Stāsta aptuvenā būtība (citēju finanšu specus).
Džordžs Soross kļuva īpaši slavens 1992. gadā, dienā, kas pazīstama kā „melnā trešdiena”, kurā viņš veica īsās pozīcijas darījumus ar Britu mārciņu $10 Miljardu apmērā un valūtas kursam nokrītot par 10% nopelnīja vairāk kā $1 Miljardu. Šis ir stāsts par to kā Soross nospieda uz ceļiem visu Lielbritānijas valdību, kas izrādījās totāli neprašas.
Viss sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad Lielbritānija bija novesta līdz krīzei. Lai glābtu ekonomiku un savu politisko tēlu valdība pieņēma riskantu lēmumu pievienoties Eiropas valūtas kursu mehānismam (ERM). ERM ietvaros mārciņas kurss tika piesaistīts stabilajai Vācijas markai un citām Eiropas valūtām un varēja svārstīties tikai noteiktā koridorā. Lai uzturētu Anglijas mārciņas vērtību Lielbritānijas banku procentu likmēm bija jāsakrīt ar Vācijas likmēm. Teorijā tam vajadzēja stabilizēt mārciņu, padarot to pievilcīgu investoriem. Tomēr risks neattaisnojās un realitātē notika pretējais. Vācijas ekonomiskā stabilitāte negaidīti sašķobījās, jo Vācijas apvienošanās izmaksas bija augstākas nekā gaidīts un cēlās inflācija. Lai mazinātu inflāciju Vācijas banka izlēma celt procentu likmes un Lielbritānijai teorētiski bija jādara tas pats, bet tā nespēja pieņemt tādu lēmumu, jo tas pasliktinātu jau tā novārgušo nekustamo īpašumu tirgu un grautu valdošās partijas popularitāti. Tas vājināja mārciņu, jo tirgus sāka neticēt mārciņas spējai noturēties un netikt devalvētai. Visi Anglijas valdības mēģinājumi pierunāt Vācijas banku mazināt likmes bija neveiksmīgi, jo Vācijai Anglijas problēmas bija vienaldzīgas. 1992. Gada 15. septembrī Vācijas Bundesbankas prezidents (Helmut Schleisinger) kādam vācu žurnālistam it kā nejauši izpļāpājās, ka, iespējams, ir gaidāma mārciņas devalvācija. Laikraksts šo ziņu palaida pasaulē. Helmuts vēlāk neveikli taisnojās, ka nebija domājis, ka žurnālists šo ziņu palaidīs publiski. 16. Septembra rītā, uzzinot baumas par iespējamo mārciņas devalvāciju, Bankas, pensiju fondi un lielie dīleri sāka drudžaini tirgot mārciņas. Un tad jautrībai pievienojās spekulanti ar Sorosu priekšgalā. Soross aizņēmās Britu mārciņas ar mērķi tās uzreiz pārdot par augstāku kursu un atdot aizdevējiem, kad tās būs kļuvušas lētākas, nopelnot uz starpību. Kā pats Soross apraksta procesu:
„Mēs vienkārši izmantojām (īstermiņa) forwardu darījumus – aizņēmāmies sterliņu mārciņu un to pārdevām. Pēc tam, forwarda termiņam noslēdzoties, atpirkām mārciņu jau par zemāku cenu. Bundesbanka būtībā apzināti veicināja spekulantu uzbrukumus mārciņai, un mēs šo mājienu nolēmām izmantot.”
Aplūkosim vienkāršotu darījuma piemēru:
Soross aizņemās 1 miljonu GBP, pārdod to par aktuālo tirgus cenu – 2.0 miljoniem USD (GBP/USD= 2.00) paredzot, ka mārciņas kurss kritīsies. Brīdī, kad kurss nokrīt līdz 1.50 Soros atpērk mārciņu par 1.5 Miljoniem, paturot starpību 0.5 miljonu USD apmērā.
Anglijas valdība nolēma pretoties tirgoņu spiedienam un uzpirkt tirgotās mārciņas par augsto oficiālo ERM kursu, tādējādi cerot noturēt valūtas kursu. Taču miljards, ar ko banka bija cerējusi izvilkt līdz nedēļas nogalei, aizgāja minūtēs. Vairāki miljardi mārciņu no Anglijas bankas zelta rezervēm bija izsviesti vējā. Valdība, Džons Meidžors, ķērās pie nākamā salmiņa – cēla procentu likmes līdz 12%, cerot, ka tirgus to uztvers kā spēka pazīmi, taču tirgus neuzķērās uz šī trika. Kā minēja Soross:
„Mums šajā brīdī bija diezgan skaidrs, ka mēs esam viņus nospieduši uz ceļiem, šis valdības izmisuma solis mums parādīja, ka gals ir tuvu. Tā vietā, lai atturētu mūs, tas mums lika dubultot likmes.”
Kamēr valdība vēl cerēja, ka gājiens ar procentu likmēm nostrādās, Anglijas banka uzpirka mārciņas ar ātrumu 2 miljardi stundā un rezerves strauji gāja uz beigām. Pēc dažām stundām arī valdībā kļuva skaidrs, ka mārciņai ir jāizstājas no ERM, tomēr izmisuma dzīta, par spīti vairākuma šaubām, 14:15 tā izlēma vēlreiz pamēģināt celt procentu likmes. Paaugstinātā procentu likme uz īsu mirkli pacēla mārciņas kursu par 1/3 daļu procenta, kas ir vairāk kā niecīgs rezulāts pie tik nepieredzēti liela procentu likmju kāpuma vienas dienas laikā. Pēc brīža kurss, protams, atkal sāka krist bezdibenī un ekonomika bija sagrauta. Soross bija uzvarējis.
28.jūnijs 2016, 07:56 |
links 
