Burtnieks

kāds varētu pateikt kas Burtniekā notiek ar ledu?vai var kāpt uz tā?
3.marts 2016, 14:02 | links
 
šovasar ir doma padzīvot nedēļu pie Burtnieka,būsim vairāki copmaņi. ķersim tikai brekšus,līņus.līdakas,zandartus netraucēsim.varbūt tā kaut nedaudz palīdzēšu sirmajam.
2.marts 2016, 21:12 | links
 
Dažus gadus atpakaļ Burtniekā ik gadus tika ielaisti gan līdaku gan zandartu mazuļi: pa 300 tūkst, pa 500 tūkst. Tad problēmas ar balto zivju skaitu nebija. Nu jau gadus četrus ezerā plēsēju mazuļus vairs neielaiž (10 tūkst līdaku mazuļu pāris gadus atpakaļ es neuzskatu par ievērības cienīgu). Ja baltām zivīm vairs nav dabīgo ienaidnieku, tad kas tad tām atliek: nārstot uz nebēdu! Ja paskatāmies statistiku par nozvejas apmēriem Burtniekā, tad 2014 g plauži ir nozvejoti 10.6 t/līdakas 5.13 t/ zandarti !!! 18.2 t. Protams, ka šiem cipariem var pielietot interpretācijas koeficientu un rezultātā šie apjomi varētu būt pat lielāki! Šis ir tas iemesls, kāpēc balto zivju daudzums ezerā ar katru gadu kļūst lielāks.
Tas, ka ezeru izkāsīs ar vadiem, tā būs tikai zara zāģēšana, uz kura sēž Burtnieku pašvaldība ar savu tuvredzīgo un nesaimniecisko attieksmi pret ezera resursiem!
Ja runā par pārdoto licenču skaitu 2015.gadā, tad tas, salīdzinājumā ar 2014 gadu ir nokrities par ~10% (nepārbaudīta informācija). Nebūšu gaišreģis, bet domāju, ka šogad šī tendence turpināsies!

Ilgais, 2.marts 2016, 16:01


Tie ir murgi- ezera izkāsšana ar vadu, varu teikt uzreiz, tā nebūs. Būs izlases zveja- baltie maisā, plēsoņas atpakaļ stihijā. Diemžēl nebūtu korekti vairāk ko rakstīt attiecībā uz cilvēkiem no kuriem man ši informācija.
2.marts 2016, 16:26 | links
 
Dažus gadus atpakaļ Burtniekā ik gadus tika ielaisti gan līdaku gan zandartu mazuļi: pa 300 tūkst, pa 500 tūkst. Tad problēmas ar balto zivju skaitu nebija. Nu jau gadus četrus ezerā plēsēju mazuļus vairs neielaiž (10 tūkst līdaku mazuļu pāris gadus atpakaļ es neuzskatu par ievērības cienīgu). Ja baltām zivīm vairs nav dabīgo ienaidnieku, tad kas tad tām atliek: nārstot uz nebēdu! Ja paskatāmies statistiku par nozvejas apmēriem Burtniekā, tad 2014 g plauži ir nozvejoti 10.6 t/līdakas 5.13 t/ zandarti !!! 18.2 t. Protams, ka šiem cipariem var pielietot interpretācijas koeficientu un rezultātā šie apjomi varētu būt pat lielāki! Šis ir tas iemesls, kāpēc balto zivju daudzums ezerā ar katru gadu kļūst lielāks.
Tas, ka ezeru izkāsīs ar vadiem, tā būs tikai zara zāģēšana, uz kura sēž Burtnieku pašvaldība ar savu tuvredzīgo un nesaimniecisko attieksmi pret ezera resursiem!
Ja runā par pārdoto licenču skaitu 2015.gadā, tad tas, salīdzinājumā ar 2014 gadu ir nokrities par ~10% (nepārbaudīta informācija). Nebūšu gaišreģis, bet domāju, ka šogad šī tendence turpināsies!
2.marts 2016, 16:01 | links
 
Par 50000€ secinaja ka jaizkaash ezers ar vadu :D

cojs, 2.marts 2016, 11:34


Zinu šo stāstu, viņš vēl ir pie''sprices" ? Tikai tas pētījums par 50000 eināriem atšķirās no tā otra pētījuma ko sniedza BIOR :)
2.marts 2016, 15:50 | links
 
Gribētos redzēt, kur Tu atradi šo pētījumu un kur šajā pētījumā ir rakstīts, ka Burtniekā ir par maz plēsēju.


Daudz jau ko kam gribas redzēt, bet aklajam tas nav lemts. Temīdai jau tamdēļ ir tas apsējs ap acīm, lai taisnīgi tiesātu.
Izlasiet pētījumu un viss taps skaidrs; savukārt secinājumus jau var izdarīt dažādus (kādai konjunktūrai pieslienas), kas gan, manuprāt, neatceļ apgalvojuma par piesārņojumu patiesumu.
2.marts 2016, 15:27 | links
 
No Žagara k-ga pētījuma izriet, ka problēmas sekas balto sīkzivju nedabiski lielais skaits. Pētījumā ir norādīts, ka par maz plēsēju.

Puuks, 2.marts 2016, 13:36


Gribētos redzēt, kur Tu atradi šo pētījumu un kur šajā pētījumā ir rakstīts, ka Burtniekā ir par maz plēsēju.

Citāts no http://www.vidzeme.com/lv/notikumi/burtniekos-aizvadita-konference-zinatniskos-datos-balstita-ezeru-apsaimniekosana-burtnieku-ezera-piemers.html
Matīss Žagars prezentēja Burtnieka ezerā veiktā pētījuma rezultātus, identificējot galveno ezera problēmu cēloņi – piesārņojumu, kas ezerā tiek ieskalots no krastiem un tajā ietekošajām upēm.
2.marts 2016, 13:57 | links
 
ezeram vajadzēt atjaunot caurteci ,mazās upes aizgāstas ar kokiem .bebru dambjiem, uz Rūjas hes kas noņem ūdeni , pie zivju dīķiem pie tilta agrāk bija 1,2-1,5 metri tagad 50 cm maksimums, grunts ūdeņu līmenis krities , tik zems līmenis kā pēdējos gadus daudz ko izsaka uz ezera veselību


Zems līmenis, galvenokārt, ir "mežinieku" nopelns - Rūja un Seda zaudējusi simtiem strautu, jo tā saucamajā mežizstrādē (katram būtu jāredz kādas dubļu baļļas paliek pēc fiskariem) tiek izdangāti un aizbērti strauti, kā rezultātā paralēli upēm veidojas pārpurvoti mežeļi, kuros iznīkts koki, jo strauti nosprostoti.
2.marts 2016, 13:44 | links
 
Neķeriet ne līdakas, ne zandartus un gandrīz esmu gatavs saderēt, pēc dažiem gadiem plaužu pārprodukcija vairs nebūs problēma :)


No Žagara k-ga pētījuma izriet, ka problēmas sekas balto sīkzivju nedabiski lielais skaits. Pētījumā ir norādīts, ka par maz plēsēju. "Slidenā" tēma rūpnieciskā zveja ezerā, kas šos plēsējus izkāš ne pa jokam. Burtnieku pašvaldība noslēgusi līgumus par rūpn. zveju lielā skaitā un ilgiem gadiem (pat 25). Tādējādi novada vadībai būtu jāmeklē vaina sevī, BET TO TAK NEVAR!!! Nu, un tad tiek atrasts "īstais" nelaimju cēlonis - makšķernieks. :((
2.marts 2016, 13:36 | links
 
Neķeriet ne līdakas, ne zandartus un gandrīz esmu gatavs saderēt, pēc dažiem gadiem plaužu pārprodukcija vairs nebūs problēma :)
2.marts 2016, 13:30 | links
 
Kamēr ezeram neatjaunos pašattīrīšanās iespējas,nekas nemainīsies!!!

BrunoL, 2.marts 2016, 09:39

Paskaidro tuvāk?

skutans, 2.marts 2016, 09:43

Jānojauc Silzemnieku dambis un jāatdod ezeram pļavas. Sākuma gados,kad izbūvēja dambi,bija skaista pludmale.Tagad, ap kilometru,ezerā izveidojies purvs.Līci starp Dūri(Ezerpriedes) un Ragu sauc par Lapukaktu( ne velti šāds vietvārds) Tāpēc,ka no pavasara līdz vēlam rudenim valdošie Dievidrietuma vēji visu drazu sadzina šai līcī un ezers pašattīrījās.Šis līcis bija labākā un lielākā pavasara nārsta vieta.
2.marts 2016, 13:02 | links
 
Par 50000€ secinaja ka jaizkaash ezers ar vadu :D
2.marts 2016, 11:34 | links
 
ezeram vajadzēt atjaunot caurteci ,mazās upes aizgāstas ar kokiem .bebru dambjiem, uz Rūjas hes kas noņem ūdeni , pie zivju dīķiem pie tilta agrāk bija 1,2-1,5 metri tagad 50 cm maksimums, grunts ūdeņu līmenis krities , tik zems līmenis kā pēdējos gadus daudz ko izsaka uz ezera veselību
2.marts 2016, 10:11 | links
 
80-tajos gados šāds mēģinājums attīrīt ezeru jau bija. Zivis "atgriezās" tikai pēc gadiem pieciem!
2.marts 2016, 09:52 | links
 
Kamēr ezeram neatjaunos pašattīrīšanās iespējas,nekas nemainīsies!!!

BrunoL, 2.marts 2016, 09:39


Paskaidro tuvāk?
2.marts 2016, 09:43 | links
 
Kamēr ezeram neatjaunos pašattīrīšanās iespējas,nekas nemainīsies!!!
2.marts 2016, 09:39 | links
 
Viss ir atkarīgs no tā, kur šīs noķertās zivis paliks. Skaidrs ka sīkzivis atdos dzīvniekiem, bet kur paliks brekši?
Ja viņus pārvietos, kā agrākos laikos pārvietoja brekšus no pārpildītiem Latgales ezeriem uz Daugavu, tad ok. Bet ja nē...
Negribētos, lai viņi nonāk tirgu. Tas gan nebūtu pareizi.
2.marts 2016, 09:19 | links
 
Kas attiecās uz breksi ...šīs siltās vasaras un zilaļģe ir ļoti laba brekšu populācijai, breksis viņu ēd plus vēl siltais ūdens ,maz dabisko ienaidnieku,
Breksis burtniekā 3,5 kg vairs nav retums un ir pat lielāki eksemplāri dabūti.
Reāli ezers pārvērties par spiningotāju ezeru, brekšus neviens lāga neķer ,kā to piemēram dara Saukas ezerā.PSRS laikos kad artelis vilka vadu zinu kad vienā vilcienā Burtniekā esot pat bijis līdz 7 t brekšu vienā vilcienā ...... Pirmajos Ulmaņ laikos burtnieka breksis esot sasniedzis pat 8kg svaru(mana vectēva rekords breksis 8 kg) un esot pat vests uz Parīzi lepniem restorāniem.... nu tā apmēram
2.marts 2016, 09:13 | links
 
Neķeriet ne līdakas, ne zandartus un gandrīz esmu gatavs saderēt, pēc dažiem gadiem plaužu pārprodukcija vairs nebūs problēma :)
2.marts 2016, 08:55 | links
 
Par baltajām zivīm un vada vilkšanu spriedelē gadiem. Domāju,vajadzētu meklēt cēloņus,kāpēc izveidojusies šāda situācija. Vai tas būs risinājums?Tik nepārdomātas cilvēku rīcības rezultātā ezers palēnām pārpurvojas. Zandartu un asaru nārsta vietas pamazām izzūd.

BrunoL, 1.marts 2016, 19:06

Par baltajām zivīm bija kaut kāds zinātniskais raksts. Pirmkārt, ka sākotnēji visas zivis ir konkurenti, jo arī plēsējiem tāpat kā baltajām zivīm tikko pēc izšķilšanās no ikriem ir viena barības bāze. Tāpat bija kaut kāds pētījums, ka samazinot sīkzivju skaitu, gan baltās gan plēsīgās zivis aug lielākas. Neesmu ihtiologs un neņemos šos apgalvojums ne apstrīdēt, ne pamatot.

marciic, 2.marts 2016, 08:30


Ja nekļūdos, baltajām zivīm ir tieša saistība ar Ezera ziedēšanu, ko vēlas risināt šādā ceļā...

RinaldsV, 2.marts 2016, 08:38



Spriežot pēc pētijumiem, tur labu kaudzīti baltos pasmels izlases veidā , tad pēc kāda laiciņa ūdens saastāvs un nokrāsa būs acij baudāmaki.
2.marts 2016, 08:54 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager