5.augusta rīts aizveda mani uz vienu vēl neapgūtu upi. Sākums it kā cerīgs, forelīte, maza, bet ir. Tad alatiņas. Bet tad asari. Daudz asaru, tie sēž pat visās potenciālajās foreļu vietās. Nezinu, cik labi foreļupēs ir tādi badakāši, bet viņi bija visur. Visus gan amnestēju. Foreles arī bija, pavisam sīko bija maz. Viena bija skaista, bet noāķējās, varēja būt knapmērs. Tad pārīti ap ~30 cm izvilku. Pieejot pie bebrinieka mani pārsteidza diezgan spēcīga pērkona lietusgāze, mazliet apmētāju bebrinieku, bet neko vairāk par vienas normālas zivs aiziešanu (iespējams forele, neredzēju) un kādiem desmit asariem no 50-200g nenoķēru. Saliju gan pamatīgi un nācās pārtraukt copi. Aizejot līdz mašīnai sapratu, ka vēl ir agrs, tikai desmit. Izdomāju apmeklēt vienu lielu upi un mazāku tās pieteku. Pietekā kaut ko iespēju, bija iznācieni, mazās, arī dažas ~30 cm. Nonācu pie lielās upes un tās izskats mani izbrīnīja. Neizskatījas pēc foreļupes.. Lēna, lēpes, citas zāles. Domāju, ka pļavas posmu izlaidīšu un iešu iekšā mežā. Piegāju pie upes un sapratu, ka pļavas posms mani ir apmuļķojis un nu jau esmu pie vienas no mežonīgākajām Latvijas foreļupēm, tādā vēl neesmu spiningojis. Pirmā potenciāla vieta, liels akmens, padziļa bedre un koks pāri upei. Iemetu vobleri tuvāk kokam un velku pāri bedrei ik pa brīdim uztvičojot. Tad pēkšņi mutulis un kāts līkumā. Saprotu, ka lielāka forele, kādu esmu apmānījis. Noskrien pa straumi uz leju, mazliet sāku forsēt, lai lielo zivi nesamocītu, tas izdodas un nu jau mana rokā ir skaists foreļu paps (izrādījas 41 cm). Laime neaprakstāma, ātra bilde un attā, līdz citai reizei. Nākošā dziļājā bedrē spēju vien noelsties, kad no tās pakaļ voblerim izlido līdzīga izmēra zivs, uzsit, bet neuzāķējas. Metu vēlreiz, metiens par brīnumu izdodas labs un tur jau viņa izšaujas, saķer vobleri un pēc divu sekunžu cīkstiņa atāķējas. Tad sapratu, ka jāsāk laikam elpot. Turpinājumā sapratu, ka esmu atstājis savas standziņas pie pirmās lielās foreles noķeršanas vietas un nomainīju vobleri pret rotu ar lielāku āķi, vismaz to mazās nevar tik dziļi ierīt un vieglāk atkabināt. Vēl viena bija 36 cm, paņēma diezgan netipiskā vietā, laikam bija izgājusi medībās, jo nekādas slēptuves es tur nemanīju. Vēl divas skaistas zivis uzsita, bet neuzāķējas, bet redzēt redzēju un tā jau ir puse no uzvaras. Vizuālais kontakts vienmēr spējigs uzrunāt! Veiksmīgākā cope man pirmajā foreļošanas sezonā. Izmērs ļoti skaists un nu jau jāplāno kāds garāks posms šīs upes krastos. Foreļot ir skaisti! Tiekās pie upēm! :)
7.augusts 2016, 21:56 |
links