Raksts pilnībā!
Pārskats ar blakusefektiem
Autors: Guntis Vīksna
Datums: 23.02.2016
Izdevums: Liesma
Rubrika: Burtnieks
5. februārī Burtnieks pabija kādā pasākumā, kas izvērtās pavisam citādi, nekā bija plānots. Primārais uzdevums šai novada domnieku kopā nākšanai bija uzklausīt Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara pārskatu par 3 gados paveikto Burtnieku ezera izpētē. Nav mazsvarīgi atzīmēt, ka novada pašvaldība šajā lietā ieguldījusi 50 tūkstošus eiro, kas pat tādam finansiāli stabilam novadam nav gluži sīknauda, tāpēc tikai loģiska ir tautas priekšstāvju vēlme pēc tam dzirdēt izsmeļošu skaidrojumu, ko un kā turpmāk vajadzētu darīt ezera apsaimniekošanā, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Tā kā Matīss Žagars no Vides risinājumu institūta pārstāvēja tīro zinātnieku viedokli, tad pieaicināts bija arī praktiķis ar vairāku desmitu gadu stāžu šajā jomā — Jānis Birzaks no institūta Bior. Jāteic, ka abiem kungiem konkrētajā jautājumā gan visai atšķirīgi uzskati, gan arī maizes devēji, jo Vides risinājumu institūts ir privāta struktūra, bet Bior — valsts finansēta organizācija.
Saietā gāja karsti... Bija gan savstarpēji apvainojumi dažādās aizkadra spēlītēs, gan radikāli pretēji viedokļi par veikto pētījumu lietderību un turpmāk veicamajiem pasākumiem. Domnieki vēlējās konkrētākas atbildes par ezera iespējamo apsaimniekošanas veidu, nevis tikai ciparotu atskaiti un zinātniskiem terminiem pārpilnus secinājumus, kas nespeciālistiem grūti izprotami. Kaut kādu iemeslu dēļ konstruktīvs dialogs starp Matīsu Žagaru un deputātiem neizveidojās. Iespējams, Vides risinājumu institūta pārstāvi patraucēja Jāņa Birzaka klātbūtne, iespējams, iemesls bija saietā publiskotās nesanākušā pieredzes brauciena — ar novada domes finansējumu divi novada pārstāvji un Matīss Žagars — uz Somiju visai neglītas aizkulises...
Ja par zivīm Burtniekā un to vēlamajiem daudzumiem, tad sanākušie, izmantojot pētījumu rezultātus un arī praktiķu pieredzi, nonāca pie viedokļa, ka jāmēģina dabūt ārā no ezera 70 — 75% balto zivju, lielākoties plaužu. To vislabāk iespējams izdarīt ar tā saukto melioratīvo zveju, izmantojot velkamos vadus un murdus. Tā kā nozvejoto zivju apjomi būtu iespaidīgi (līdz 350 tonnām plaužu vien), ļoti būtiska gan zivju šķirošana, gan sīko zivju tālāka izmantošana. Risinājums būtu nevajadzīgo zivju nodošana zvēraudzētavām, kur pēc tām ir pietiekami liels pieprasījums.
Virsrakstā pieminētā blakusefekta pirmie aizmetņi bija samanāmi jau 5. februārī un rezultējās 6 deputātu (Edvīns Straume, Valērijs Pudenko, Aleksandra Ločmele, Gunārs Laizāns, Gatis Cukmacis un Kārlis Greiškalns) parakstītā vēstulē ar pieprasījumu atbrīvot no amata domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu. 15 domnieku kolektīvā ar 6 balsīm to izdarīt, protams, nav iespējams, taču situācija Burtnieku novada domē atkal sāk veidoties viegli sprādzienbīstama...
Arī novada šī gada budžetā 15 tūkstoši eiro paredzēti Burtnieka izpētes darbiem. Kurš to darīs un kura pārraudzībā — šis jautājums ir atklāts.
29.februāris 2016, 11:53 |
links 
