ja nesaprot, kā upi vajadzētu kārtot, tad pirms uzbraucieniem vajadzētu papētīt kaut ko, noskaidrot... utt.
ievadam - jāņem vērā 3 lietas:
1) ka līdz ar sausākiem gadalaikiem un zemāku gruntsūdeņu līmeni ļoti daudzās upēs līmenis ir mainījies kardināli. Tas nozīmē, ka cilvēks, lai iegūtu kaut kādu pretplūdu vai lauksaimiecisku labumu ir likvidējis upes spēju pašattīrīties.
Tāpēc copmanim būtu jāprasa valstij, zinātniekiem, pašvaldībām prātot mehānismus, kā šo līdzsvarot, kaut nedaudz. Normālus koku sanesumus upe pārkārto pati, bet ne jau 50 x 50 metrīgos krāvumus, kas vietām apdraud tiltus utml.
Prātīgi tīrīti posmi ir tikai ieguvuši. Rīvas lejtece pirms tam vispār vasaras beigās smirdēja, pilna ar aļģēm. Laivotāju labā tikai pazāģēja kokus, lai var izairēt pa vidu, paceres atstāja. Straujteces atkopās! Lomi ne īpaši pieauga, jo copes un dažādu plēsēju spiediens pamatīgs tajā upē, un jāsaprot kā tur zivis migrē.
2) aizvien pieaugošās barības vielas ūdenī - no jūlija var izpļaut kādus posmus (pamēģināt). Ir % cik aizaugums jau liecina par upes nespēju pašattīrīties.
3) Jebkurai mazupei ir tendence kļūt platākai un seklākai. Ja gribam kādu posmu uzturēt, tas ir jāveido - jāspiež straume kopā, lai nezustu straujteces, neveidotos krastu izskalojumi.
Protams, ir vēl citas nianses - piemēram, genofonds - vai nav jāatjauno. utt.
Tad šādās vietās varētu mierīgi atgriezties pie lielākiem lomiem. Bet tikai tad, ja tiek sekots populācijai... un upes kvalitātei... ko diez vai šeit kādreiz sāks darīt, jo vēl plus 5 grādi, un saprotiet paši.
5.jūlijs 2016, 14:55 |
links