Laiks ir lielisks un, sekojot labiem piemēriem, pagājušās nedēļas sākumā devos pirmajā šī gada divdienniekā ‘bērnības takās’. Rīta saule pamatigi karsē, kamēr esmu pļavā, kur upe izlokās no uzpludinājuma, atgūstot savu tecējumu. Uz svaigi gatavotās fazāna astes caddis pupa (makstenes kūniņas) ķeras raudas. Ļoti sen te neesmu bijis un ar mušiņmakšķeri pirmo reizi. Saule pazūd mākonī, strauji sāk gāzt pamatīgs lietus un tikpat strauji beidzas. Kaut kur pamalē ducina pērkons, kurš šad tad pāriet arī pāri. Šāds laiks bija mans sabiedrotais visu ceļojuma laiku. Jau mežā cerīgā foreles vietā belziens un ūdenī spārdās glīts asaris. Muša dziļi mutē, bet bezatskabargas āķis vigli atlaiž zivtiņu. Pēc brīža vēl viens svitrainis. Lietus līmeni ir nedaudz pacēlis, bet ūdens ir dzidrs un čalodams plūst pāri nogrimušiem kokiem. To šeit ir daudz. Smagā nimfa jāmaina pret vieglu mušu. Izvēlos brūnas krāsas sienāža vai zirnekļa imitāciju (hopper) slapjajā versijā. Šīs mušas ķermenīša spīdums, apkaklītes un kājiņu spēle uz forelēm iedarbojas visai satraucoši. Drīz vien tuvojos senam, upē jau daudzus gadus noenkurotam kritušam stumbram un izdaru metienu – tūlītējs mutulis un belziens, tad stiepiens, lēciens, vēl viens lēciens...un es palieku ar tukšu 0.17 pavadiņu rokās. Līdakai patika piedāvājums.
Tuvojoties vakaram sāk intensīvāk līt spēcīgs pērkona lietus. Pārlaižu negaisu, iesmaržoju gaisu un esmu pie jauka, labi pārskatāmam posma ar straumīti, pacerēm un viļņojošiem ūdenszāļu celiņiem. Vakara cēlienam esmu izvēlējies sevi jau pierādījušo kaķa ūsu (cats whiskers) manā krāsu salikumā – melns un neliels zaļš akcentiņš. Šī muša uz forelēm iedarbojas maģiski un ne tikai uz forelēm. Tā arī ir pietiekoši smaga, ērti vadāma, īpaši piemērota nelielām, ar MM sarežģiti apmakšķerējām upēm – tieši tādām kā šī. Tūlīt pat no koka apakšas izšaujas forele un uzsit mušai. Pēc minūtes uzsit vēlreiz. Vai mainīt mušu? Redzu, ka forele ir 30-niece, bet nav mērs. Izvēlos turpināt, jo redzu, ka priekšā krasta tuvumā ir vieta, kur mierīgi var būt Zivs. Pirmais metiens upes vidū, ļauju mušai brīvi peldēt manā virzienā, kustoties un lokoties kā dzīvai. Otro metienu ierullēju jau tuvāk noskatītajai vietai. Trešais metiens ir desmitniekā. Uzreiz nogriežas balti sāni, forelei sakampjot mušu un pagriežoties atpakaļ uz slēptuvi. Piecērtu un ir skaidrs, ka zivs ir glīta. Brīdi mēģinot tikt atpakaļ spēptuvē, zivs strauji metas pa straumi uz leju man virsū. Ātri ar roku ievelku auklu. Zivs jau ir aiz manis! Ar īkšķa kustību atbrīvoju tīkliņu no magnēta, vēl pēdējie mutuļi un 37 cm forele ir mana. Es šovakar atzīmēšu šo izbraucienu ar pusi no loma. Otra puse kopā ar šovakar oglēs ceptiem kartupeļiem ir rītdienas pusdienām.
Paldies upei par piedzīvojumu!
http://www.copeslietas.lv/site/bildes/albums/shrimp-bildes/