmai". Gudri runāja arī Roberts Zīle LNT "900 sekundēm", taču varu derēt uz maisu ar ozolzīlēm, ka lielākā daļa skatītāju ES iekšpolitiskās peripetijas īpaši nesaprata.
Lepnumu un pozitīvas emocijas, protams, mūsu sirsniņās pa pilnam arī sasvieda Latvijas izlases basketbolisti pašreiz notiekošajās kontinenta meistarsacīkstēs. Uzreiz gribu atvainoties par iepriekšējā savā rakstā pieļauto kļūdu (Maikla Džordāna numurs ir 23, nevis 24), taču, iespējams, manu prātu bija apstulbinājusi "Arēnā Rīga" veiktā turnīra rīkotāju biļešu cenu politika. Prasīt 60 eiro (labākās vietas maksājušas simtu) par sēdvietu, kurā lieti noderētu vecmāmiņas teātra binoklis, ir vienkāršs vājprāts bez jebkāda finansiāla pamatojuma un ieguvuma. Cik žēl, ka rezultāts nav redzams uz ģenerāļa Voina (basketbola savienības priekšsēdis) sejas, toties statistika ir nepielūdzama - no piecām mūsu izlases spēlēm Rīgā biļetes pilnībā tika izpirktas tikai uz divām (ar Lietuvu un Igauniju). Ģenerālis, kas aplaupa savu tautu? Šādā situācijā vismaz virsnieka gods prasītu tikai vienu. Proti, nošauties vismaz ar kaķeni un kā ostas policijas priekšniekam ielēkt likteņupē Daugavā. Kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš...
Bilde (kolāža) Čigāne nikabā, Kalniete pie podiem, smaidošs Vējonis u.c. fonā - bēgļu straume
Paraksts: Nav laika slimot ar veģetatīvo distoniju, ikvienam roka jāpieliek, lai nabaga bēglītis uz Vāczemi tiek
Ikvienam roka jāpieliek?
Mēģinot spītēt valstī dominējošai gaudulības krīzei (viss slikti un būs vēl čābīgāk), mēģināšu savu iknedēļas domu putekļu izklāstu sākt ar uzmundrinošu vēsti. Pateicoties zemeslodes tektoniskajām svārstībām, šļūdoņiem un baltu tautas neizdibināmajiem ceļiem, Latvija neatrodas Vidusjūras krastā. Nu tur, kur saulīte muguru silda augu gadu, apelsīni paši ripo mutē, tur, kur zilajo viļņu putās rotaļājas tik daudz smuku afrodīšu. Jo tad gan mēs būtu nevis smalkā, bet baigā dimbā, tad tiešām varētu sākt gaudot uz mēnesi, Eiropas Savienībā valdošajiem politiķiem un kādu aizokeānijas baltu namu piedevām, tad gan. Kāds tūkstotis paltrakos ietītu bēgļu Latvijas pastāvēšanu īpaši neapdraudēs, bet kas notiks ar pašu lielo un vareno Eiropas Savienību, tas gan ir viens varens jautājums.
Turpināšu zīmēt tālāk šo īpatnējo fantasmagoriju (Latvija pie Vidusjūras). Cauri valstij kā kādreizējā mongoļu - tatāru orda dodas allahu pielūdzošs sirotāju pūlis. Viņiem mūsu valsts daiļumi nav vajadzīgi, viņi traucās uz savu otro Meku, uz savu apsolīto zemi - Vāciju, Angliju, Zviedriju, Dāniju vai vismaz Franciju. Kā siseņu straume, kas pa ceļam visu apgrauž un piemēslo.
Šādā situācijā radusies varena iespēja tā pa īstam nodarbināt mūsu līdz galam nenostrādinātos politiķus, nu vismaz vasaras sezonā. Apliecinot uzticību liberālajām vērtībām, Āboltiņa bēgļiem dala "Dormeo" matracīšus bēgļu nakts snaudiena mirkļiem, nikābā ietinusies Čigāne uzstājās ar hidžabu (lakatiņu) danci, Kalniete vāra ķiļķenu zupu fondjū trauciņos, Parādnieks viesu priekšā žonglē ar kalašņikoviem un virtuves nažu komplektu. Sudrabas Platpers māca jaunu, siroņām līdz šim nedzirdētu dziesmu (doičland ūber alles), Vējonis, tērpies pilnīgi zaļā uzvalciņā, nemitīgi smaida, Urbanovičs ar saviem smukajiem džipiem uz Kalnietes zupas virtuvi vizina tās bēgļu kārtas pārstāves, kas atrodas gaidībās. Brigmanim gan jāturas pa gabalu, lai trauslā musulmaņu nāss netīšām nesajūt nešķīsto Latvijas ruksīšu smaku. Ikvienam roka jāpieliek, lai dārgais bēglis uz priekšu tiek!
No pasakas atgriežoties raupjajā ikdienā, neapšaubāmi var konstatēt vienu - attiecībā uz gaidāmo bēgļu problēmu, Latvijas varasvīriem un sievām piemetusies kaite, ko medicīniskā mēlē dēvē par veģetatīvo distoniju. Simptomi - kājas paliek aukstas, parunāt īsti nevar, reizēm piemeklē gandrīz vai ģībonis. Sērga pārsvarā piemeklē studentus eksāmenu laikā. Ja arī kāds valdošais politikānis spēj telpā raidīt kaut kādu vārdisku plūsmu, tad dzirdama vien boksterēšana vai pilnīgas muļķības. Gandrīz vai vienīgais, kam par neliekuļošanu varētu piešķirt cepumu (tikai "Selgu"), ir Artis Pabriks intervijā pirmdienas "Rīta Panorāmai". Gudri runāja arī Roberts Zīle LNT "900 sekundēm", taču varu derēt uz maisu ar ozolzīlēm, ka lielākā daļa skatītāju ES iekšpolitiskās peripetijas īpaši nesaprata.
Lepnumu un pozitīvas emocijas, protams, mūsu sirsniņās pa pilnam arī sasvieda Latvijas izlases basketbolisti pašreiz notiekošajās kontinenta meistarsacīkstēs. Uzreiz gribu atvainoties par iepriekšējā savā rakstā pieļauto kļūdu (Maikla Džordāna numurs ir 23, nevis 24), taču, iespējams, manu prātu bija apstulbinājusi "Arēnā Rīga" veiktā turnīra rīkotāju biļešu cenu politika. Prasīt 60 eiro (labākās vietas maksājušas simtu) par sēdvietu, kurā lieti noderētu vecmāmiņas teātra binoklis, ir vienkāršs vājprāts bez jebkāda finansiāla pamatojuma un ieguvuma. Cik žēl, ka rezultāts nav redzams uz ģenerāļa Voina (basketbola savienības priekšsēdis) sejas, toties statistika ir nepielūdzama - no piecām mūsu izlases spēlēm Rīgā biļetes pilnībā tika izpirktas tikai uz divām (ar Lietuvu un Igauniju). Ģenerālis, kas aplaupa savu tautu? Šādā situācijā vismaz virsnieka gods prasītu tikai vienu. Proti, nošauties vismaz ar kaķeni un kā ostas policijas priekšniekam ielēkt likteņupē Daugavā. Kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš...
Bilde (kolāža) Čigāne nikabā, Kalniete pie podiem, smaidošs Vējonis u.c. fonā - bēgļu straume
Paraksts: Nav laika slimot ar veģetatīvo distoniju, ikvienam roka jāpieliek, lai nabaga bēglītis uz Vāczemi tiek
25.septembris 2015, 09:44 | links
