Kaut ko tik stulbu var dzirdēt no tā saucamajiem ekonomikas ekspertiem.
Brālīt un Dady, var redzēt, ka Jums par tirgu (vērtsp. u.c.) nav ne mazākās sajēgas. NAFTAS CENU REGULĒ TIRGUS (lasi spekulanti) un neviens prezidents to nevar būtiski ietekmēt.
Puuks, 15.marts 2016, 11:02
Pilnīgi atzīstu savu nekompetenci šajā jautājumā. :)
Tādēļ būtu pateicīgs par vienkāršu skaidrojumu (teiksim, 1000 zīmju apmērā):
1. Kāpēc naftas cena līdz 2014. vidum turējās ap 100 usd/muca un tad pusgada laikā nogāzās līdz 50usd/muca?
2. Kāpēc neraugoties uz cenu kritumu, naftas ieguve nemitīgi pieaug?
3. Kāds no visa šī ir "spekulantu" ieguvums?
un bonusa jautājums:
4. Kuri ir patiesie spekulanti un kā šī sāga saistās ar dolāra vērtības pieaugumu?
:)
daddy_j, 15.marts 2016, 11:31
1. Pie naftas cenas 100usd/muca parādījās jaunas naftas ieguves industrijas no zemes slānekļa. Tie ir tirgus spēlētaji no USA. Tāpēc sāka krist strauji naftas cenas. Lai būtu izdevīgi iegūt naftu no slānekļa naftai par barelu jāmaksā vismaz ~40USD. Iespējams tāpēc nokrita tagad zem tiem 40, lai bankrotētu tie slānekļa naftas ieguves ražotaji!?
2.1. Kas tad palielināja naftas ieguvi!? Tā ir krievija. Ja krievijai budžets ir 50% no dabas dzīlēm, un krītoties cenai par naftu kā viņi aizpildīs budžetā robus!? Jau no Sīrijas aizlaidās, Par 5% samazināja militārajam budžetam.
2.2. Pieaugot produkcijas piedāvājumam samazinās cena.(piesātināts tirgus, ja vēl ir globālā ekonomiskā krīze).
3. ~
4. Ja tu domā, ka nafta ir dollāra stabilitāte, tad domāju kļūdies. Jo USA budžets no naftas sastāv vien 5%. Tāpēc naftas kritums kā valsts ekonomiku ietekme daudz mazāk sāpīgi kā Krievijas, Norvēģijas, un lakatainos.
Apmierina atbilde!? :))
mjuniors, 15.marts 2016, 13:08
viss pareizi... to jau es rakstīju, tikai ne izvērsti par slānekli (arī Meksikas līci, arktikas krājumiems utt.), taču iepriekšējais cēlums pat laikam ļidz 140$ (neatceros precīzi) bija konkrētu MILITĀRU darbību rezultātā.
A par dolāra stabilitāti tur jau stāsts vēl makroekonomiskāks... Naftas ieguve kā tāda nav ASV budžeta ienākumu kritisks (lai gan nopietns) rādītājs. Taču $ joprojām ir pasaules ekvivalentvalūta, lai kā ar to mēģinātu cīnīties, un tās vērtība ārējos tirgos svārstās sasaistē ar citiem "ekvivalentiem", kuru starpā tieši nafta ir viens no galvenajiem. Pie zemas naftas cenas nostiprinās dollāra kurss, kas padara mazāk esportspējīgu visu to eksporta daļu, neatkarīgi no valsts, kas tiek pārdota $. Galvenais sitiens tas ir pa pašu ASV, Ķīnu, Krieviju. Ja Eiropai būtu pietiekami savu dabas resursu un, ko ražot un tirgot, tad pašlaik ar šādu EUR/$ kursu jevropa būtu šokolādē, tikai problēma, ka pat to ko formāli ražo Eiropā, 70%+ izejvielas un energoresursi jāimportē un atkal par tiem pašiem nelaimīgiem $ un savas valūtas vājums eksportu būtiski nepalielina. Bet politiskās spēles un eskporta tirgu pirkstspējas kritums tikai samazina, eirozona savu teorētisko iespēju nespēj izmantot.
Otra problēma ir komercbanku nevēlēšanās kreditēt da neko uz saprātīgiem nosacījumiem. Kopš 2008-2009 gada "spēriena pa pautiem" bankas tur kāpostu nagos un pa lielam tikai velk iekšā, uz āru dod daudz mazāk. Ekonomika stagnē, veidojas deflācija, pavisam nupat Eiropas Centrālā Banka jau iet uz izmisuma soļiem, galveno refinansēšanas likmi nosakot 0%, a izsniegtiem kredītiem negatīvus % (prasti sakot - gatavi piemaksāt bankām par to, ka tās dod kredītu no ECB naudas). Vai nostrādās, paskatīsimies, bet pa lielam, esam dziļā d... .
