Piektdiena, saņemu piedāvājumu braukt copēt uz vienu ezeru Rīgas rajonā, ezers daudziem labi zināms. Mērķis - līņi. Īpaši nesagatoviejies braucu ar. Kamēr aizbraucam pie ezera, sakārtoju makšķeres, sagatavoju barību("Dragon" - līnis,karūsa), copes vietu tikmēr pulkstens jau ir 18.00. Pusstundu pēc barības iemešanas parādās burbuļi, un drīz pēc tam arī ietrīcas pludiņš, drusku paceļās un droši tiek vilkts sāņus. Piecērtu, galā kāds sparīgi pretojas, domāju jau ka pirmais šī gada līnis, a ne vella, izrādās karūsa(sudraba karūsa) gramus 800 smaga. Pēc tam viena apmēram tāda pati aiziet un viena tukšā cope. Vispār apakšā zivis bija daudz, brīžiem iebarotais laukums burtiski vārījas, bet nez kāpēc neņēma.
Sestdiena, ezers tas pats, vieta tā pati. Taču šoreiz jau krietni labāk sagatavojies, līdzi visdažādākās ēsmas, no kliju maizes līdz nakteņiem. Pat sieru paņēmu izmēģināt. Pie ezera biju ap 5.30, atkārtoti nebaroju. Vēl iepriekšējās dienas barība itin labi strādāja, tā varēja spriest pēc burbuļiem. Sākotnējās cerības pamazām pārauga bezcerība, zivis apakšā bija, un bija daudz, bet neņēma. Viskautko eksperimentēju, pamēģināju arī kliju maizi. Uzspraudu kārtīgu bumbuli uz āķa, iemetu, griebēju jau iet nokārtot dabiskās vajadzības, kad pēkšņi ieraugu ka pludiņš strauji tiek nests prom. Piecirtiens, neliela cīņa un pirmā šārīta karūsa krastā. Kliju maize bija īstā izvēle, pēc tam uz tās izvelku vēl 4 karūsas, pēdējā no tām īsta smukule 1,45kg. Mazākā kādi grami 200-300, pārējās tā ap 800 gramiem. Pēc tam kādu laiciņu bez copes, tad uz kukurūzas pluss sliekas vēl viena smuka karūsa, un vēl vēlāk tikai uz sliekas vēlviena. Divas arī aizgāja un bija arī vairākas tukšās copes. Ap 13.00 braucu mājās
23.maijs 2009, 22:18 |
links 
