Kaut kā jau bij jādzīvo tai sistēmā. Dzīvojām,cerējām,kalām plānus uz nākotni.Vecāki uzaudzināja mūs ,arī mūsu vecākus uzaudzināja karu laikos. Tas pats kas tagad. Brīžiem iedomājos kādas būtu mūsu sarunas ja dievs mūs iesūtītu Z korejiešu ādā ,Vai kaut kur Sahāras nēģeru ciltī . Visur savi prieciņi un krenķīši.Cits piedzimst sliega laukā jurtā ,cits okeāna krāstā pie palmām un pludmales smiltīs :) Vieniem noveicas ka piedzimst valstī kur valda miers , bet cits piedzimst kad lodes svilpo gar ausīm. Tālāk jau smadzenes tiek sasipstas ar nacionālo piederību,politiku un citām lietām bet pa lielām šaibām cilvēks ir kā parazīts visā šajā dieva pasaulē. Domāju ka radītājs galīgi tā nebij paredzējis . Parasti nomierinās tikai tad kad asinis nolietas un sirds aiz bēdām plīst . Tad piemirstas un atkal slaktē viens otru . Un tā pa rinķi .
10.februāris 2016, 09:18 | links