Par šodienu ir komentārs:
Tikko biju pasākumā. Nodziedāju dziesmu latviski, centrālais teksts bija "karš beigsies vien tad, kad mūsu galvās beigs šaut".
Nemanīju nevienu agresīvu, iereibušu cilvēku. Kultūras cilvēki bija saveidojuši dažādu tautību koncertu, uzkraiņu meitene dziedāja aiz manis.
Pilsētas pārstāvis skaisti iepina runa pateicību Amerikāņiem, kas arī pielika plecu pie uzvaras pār fašismu.
Rīgā es nepiekristu iet.
Bet šeit ir tā - uz Ventspili var raudzīties no dažādiem skatu punktiem, bet šajā ziņā ir gadiem ilgas iestrādes. Šķiet, vienīgais laikraksts Ventas balss palicis, kas drukā abās valodās gadrīz identiskas lietas - nevis kā Delfi vai TVnet, kur sanāk, vieni un tie paši purni pelna, drukājot pilnīgi pretējo, faktiski pelnot uz šizofrēnijas rēķina.
Esmu apmierināts, ka manā CV nu ir arī šāda pieredze. Protams, saruna ir smaga un vēsture ir sarežģīta - kāpēc ir divi datumi, kad svin uzvaru pasaulē... kāpēc svešā valstī pret fašismu vienmēr ir vieglāk... kāds Litenei un Katiņai sakars ar fašismu... bet tā nav svētku dienas / piemiņas dienas saruna.
Par hokeju! Par brīvu Latviju! :)
9.maijs 2016, 16:45 |
links