Foreles

Nu labi, pēc tā, kā Māris iedvesmoja, paklabināšu es arī. Plāni brīvdienām bija grandiozi- trīsdiennieks pie ūdeņiem.
Sākās viss nelāgi- manam tankam nolūza motora spilvena stiprinājums. Tas pamatīgi sačakarēja garīgo, taču aizvietotājauto parādījās gana ātri un devāmies ceļā. Devos uz absolūti nepazīstamu upi diezgan pamatīgā nekurienē- šoreiz Kurzemē, kur iegriezties sanāk reti. Kā izrādījās, pārāk reti.
Upe izrādījās skaista un kā varēja noprast- pareasti kristāldzidro ūdeni bija uzduļķojuši nesenie lieti un tas deva vēl lielākas cerības ko nebūt noganīt.
BET! Bet, bet, bet...šis tomēr bija ģimenes izbraukums un lai arī manas dāmas ir ļoti ''wild''un ''meža lietas'' pamatsastāvā, tomēr +35 grādos un dunduru miljonos man neizdevās atrast pieņemamu pit-stopu ģimenei. Jāatzīst, ka šajā ziņā upe ļoti labi ''nepieejama'' un tātad cerīga. Neko, pamāju ardievas un nolēmu uz pāris dienām pievērsties pludmalei. Par to, kā tur gāja, šeit mazais ieskats: https://www.youtube.com/watch?v=Tn14sgpCQ7w&feature=youtu.be

UN TOMĒR kā jau ''copesfīlam'', doma par tekošu ūdeni man mieru nedeva un diezgan pasīvi un skeptiski sāku pētīt karti- jo ar Kurzemes galu man tā ir kā ir- visas vairāk vai mazāk zināmās upes nelikās nekas ļoti cerīgs tādā karstumā.
Pašam par lielu pārsteigumu nākamā izvēlētā upe izrādījās skaista, mainīga un zivīm ļoti bagāta. Atstāju dāmas kondicioniera varā un pats ''ieniru'' dunduru svelmē. Pirmais, kas jāatzīmē- ķērās kapitāli! Nezinu, pieļauju, ka kukaiņu aktivitāte un nelielais pienainais duļķis darīja savu. Protams, nedaudz sašļuku, jo sākumā ķērās tikai asarēni un palielas līdakas šķērēja manus rotiņus uz nebēdu. Interesantāk kļuva, kad sāka ķerties sapali, viens otrs pat tīri sportisks. Tā kā līdz šim biju tos ķēris tikai ar mušiņmakšķeri, šis bija kas jauns, kad no krūmapakšām nāca ārā resnas torpēdas 2m attālumā!
Kad biju jau gatavs izteikt verdiktu ''te foreļu nav'', bāc- PIRMĀ! Pēc neilga brīža tālmetiens uz 30m un tesiens, svece un 0.18 mono nedod ne mazāko cerību piecirst. Pēcāk vēl daži labi ņēmieni, taču karstums sāk ''rubīt'' un šaurākajā meža joslā duru uz tuvāko ceļu, lai veiktu sos zvanu dāmām:)
KOPSAVILKUMS- lai arī ne-klasiska foreļupe, tomēr brīnišķīga copes vieta, kur atgriezties vēl! Te arī video kopsavilkums:
http://www.copeslietas.lv/site/video/player/3016-forelcope-35os.htm

vaijdzetu taatad aizbraukt. bet brivdienas tik pec 6 dienam.
tad jau laikapstakli manisies pa 180

Cēsu pusē upītēs kafija, lielais pērkons darījis savu. Kaut ko jaut tāpat izmānīju.

vildboy, 27.jūnijs 2016, 14:33

tātad rīt/parīt mazākajās upītēs būs idealņiks :)

Cēsu pusē upītēs kafija, lielais pērkons darījis savu. Kaut ko jaut tāpat izmānīju.

Patiesībā ļoti sen nebiju uzplēsis zābakus. Jā, un remkomplekts vnk palika mājās :)

Māris labi uzrakstījis, prieks lasīt. Tiesa tā skāde ar zābīšiem gan nesaprotama, jebšu tiešām neņem līdz remkomplektu ? Man i līme, i diegs ar adatu lai var sašūt, i pat ielāps, tas tā pēc negadījuma pirms 20 gad kad uz dzeloņdrātīm uzrāvu pamatīgu robu. Toreiz salīmēju un sašuvu ar zābaku augšmalā izgrieztu ielāpu :) Bet tā līmēt nelielus cohumus nākas regulāri, kā jūtu ka laiž cauri velku nost, salaboju un nevelku garumā. Jo pārmirkušas pēdas ar nekādi joki nav, tāpēc nekad nesapratīšu tos kas brien pa upēm "slapjajā" variantā, nu kā tas dzelzs čalis Bleiers :) Esmu savulaik jaunībā tā mēģinājis, karstā vasarā ar krosenēm, pa pusotru dienu nobeidzu pēdas pamatīgi, izskatījās tā ka būs jāgriež nost :)

Sulla, 27.jūnijs 2016, 01:33

Māris labi uzrakstījis, prieks lasīt. Tiesa tā skāde ar zābīšiem gan nesaprotama, jebšu tiešām neņem līdz remkomplektu ? Man i līme, i diegs ar adatu lai var sašūt, i pat ielāps, tas tā pēc negadījuma pirms 20 gad kad uz dzeloņdrātīm uzrāvu pamatīgu robu. Toreiz salīmēju un sašuvu ar zābaku augšmalā izgrieztu ielāpu :) Bet tā līmēt nelielus cohumus nākas regulāri, kā jūtu ka laiž cauri velku nost, salaboju un nevelku garumā. Jo pārmirkušas pēdas ar nekādi joki nav, tāpēc nekad nesapratīšu tos kas brien pa upēm "slapjajā" variantā, nu kā tas dzelzs čalis Bleiers :) Esmu savulaik jaunībā tā mēģinājis, karstā vasarā ar krosenēm, pa pusotru dienu nobeidzu pēdas pamatīgi, izskatījās tā ka būs jāgriež nost :)

eMKa, labais! :) Es šodien strausu redzēju! :) Lapsēns sabraukts. Žēl. Smuks. Caurdurts čemnieks dusēja uz akmens...
Kāds padomās, ka man nav "pilnas saujas"! Tā bija! Pusaudzis dzērvēns ļoti līdzīgs strausam, sevišķi kad skrien mašīnai pa priekšu. Skaista forele, gārņa nomušīta. Viens dūriens un beigta! Bija vēl svaiga un varēja savākt. Bet tas ir svešs medījums!

Super!

Neliela atskaite par vairākdienu bridienu, garākā vārsmojumā gan jau "izplūdīšu" kādā citā formātā :)
Pirmā diena, sākums. Saule jau augstu, ne mākonīša, karsts. Ūdens dzidrs, dzidrs, it kā vakar lietus lija, bet pēc upes to nemana. Pirmā cerīgā vietiņa dāvā pirmo forelīti. Līdz mēram nevelk, bet tas arī nav svarīgi, jo ja ir te, tad būs arī citur. Turpmāk tikai iznācieni, mainu rotiņu uz vobleri, jo pašam rotiņa lapiņas radītais spīdums sit pa acīm un šķiet konkrēti par spilgtu šim dienas laikam. Nemainās arī nekas uzliekot vobleri, foreles tik izlien no slēptuves apskatīties- kas tas par ērmu tikko iekrita. Viena bija tiešām liela. Izleca no nogrimuša koka stumbra ar visu sakņu sistēmu. Dzidrajā ūdenī viss ļoti labi redzams- izlidoja kā bulta uz iekritušo mānekli, bet pēdējā brīdī tomēr saprata kļūdu un pamatīgu mutuli uzmetusi, tikai nogriezās pie voblerīša. Pat piesitienu nesajutu. Dikti neiespringu uz viņas mānīšanu, bet gāju vien tālāk.
Dienas laikā nekas nemainījās, bet foreļu daudz. Kāda arī uz āķa trāpījās, bet nekas tāds, ko būtu vērts pieminēt. Vakariņām pieteicās arī līdaka, bet tas nelielā posmā virs uzpludinājuma.
Iekārtoju nometni, iestiprinājos un devos uz vēlā vakara copi. Tas pats- foreles ir un lielas, bet nu neņem. Izlien apskatās un viss. Mirkli vēl domāju vai neķerties pie gumijas ļurļakiem, kas vestes kabatā, bet ātri pārdomāju. Nepatīk man tas, tas nav godīgi.
Nu jau vairs zarus virs upītes nevar redzēt, dodos atpakaļ un kurinu Līgo ugunskuru. Mielastā follijā cepta līdaka, pāris rupjmaizes šķēlītes, ceturtdaļa sīpola un mazsālīts gurķītis. Noskaloju to visu ar kumelīšu tēju un lienu teltī nosnausties.
No rīta vēlreiz pāreju pār vietām, kur vakar foreles atrādījās, dažas piemānu, bet dikti aktīvākas tās nav palikušas.
Atkal bridiens visas dienas garumā. Upīte paliek straujāka, seklāka. Foreļu tiešām daudz- pat pa trīs nāk līdzi vizulim. Nav lielas, bet ir materiāls, kas vēl pēc pāris gadiem jau priecēs. Trāpās arī smuki virsmēriņi.
Vakar kaut kur esmu uzplēsis zābakus un nu kājas ir slapjas. It kā sākumā nekādu diskomfortu nerada, bet jau uz vakara pusi jūtu, ka nav labi. Turklāt nu jau labu laiku upītes gultne ir akmeņaina un tas vēl rada papildus slodzi pārvietojoties. Pēdas sāp konkrēti. Iekārtoju nākošo nometni. Doma aiziet vēl vakara copītē, bet kājas tā sāp, ka paejot nieka 100m tomēr griežos atpakaļ. Novelku zābākus un pašam žoklis atkarās. Pēdas izskatās pēc kaut kāda uzburbuša, krokaina, nedabīgi rozā citplanētieša. Kurinu uguskuru, cepju zivi un domās izvērtēju dažādus turpmākos rīcības variantus. Līdz ieplānotajai finiša vietai vēl veselas dienas bridiens pa pilnīgāko mežu, būtībā mežonīgākais posms. Vēl varētu mēģināt tikt ārā uz ceļu, bet tas arī sanāk kaut kādi 2-3km pa mežu. A reljefs te interesants! Vēl variants maukt atpakaļ pa upi līdz augstpriegumam un tad pa to līdz ceļam. Labi, jālien migā un no rīta, skatoties pēc apstākļiem, nolemšu, ko darīt.
Rīts ir vnk. burvīgs- saule mēģina spraukties caur lielo egļu galotnēm, upīte čalo...pēdas pēc cipiņa vairs neizskatās, bet jūtīgas ir gan, labi ka nav tulznu. Apskatos uz, pa nakti neizžuvušajiem, zābakiem, slapjajiem autiem un zeķēm. Jau iedomājoties ka "TAS" ir jāvelk kājās un jāiet uzdzen šermuļus. Ja būtu vēlme sevi nogalināt, tad to varētu darīt, bet nu nav manos plānos šo bridienu padarīt par pēdējo, tamdēļ nolemju- izkārt balto karogu un domāt, kā lai tiek no šejienes ārā. Prātā dzimst vēl viens variants- tikt līdz līnijai, bet pa mežu. Uzvelkot kājās sausas krosenes pat pārsteidzoši labi jūtos. Paiet var un viss ir kārtībā.
Uzņemu kursu un duru mežā. Jau pirmās gravas apliecina, ka maukt pa taisno nav prātīga ideja, jāmēģina iet pa augšām. Pēc laika iznāku izcirtumā. Ja ir izcirtums, tad ir jābūt kaut kādam ceļam, pa kurieni te ir braukts iekšā un koki vēlāk ārā vesti. Atrodu arī ceļu, pat par brīnumu ne visai izdangātu, kādi tie parasti paliek pēc lielās tehnikas. Tagad tik attāluma un laika jautājums.
Attālums sanāk kaut kādi 12km līdz lielajam piķim un apdzīvotai vietai. Mazais grants celiņš pāriet lielākā granteniekā, tas savukārt ārprātīgi izdangātā asfalta ceļā. Saule ir augstu, cepina pamatīgi, svīstu kā pirtī...eju un domāju par saldējumu. Aukstu, saldu, rūgtā šokolādes glazūrā...
Tieku līdz miesta centram- te autobusa pietura un arī veikals. Jau jūtu saldējuma garšu...un ieraugu tuvojošos busu. Ehhh!
Busa salons ir patīkami vēss, bet vēl pēc inerces svīstu.
Pasākums ir beidzies, lai sāktos nākošais. Ir mums skaista daba, la varētu vismaz uz pāris dienām iebrist mežonībā.

P.S. Atvainojiet, nedaudz aizrāvos un aizmirsu, ka gribēju īsi :)

kads zin kas notiek cesu puse pec siem lietiem ?
limenis dulkis zivis utt ?

Līmenis nav mainījies. Nostaigājos pa 5h uzreiz nākamajā dienā pēc lielajiem lietiem un 5h 23.06.16. Pēc lietiem ūdens bija briesmīgi duļķains un zivju aktivitāte principā nekāda, bet 23.06 jau tīri ok. Daudz copītes un 3gb., 30cm alatas noķertas un amnestētas. Tas viss gan uz mušu, nezinu kā ar citiem mānekļiem. Tā kā droši jāiet un jādarbojas tikai.

Visiem priecīgus!
Kārtējo reizi ir pierādījies,ka svētki dod dāvanas.Pēc šīs dāvanas es kādu pustundu sēdēju upes krastā ar trīcošām rokām pīpejot pīpi.
Aiz bebra dambja paņēma stabils kilo(varbūt pat vairāk).tik pēkšņi,ka neko nesapratu,ko darīt.
Un pēc tam arī ar prieku sapratu,ka forši ,ka pamuka.Ir smuki exemplāri.
Līgo!

Respektīvi- mugursoma sakravāta, sab.transporta grafiks izpētīts. Priekšā trīs dienu bridiens ar kopējo garumu gar upīti kādi 20km+. Izdomāju, ka nedaudz vairāk par 6km dienā, copējot, vajadzētu būt OK. Divas naktis pie upītes būs noteikti, iespējams ka trešā arī, kaut kur mežā.

eMKa, 23.jūnijs 2016, 07:30

Ne asakas un lai labs bridiens! Es katru gadu dodos vairākās tādās ekspedīcijās pa mūsu upēm, šogad biju jau trijās, divreiz pa 3 dienām un reizīti divdienniekā. Ir sava burvība tajā kad nepārtraukti vairākas dienas ej pa upi uz augšu (vai pat pārej uz blakus baseiniem), nav jāveic regulārie apnicīgie pārgājieni atpakaļ uz autiņu (kas noēd tik laiku un spēkus), plāno jaunas apmetnes vietas, īsa nakts pie ugunskura ar labi ja pāris h miegu, pusdienlaikā kaut kur ēniņā nokrāc, meklē dzeramo ūdeni. Vienvārdsakot piedzīvojums nesalīdzināms ar viendienas izbraukumiem komfortā, kad ar vieglu uzkabīti pavazājies pāris km :)

Interesants sanāks atpakaļ ceļš. Līdz tuvākajam miestam 6km, bet tur tik 2 autobusi dienā, svētdienā vispār nekas nekustās. Prātīgāks variants maukt 15km līdz lielajam piķim...bet tie tač nieki :)

eMKa, 23.jūnijs 2016, 07:30

90.tajos man vienreiz Vidzemes nekurienē nācās ~20km kātot līdz lielceļam, bija svētdiena (piektdien startēju), interneta tai laikā nebija kur apskatīt visus vietējos busus, paļāvos uz veiksmi :) Bet citreiz tādā pat Z-Vidzemes nekurienē paejot tik 1km pa smilšainu lauku ceļu un nobriedis pāris h gājienam, pēkšņi nostopēju autiņu pie kura stūres rīdzinieks un pie tam dzīvo pāris ielas tālāk, atvizināja mani 150km ar komfortu, pa ceļam runājām par copi un vīruks pat iedegās un solījās atsākt šo nodarbi, jo izrādījās sen metis pie malas :)

Kārdinātājs ;)

Kamēr jūs te villojaties, jeb apmaināties viedokļiem :) piepildīšu jau kādu laiku apdomātu pasākumu. Sen, ļoti sen neesmu bijis vietās, kur iesāku foreļotāja gaitas, upītē zivis ir vēl joprojām, jo visai džungļains pasākums. Ir gan mūsdienās kaut kas mainījies, bet tas attiecas tikai uz konkrētān vietām, uzcirtumi palikuši vairāk, bet tāpat bridiens sanāks godam.
Respektīvi- mugursoma sakravāta, sab.transporta grafiks izpētīts. Priekšā trīs dienu bridiens ar kopējo garumu gar upīti kādi 20km+. Izdomāju, ka nedaudz vairāk par 6km dienā, copējot, vajadzētu būt OK. Divas naktis pie upītes būs noteikti, iespējams ka trešā arī, kaut kur mežā.
Ehhh- upīte, foreles, odi, ugunskurs, ērces, meža lopiņi un trīs dienas ar sevi. :)
Interesants sanāks atpakaļ ceļš. Līdz tuvākajam miestam 6km, bet tur tik 2 autobusi dienā, svētdienā vispār nekas nekustās. Prātīgāks variants maukt 15km līdz lielajam piķim...bet tie tač nieki :)
Piepildīdas brīvdienas visai foreļotāju saimei :)
Āķus siekstā!

kads zin kas notiek cesu puse pec siem lietiem ?
limenis dulkis zivis utt ?

cits stāsts ir lēnās ar zāli/lēpēm aizaugušās upes vai to posmi kas pēc jāņiem vietām tiešam ir spiningam ne pārāk pieejami

nomads, 22.jūnijs 2016, 18:09

tā jau ir mānekļiem ar trijžuburiem tādas vietas apcopējamas tik pa ūdensvirsmu, bet var jau mainīt āķus :) kopš pārliku mazajiem vobleriem un arī dažiem rotiem āķus uz vienžubura, siekstas un ūdenszāles apcopēt daudz vieglāk, aizķere minimāla.

bet foreles tādās ir vairāk piezveja...

nomads, 22.jūnijs 2016, 18:09

Nu ne visur, vienā manā upē vasaras otrajā pusē lielākās foreles kā reiz šiverē arī pa lēpēm aizaugušām dziļām bedrēm. Un ja tur būtu tikai lēpes tad vēl maza bēda, bet tur vēl papilnam tie garie ūdens loki :)

Redz, te viens mēģina iestastīt, ka ar mušu ir ok! Esmu savā dzīvē daudz pieredzējis, bet nudien nevaru iedomāties upē tādu vietu, kur ar mušu var iemest, bet ar spiningu nē?! :)

Chalitis, 22.jūnijs 2016, 18:25

es domāju mēs visi sapratām ka tas "viens" neko daudz nesaprot no UL spininga un tā iespējām :)

nespiningojamu foreļupi neesmu vēl redzējis, var būt atsevišķi krūmaini šnagaini posmi kur iemest iespējas ir limitētas un tas jādara rāmi prātīgi

cits stāsts ir lēnās ar zāli/lēpēm aizaugušās upes vai to posmi kas pēc jāņiem vietām tiešam ir spiningam ne pārāk pieejami, bet foreles tādās ir vairāk piezveja...

nomads, 22.jūnijs 2016, 18:09

Redz, te viens mēģina iestastīt, ka ar mušu ir ok! Esmu savā dzīvē daudz pieredzējis, bet nudien nevaru iedomāties upē tādu vietu, kur ar mušu var iemest, bet ar spiningu nē?! :)

nespiningojamu foreļupi neesmu vēl redzējis, var būt atsevišķi krūmaini šnagaini posmi kur iemest iespējas ir limitētas un tas jādara rāmi prātīgi

cits stāsts ir lēnās ar zāli/lēpēm aizaugušās upes vai to posmi kas pēc jāņiem vietām tiešam ir spiningam ne pārāk pieejami, bet foreles tādās ir vairāk piezveja...