No savas pieredzes varu teikt,ka metāla pārsedze nav tas labākais risinājums, pat pie nepārāk intensīvas ekspluatācijas kurtuve sāk ātri vien atkal sabrukt. Tas saistīts ar to ka metāls sasilstot izplešas daudz vairāk nekā kurtuves sāni, kas parasti salikti no ķieģeļiem. Otra lieta vēl ir pašas metāla pārsedzes neatgriezeniskas deformācijas, kas patiesībā sākas jau pēc pirmajām kurināšanas reizēm, un noved pie būtiskiem neblīvumiem krāsns kurtuvē, tādējādi liedzot normāli ierobežot pieplūstošā gaisa daudzumu, un līdz ar to arī veikt degšanas procesa kontroli. Ieteiktu tomēr pārsedzei ņemt kādu šamota vai karborunda plāksni, pie kam manā gadījumā uz ķieģeļiem, no kuriem ir veidota kurtuve, liku blīvauklu, un tikai tad pārseguma plāksni, pie kam pārsedze ir tikai uzlikta, un nav nekā citādi līmēta. Ķieģeļus savā starpā iesaku līmēt ar līmi, kas domāta kermikas dūmvadu iekšējām čaulām. Ar māliem vai cita veida biezu šuvi veidojošiem materiāliem nav tik labi rezultāti, jo parasti arī šo materiālu termiskās izplešanās koeficienti ir atšķirīgi, līdz ar to samazinās arī darba mūžs šīm šuvēm izdrūpot. Ar līmi veidota kurtuve darbojas, varētu teikt, intensīvas ražošanas apstākļos, t.i. četras dienas nedēļā nu jau divus gadus.
Pa šo laiku nekas neliecina, ka tā grasītos sabrukt. Vēl viens svarīgs moments - neviena metāliska daļa, kas saistīta ciešā veidā ar krāsns sienām vai pārsedzi nedrīkst atrasties tiešā saskarē ar uguni. Durtiņu vietā izmantoju vienkārši pieslietu metāla plāksni ar rokturi, kuru var malku piemetot vienkārši paņemt nost, bet degšnas laikā atstāt nepieciešamo spraugu gaisam, vai noslēgt to pavisam pabīdot to uz sāniem. Lai veicas!
18.aprīlis 2016, 19:57 |
links 
