Šis rīts sākās ar palielu nervu zāļu tiesu, nu labi, 50 gr konjaciņa.
Mīcījos es pa puniņiem 3-6 m un meklēju savus spurainos draugus. Protams, ka tos arī atradu, kur viens, kur divi, visumā pannas un nedaudz vairāk arī bija gana, šorīt tāpat plāns nebija pannai braukt, bet vairāk emocijām, un laika arī tik ap 2 h bija.
Kā parasti to galveno punktu atstāju pēdējo. Piestāju, uzliku palielāku mānekli un plūcu iekšā.
Pirmais pa tukšo, otrais tāds dīvains, bet pilnais metiens. Saprotams, ka knapmērs tas nav, bet taka īsti prom ar nemūk.
Vai viņš, vanu es kautko nesapratām, bet kad bija pa apakšu atnācis līdz laivai, ta tik laikam bija sapratis, ka viņu velk. Finālā izdarīju palielu kļūdu un pie viņa spraigajiem pumpējieniem un skrējieniem izdomāju paregulēt bremzi, protams, aizgriezu :( tālāk paši saprotat.
Viennozīmīgi mans trofejnieks vēl turpina peldēt. Eh...bija labs kaulainais:( Bet nu gan jau.
13.novembris 2015, 13:51 |
links